Stokholmas piekrastē turpina meklēt „ārvalstu peldlīdzekli”; bruņotie spēki izplata šī noslēpumainā objekta attēlu

Kopš Zviedrijas bruņotie spēki piektdien saņēma "ticama avota" ziņu, ka Stokholmas arhipelāgā apmēram 50 kilometrus uz austrumiem no galvaspilsētas centra atrodas ārvalsts peldlīdzeklis, šo rajonu pārmeklē apmēram 200 Zviedrijas karavīru, kā arī vairāki kuģi un helikopteri.

"Tas ir nevis mūsu, bet ārvalsts peldlīdzeklis," reportieriem paziņoja kontradmirālis Anderss Grenstads, norādot uz graudainu fotogrāfiju, kuru svētdienas rītā uzņēmis kāds "ziņu avots".

"Viņš redzēja kaut ko uz ūdens virsmas, bet tas atkal pazuda pēc tam, kad viņš to bija nofotografējis," sacīja kontradmirālis Grenstads.

Zviedrijas bruņotie spēki svētdien arī paziņoja, ka šāds peldlīdzeklis kopš piektdienas redzēts vismaz trīs reizes.

Kontradmirālis Grenstads sacīja, ka bruņotie spēki ir novērojuši ārvalsts "aktivitāti" Stokholmas arhipelāgā un netālu esošā piekrastes rajonā, bet atteicās sniegt sīkākas ziņas par peldlīdzekļa meklēšanas operāciju.

Kontradmirālis atzina, ka fotogrāfijas sliktās kvalitātes dēļ nav iespējams noteikt šī peldlīdzekļa valstisko piederību. Viņš noliedza medijos izteikto pieņēmumu par "zemūdenes medīšanu" un uzsvēra, ka bruņotie spēki ir iesaistījušies izlūkošanas operācijā.

"Tā nav zemūdenes medīšana, kurā tiktu lietoti ieroči cīņai pret pretinieku. Tā ir izlūkošanas datu vākšana, lai noskaidrotu, ka notiek ārvalsts zemūdens aktivitāte," sacīja kontradmirālis Grenstads. Viņš piebilda, ka rajons uz austrumiem no Stokholmas "interesē kādu ārvalsts lielvaru".

"Vēlāk var būt situācija, kad [šī operācija] kļūtu par zemūdenes medīšanu. Pašlaik mēs līdz tam neesam nonākuši," sacīja kontradmirālis Grenstads.

Viņš noraidīja "Svenska Dagbladet" sestdien izteikto pieņēmumu, ka ir pārtverts Krievijas ārkārtas ziņojums, kas liecinot uz Krievijas zemūdenes avāriju šajā rajonā.

"No mūsu rīcībā esošās informācijas mēs nevaram nonākt pie tāda secinājuma par bojātu zemūdeni, kādu izteikuši mediji. Mums nav informācijas par ārkārtas signālu vai ārkārtas [sakaru] kanāla lietošanu," sacīja kontradmirālis Grenstads.

"Mēs neesam konkrēti minējuši Krieviju, bet esam paziņojuši par ārvalsts zemūdens aktivitāti .. Tā var būt zemūdene, minizemūdene vai ūdenslīdēji zemūdens peldlīdzeklī," sacīja kontradmirālis.

Viņš arī apstiprināja, ka zemūdene pirmoreiz redzēta laikā, kad Stokholmas tuvumā un tālāk Baltijas jūrā notika Zviedrijas Jūras spēku mācības, kurās piedalījās zemūdene no Nīderlandes.

"Svenska Dagbladet" rakstīja, ka Zviedrijas izlūki pamanījuši trauksmes signālus ceturtdienas vakarā, un piektdien konstatēts, ka Stokholmas arhipelāgā atrodas ārvalsts peldlīdzeklis. Zviedrijas bruņotie spēki sākuši tā meklēšanas operāciju, turpinoties šifrētai saziņai starp Stokholmas arhipelāgu un Krievijas Kaļiningradas apgabalu, kur atrodas Krievijas Baltijas jūras kara flotes galvenā bāze.

Atbilstoši "Svenska Dagbladet" informācijai Zviedrijas Jūras spēku radiopārtveršanas dienests Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos reģistrējis radiosignālu pārraidi no kāda neidentificēta zemūdens objekta. Signāli pārraidīti frekvencēs, kuras Krievijas Karaflote izmanto ārkārtas gadījumos, norāda laikraksts un secina, ka vēstījums, domājams, pārraidīts no avarējušas krievu zemūdenes. Vēstījums bijis krievu valodā un pārraidīts uz staciju Kaļiņingrdas apgabalā, vēstīja laikraksts.

Laikraksts norādīja, ka avarējušajai zemūdenei var būt apgrūtināta manevrēšana, un tas var būt iemesls, kāpēc tā tikusi pamanīta virs ūdens pie kādas salas apmēram 50 kilometru no Stokholmas centra.

Līdz šim Zviedrijas bruņotie spēki bija atteikušies apstiprināt vai noliegt "Svenska Dagbladet" ziņoto par Krievijas zemūdeni, lai gan bija apliecinājuši, ka Zviedrijas piekrastē tiek meklēts ārvalsts peldlīdzeklis.

Krievijas Aizsardzības ministrijas oficiāls pārstāvis svētdien aģentūrai "Interfax" pavēstīja, ka "nekādu ārkārtas situāciju ar Krievijas karakuģiem nav bijis un nav", un ka visas Krievijas zemūdenes "veic uzdevumus Pasaules okeāna akvatorijā atbilstoši plānam".

