FT: Baltijas un vēl četras NATO valstis veido kopīgu ātrās reaģēšanas un mācību vienību

NATO
BNS
mācības Sudraba bulta
Foto: Foto: Gatis Dieziņš

Baltijas valstis, kopā ar Lielbritāniju, Dāniju, Nīderlandi un Norvēģiju plāno veidot jaunu kopīgu vienību ātrās reaģēšanas, kā arī regulāru un biežu mācību uzdevumiem, lai palielinātu NATO spējas saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā, vēstīja laikraksts "Financial Times" (FT).

FT: Baltijas un vēl četras NATO valstis veido kopīgu ātrās reaģēšanas un mācību vienību

FT norādīja, ka paziņojumu par jaunās vienības izveidi nākamnedēļ Velsā gaidāmajā NATO samitā publiskos Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons. Savukārt Ministru kabinets 2 .septembrī skatīs Aizsardzības ministrijas informatīvo ziņojumu "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalību Lielbritānijas iniciatīvā Apvienotie Reaģēšanas Spēki". 

Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers apstiprinājis, ka Velsā notiekošajā NATO samitā ar saviem kolēģiem no Latvijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Dānijas, Nīderlandes un Norvēģijas parakstīs nodomu vēstuli, lai sāktu gatavoties kopīgas militārās vienības izveidi.

Laikraksts, atsaucoties uz vienības plānošanas darbos iesaistītām amatpersonām, vēstīja, ka septiņu valstu veidotajā vienībā plānota vismaz 10 tūkstošu karavīru līdzdalība "ar mērķi radīt pilnībā funkcionējošu divīzijas izmēra spēku ātrās reaģēšanas un regulāru, biežu mācību" uzdevumiem. Amatpersonas piebildušas, ka būs iespējas vienību būtiski skaitliski palielināt.

Kopējo militāro vienību, kas būs ātrās reaģēšanas spēks, veidos bruņotas vienības no septiņām NATO dalībvalstīm, apvienojot sauszemes, gaisa un jūras spēkus.

Tā spēs veikt straujas militārās operācijas, lai aizsargātu dalībvalstis, kā arī reaģētu uz dabas katastrofām un humānajām krīzēm.

Jaunā kopīgā vienību vadīs britu komandieri, bet pārējo valsu ieguldījums būs speciālistu un vienību karavīru rindās. Interesi par piedalīšanos Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Norvēģijas projektā esot paudusi arī Kanāda, liecina FT rīcībā esošā informācija.

Krievijas invāzija Ukrainas Krimas pussalā un bruņota iesaiste konfliktā Ukrainas austrumos ir vairojusi NATO centienus atrast stingru atbildi par veidiem, kā stāties pretī tālākai iespējamai Krievijas agresijai.

Lai gan pastāvīga NATO karavīru izvietošana Austrumeiropā ir izslēgta, jo ar to tiktu pārkāptas vairākas vēsturiskas vienošanās ar Krieviju, alianse ir pastiprinājusi patrulēšanas misiju Baltijas valstu gaisa telpā, kā arī rotācijas kārtībā Baltijas valstīs un Polijā tiek izvietoti NATO karavīri, kas piedalās mācībās.

Amatpersonas FT norādījušas, ka Lielbritānijas vadītās vienības detaļas vēl ir jāizstrādā, tomēr, visticamāk, tā ietvers regulāras nozīmīgas mācības Eiropā un citviet.

Tāpat amatpersonas paudušas pārliecību, ka tāda veida kopīga vienība būs spēcīgs diplomātisks instruments attiecību nostiprināšanai ar Austrumeiropas ekonomikām, kā arī prasības dalībvalstīm integrēties vienotas komandas un kontroles struktūras sistēmā varētu mudināt tās izmantot Lielbritānijā ražotu militāro aprīkojumu, kas būtu ieguvums britu ekonomikai

Dalies ar šo ziņu