Saskaņā ar jauno Zviedrijas pētījumu aizsardzības mācības priekšmeta ieviešana skolās palielinātu interesentu skaitu, kas gribētu uzsākt dienestu Zviedrijas bruņotajos spēkos.
Zviedrija apsver jaunu rekrutēšanas taktiku
Zviedrijas laikrakstā “Dagens Nyheter” publicētais ziņojums atklāj, ka aizsardzības mācības priekšmets aicinātu ikvienu jaunieti, kas sasniedzis 18 gadu vecumu, sekmēt bruņoto spēku skaitlisko pieaugumu.
Kopš 2010. gada, kad Zviedrijā tika atcelts obligātais militārais dienests, kļuvis daudz grūtāk rekrutēt jaunus karavīrus, turklāt daudzi izvēlas agrāk pamest dienestu bruņotajos spēkos, tādēļ Zviedrijā arvien aktuālāks kļuvis jautājums par atgriešanos pie obligātā militārā dienesta.
“Mēs vēlamies veicināt dienesta bruņotajos spēkos pievilcību – tas šobrīd ir svarīgi Zviedrijas bruņotajiem spēkiem,” norāda Stefans Ridings-Bergs, bijušais bruņoto spēku komandieris, kas darbojies pie ziņojuma izstrādes valdībai.
Nesenie notikumi saistībā ar ārvalstu zemūdens aktivitāti Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos raisījuši bažas, ka Zviedrijas bruņotie spēki ir nepietiekamā apjomā, tādēļ rosināts priekšlikums iekļaut aizsardzības mācību Zviedrijas skolu stundu sarakstos. Savukārt pirms mēneša jaunais Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēteris Hultkvists minēja, ka tiek apsvērta iespēja atgriezties pie obligātā militārā dienesta.
Zviedrija izveidoja obligāto militāro dienestu 1901. gadā, bet 2010. gadā tas tika atcelts. Obligātā dienesta pēdējos darbības gados mācībās piedalījās tikai aptuveni 5 000 iesaucamo karavīru.