Trīs Baltijas valstis, četras Ziemeļvalstis un Lielbritānija trešdien vienojās pastiprināt militāro sadarbību, lai radītu pretspēku Krievijas militārās aktivitātes pieaugumam, kura dēļ šogad ir trīskāršojies NATO pārtverto Krievijas iznīcinātāju skaits, ziņoja aģentūra " Reuters".
Baltijas valstis, Ziemeļvalstis un Lielbritānija pastiprinās militāro sadarbību
Tā vēstīja, ka Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Lielbritānijas aizsardzības ministri, tiekoties Oslo, vienojās darīt vairāk, lai dalītos ar izlūkošanas datiem un paplašinātu pārrobežu gaisa spēku apmācību Ziemeļeiropā pēc tam, kad krīze Ukrainā ir pastiprinājusi saspīlējumu starp Austrumiem un Rietumiem.
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Falons sacījis, ka Krievija "regulāri neievēro starptautiskās aviācijas noteikumus" un iebiedē valstis, sūtot savus iznīcinātājus pat uz tik tālām valstīm kā Īrija un Portugāle, informēja "Reuters".
"NATO šogad ir reģistrējusi vairāk nekā 100 [iznīcinātāju] pārtveršanas gadījumus, kas ir trīsreiz vairāk nekā 2013.gadā, un gads vēl nav beidzies. Mēs neļausim Krievijai turpināt iebrukumus mūsu gaisa telpā," preses konferencē sacījis Falons.
Saskaņā ar viņa teikto Lielbritānija piedāvā paplašināt savu iznīcinātāju "Typhoon" uzdevumus, lai palīdzētu patrulēt Baltijas valstu gaisa telpā 2015.gadā, un Ziemeļeiropas valstis grib vairāk dalīties ar izlūkošanas datiem par Krievijas militāro aktivitāti.
Norvēģijas aizsardzības ministre Ingera Ēriksena-Sēreide sacījusi, ka visi ministri "ir vienisprātis par to, ka Krievijas darbības [Ukrainā] ir pilnīgi nepieņemamas un pārkāpj starptautisko tiesību pamatprincipus".
Viņa teikusi, ka ir pastiprinājusies Krievijas militārā aktivitāte Arktikā un Baltijas jūrā, tostarp bijis vairāk Krievijas lidmašīnu dažādās lidojumu formācijās. "Mēs neredzam tiešus militārus draudus no Krievijas puses," ministre piebildusi.
Viņa sacījusi, ka starp jaunajiem plāniem ir pastāvošās gaisa spēku apmācības sadarbības starp Somiju, Zviedriju un Norvēģiju paplašināšana, iekļaujot tajā arī Dāniju un nosedzot visu Ziemeļvalstu gaisa telpu. NATO vajadzētu palīdzēt Baltijas valstīm uzlabot to militārās spējas, piebildusi Norvēģijas aizsardzības ministre.
Baltijas valstis jūtas sevišķi apdraudētas pēc tam, kad Krievija martā anektēja Ukrainas Krimas pussalu. "Militāru agresiju pret Ukrainu paredzēja pavisam nedaudzi politiķi. Brīdinājuma laiks ir samazināts praktiski līdz nullei," norādījis Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers.
No 12. līdz 13. novembrim Oslo, Norvēģijā notika Baltijas un Ziemeļvalstu aizsardzības ministru sanāksmē, kurā piedalījās arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, lai pārrunātu iespējas uzlabot sadarbību Ziemeļvalstu un Baltijas drošības stiprināšanai.
Ministri pārrunāja aizsardzības spēju attīstību un turpmāko sadarbību NATO un Eiropas Savienības starptautiskajās operācijās, iesaisti Ziemeļvalstu kaujas grupā, kiberdrošību, kā arī izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā un Krievijas agresiju Ukrainā.
Vējonim notika arī divpusējā tikšanās ar Norvēģijas aizsardzības ministri Īni Ēriksenu Sēreidi, lai pārrunātu abu valstu divpusējo sadarbību aizsardzības jomā. Tāpat ministri pārrunāja Ministru kabinetā apstiprināto prettanku ieroču, kravas automašīnu un bruņotu apvidus automašīnu iegādi no Norvēģijas valdības Zemessardzes kaujas spēju stiprināšanai. Tā tiks veikta līdz šā gada beigām.
Zemessardzes vajadzībām tiks iegādāti 800 prettanku ieroči „Carl Gustav”, 50 kravas automašīnas „Scania” un 50 viegli bruņotas „Mercedes Benz” apvidus automašīnas par summu 4 miljoni euro esošā aizsardzības budžeta ietvaros.