Lietuva veidos ātrās reaģēšanas spēkus

Ārvalstīs
LETA
Lietuvas karavīri
Foto: Foto: Lietuvas Aizsardzības ministrija

Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju un izanalizējot Ukrainas pieredzi ar tā dēvētajiem zaļajiem cilvēciņiem, Lietuva no esošajiem militārajiem resursiem sāk veidot ātrās reaģēšanas spēkus, kas varētu operatīvi reaģēt uz naidīgu spēku darbību valsts teritorijā bez kara pieteikuma.

Lietuva veidos ātrās reaģēšanas spēkus

Paredzēts, ka šajos spēkos būs aptuveni 2500 vīru un tie spēs reaģēt uz iespējamajiem draudiem 2 līdz 24 stundu laikā, pirmdien preses konferencē paziņojis Lietuvas Bruņoto spēku pavēlnieks ģenerālmajors Jons Vītauts Žuks.

Pēc viņa teiktā, ātrās reaģēšanas spēkus veidos divas bataljona lieluma kaujas grupas, kā arī gaisa kara spēku, īpašo uzdevumu spēku un loģistikas atbalsta elementi. Kaujas grupas ietvers izlūkošanas, uguns atbalsta, pretgaisa aizsardzības, inženiertehniskos un citus nepieciešamos elementus. Viena bataljona kaujas grupa tiks veidota no Lietuvas dižkunigaiša Aļģirda mehanizētā kājnieku bataljona karavīriem, otra - no Lietuvas dižkunigaites Birutes motorizētā kājnieku bataljona karavīriem.

Kā uzsvēris Žuks, šobrīd nevar koncentrēties tikai uz sabiedroto atbalstu un iecerētajiem NATO ātrās reaģēšanas spēkiem. "Uz hibrīdkara draudiem mums jāgatavojas reaģēt jau tagad, jo hibrīdkarā faktiski nav robežas starp miera un kara laikiem," viņa teikto citē portāls "Delfi.lt".

Lai šīs vienības varētu efektīvi sadarboties, izstrādāts jauns likumdošanas grozījumu projekts par militāra spēka lietošanu, kas pēc attiecīga valsts prezidenta dekrēta parakstīšanas pilnvaro tās konkrētā teritorijā reaģēt uz situāciju, kas rada draudus Lietuvas teritoriālajai nedalāmībai, piemēram, "zaļo cilvēciņu" parādīšanos, un likvidēt šo draudu perēkli.

Aizsardzības ministrs Jozs Oleks žurnālistiem pastāstījis, ka ātrās reaģēšanas spēku karavīri būtu tiesīgi apturēt civilos lidaparātus vai kuģus, ja tie pārkāpj mierīgas kuģošanas noteikumus. Militāru spēku varētu lietot, arī palīdzot citām valsts institūcijām ārkārtējās situācijas vai teroristiska uzbrukuma seku likvidēšanā. Karavīri iegūtu tiesības, piemēram, pārbaudīt personas dokumentus, aizturēt personas, iekļūt telpās un tās pārbaudīt, apturēt un pārbaudīt transportlīdzekļus.

Kā norādījis ministrs, analizējot citu valstu, tostarp Ukrainas pieredzi, kā arī Lietuvas armijas līdzšinējo praktisko sadarbību ar citām institūcijām, secināts, ka Lietuvai jāpilnveido likumdošanas bāze, jo pašlaik tajā ir spraugas, kas neļautu karavīriem ātri un efektīvi reaģēt uz iespējamiem nekonvencionāliem draudiem.

Lai ierosinātie likumu grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāapstiprina Seimam un jāparaksta prezidentei Daļai Grībauskaitei.

Dalies ar šo ziņu