Somija un Zviedrija nostiprinās sadarbību ar NATO

NATO
LETA--DPA/REUTERS
Somija-Zviedrija
Foto: Foto: defmin.fi

Somija un Zviedrija, kas nav NATO dalībvalstis, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka drīzumā paaugstinās sadarbības līmeni ar aliansi. Ar šiem paziņojumiem Helsinki un Stokholma nākušas klajā neilgi pirms NATO samita.

Somija un Zviedrija nostiprinās sadarbību ar NATO; ciešākas partnerattiecības ar aliansi slēgs arī Austrālija

Sagaidāms, ka abas valstis parakstīs sapratnes memorandus par tā dēvēto uzņēmējvalsts atbalstu, kas cita starpā ļaus NATO Reaģēšanas spēkiem saņemt loģistikas atbalstu, kā arī veikt mācības to teritorijā.

Somijas aizsardzības ministrs Kārls Haglunds sabiedriskajai raidorganizācijai YLE sacīja, ka Somija savu dokumenta versiju parakstīs jaunnedēļ NATO samitā Velsā.

Ārlietu ministrs Erki Tuomioja savukārt norādīja, ka memorands nemainīs Somijas kā neitrālas valsts statusu.

Zviedrijas ministru kabinets arī ir tuvu tam, lai pieņemtu lēmumu par parakstīšanu, sacīja Zviedrijas aizsardzības ministre Kārina Enstrema.

Memorands ir "brīvprātīgs un būs atkarīgs no Zviedrijas uzaicinājuma NATO. Zviedrija tad darbosies kā uzņēmējvalsts", viņa sacīja Zviedrijas radio.

Lielākā opozīcijas partija sociāldemokrāti atbalsta vienošanos, apliecināja partijas aizsardzības jautājumu runasvīrs Pēters Hultkvists.

Somija un Zviedrija sadarbojas ar NATO kopš 1994. gada programmas "Partnerattiecības mieram" ietvaros, kā arī ir piedalījušās NATO vadītajās operācijās Afganistānā.

Abas valstis izvirzījušas mērķi nodrošināt, ka tām aizsardzības politikas gaitā ir vajadzīgā kapacitāte, lai uzņemtu ārējo palīdzību.

Kaimiņu ziemeļvalstis Dānija, Norvēģija un Islande ir valstu vidū, kas 1949. gadā dibināja NATO, savukārt Igaunija, Latvija un Lietuva blokam pievienojās 2004.gadā.

Sagaidāms, ka bijušais Norvēģijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs oktobrī NATO ģenerālsekretāra amatā nomainīs Andersu Fogu Rasmusenu, bijušo Dānijas premjeru.

Austrālija noslēgs ciešākas partnerattiecības ar NATO

Austrālija vēlas stiprināt savu sadarbību ar NATO, valstij ieņemot arvien lielāku lomu pasaules konfliktos no Sīrijas un Irākas līdz Ukrainai, otrdien paziņoja Austrālijas ārlietu ministrs Džūlijs Bišops.

Austrālijas premjerministrs Tonijs Ebots, kurš organizē G20 valstu novembra samitu, jau vairākās runās ļāvis noprast, ka valsts ieņem stingrāku ārpolitikas nostāju.

Kaut arī Austrālija nav NATO dalībvalsts, tās karavīri cīnījušies kopā ar alianses valstīm Irākā un Afganistānā. Šo līdzdalību Bišops nosaucis par partnerības paplašināšanu jau esošajos un nākotnes konfliktos.

Austrālijas aizsardzības un ārlietu ministri dosies uz NATO samitu un pieņems oficiālo uzaicinājumu kļūt par tuvāku NATO partneri. Tas dos Austrālijai ātrāku pieeju militāro operāciju plānošanā un nodrošinās tās klātbūtni NATO vadības struktūrā.

Kanbera pirmdien ieviesa jaunas sankcijas pret Krieviju, pamatojot tās ar Krievijas nepieņemamo rīcību Ukrainā.

Iespējams, ka Ebots pret Maskavas atbalstītajiem teroristiem Ukrainas austrumos vērsies pat stingrāk nekā citi Rietumu līderi. Kad teroristi notrieca "Malaysia Airlines" lidmašīnu, bojā gāja 28 Austrālijas pilsoņi.

Austrālija arī piedalījās starptautiskajā humānās palīdzības sniegšanā Irākā, apgādājot kurdu zemessardzi ar militāro aprīkojumu un citu nepieciešamo palīdzību.

Ebots nav izslēdzis arī iespēju veikt gaisa uzlidojumus Irākā un Sīrijā.

Dalies ar šo ziņu