Krievijai nav zemūdeņu, kas varētu "pazust" pie Zviedrijas krastiem, atsaucoties uz informācijas avotu Krievijas Ziemeļu flotes štābā, svētdien vēsta laikraksts "Novaja Gazeta". Tās avots norāda, ka zemūdene, kas atbilstoši skandināvu mediju ziņām tiek meklēta Zviedrijas ūdeņos, nevar būt Krievijas zemūdene, jo dīzeļzemūdenes atrodas Kaļiņingradā, Kronštatē un Ziemeļu flotē, bet vienīgā minizemūdeņu bāzes zemūdene šobrīd gaida remontu.

Atsaucoties uz šo militāro amatpersonu , kas "atbild par flotes zemūdens spēkiem", laikraksts vēsta, ka visas Krievijas zemūdenes šobrīd atrodas savās bāzēšanās vietās.

Avots noraidīja iespēju, ka Baltijas jūrā varētu manevrēt atomzemūdenes.

Divas no trim dīzeļzemūdenēm, kas izvietotas Baltijas flotē - "Dmitrov" un "Viborg" - atrodas, attiecīgi, Kronštates kuģu remonta rūpnīcā un bāzē Kaļiņingradā. Trešā zemūdene "Sanktpeterburg" patlaban atrodas Ziemeļu flotē.

Avots arī izteicās par vietējo mediju pieņēmumiem, ka Zviedrijas ūdeņos tiek meklēta Krievijas minizemūdene.

Zemūdene "Orenburg", kas ir vienīgā minizemūdeņu bāzes zemūdene, šobrīd gaida remontu. Citi bāzes kuģi, kas šiem mērķiem tikuši modernizēti, flotē nav saņemti.

Zviedrijas Jūrniecības pārvaldes pārstāvis Anderss Nordins paziņoja, ka Krievijas uzņēmumam "Novo Ship" piederošais naftas tankkuģis ar Libērijas karogu "NS Concord", kas vairākas dienas riņķojis ūdeņos pie Stokholmas, svētdienas rītā sāka doties ziemeļaustrumu virzienā uz Krieviju. Interneta vietne "Marine Traffic", kas novēro kuģu kustību Baltijas jūrā, tomēr ziņoja, ka šis tankkuģis pēkšņi apgriezies un devies atpakaļ Zviedrijas virzienā.

Zviedrijas mediji ir ziņojuši, ka šī tankkuģa pārvietošanās var būt saistīta ar "Svenska Dagbladet" minētās zemūdenes meklēšanu.

Savukārt Norvēģijas laikraksts "Dagbladet" ziņoja, ka no Sanktpēterburgas Stokholmas arhipelāga virzienā devies Krievijas zemūdens izpētes un kartografēšanas kuģis "Professor Logačov", kuram ir aprīkojums, kas nepieciešams atbalsta sniegšanai zemūdenei.

Lai pavadītu "Professor Logačov", kurš svētdienas vakarā atradies uz ziemeļiem no Hījumā salas, no Tallinas ostas izgājuši trīs Nīderlandes karakuģi - fregate "Evertsen", korvete "Zeeland" un pētnieciskais kuģis "Amsterdam", raksta "Dagbladet". Šie kuģi, kā arī zemūdene iepriekšējā nedēļā piedalījās kopīgās Nīderlandes un Igaunijas Aizsardzības spēku mācībās.

Zviedrijas bruņotie spēki piektdienas vakarā paziņoja par militāro operāciju, kas sākta pie Stokholmas salām, reaģējot uz ziņām par aizdomīgu "ārvalstu zemūdens aktivitāti".

"Mēs esam sākuši izlūkošanas operāciju (..), kurā iesaistīti kuģi, helikopteri un vairākas sauszemes vienības," žurnālistiem pavēstīja komandors Jūnass Vikstrems.

Viņš piebilda, ka operācija sākta, pamatojoties uz informāciju, kuru sniedzis "ticams avots".

Viņš neprecizēja, cik lielā attālumā no Stokholmas operācija notiek, taču piebilda, ka armija sabiedrību informējusi tāpēc, ka operācijas rajonā ir dzīva satiksme.

Komandors norādīja, ka atbilstoši valdības jau iepriekš teiktajam drošības situācija Baltijas jūrā ir pasliktinājusies, taču vienlaikus uzsvēra, ka pagaidām operācijas laikā ieroči nav pielietoti.

Zviedrijas militārie eksperti gan aicina nesteigties ar secinājumiem un uzreiz nesaistīt notiekošo ar Krieviju. Pašlaik ir pārāk maz informācijas par notiekošo. Aukstā kara laikā PSRS ļoti aktīvi izmantoja zemūdenes Baltijas jūrā, kas ir izraisījis arī dažus diplomātiskos skandālus.

Septembrī Zviedrijas gaisa telpu pārkāpa divi Krievijas bumbvedēji, kas tika atzīts par nopietnāko atgadījumu gandrīz desmit gadu laikā. Tomēr šoreiz, ņemot vērā informācijas trūkumu, eksperti nesteidz incidentu attiecināt uz Krieviju.

Mediji gan atgādina par 1981. gada notikumu, kad padomju zemūdene U137 uzskrēja uz sēkļa dziļi Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos, izraisot diplomātisko skandālu. Maskava toreiz taisnojās, ka zemūdenei "no ierindas izgājušas navigācijas iekārtas", tāpēc atrašanās vieta noteikta "kļūmīgi" un "sliktas redzamības apstākļos" zemūdene uzskrējusi uz sēkļa.