Lietuvas Bruņotos spēkus turpmāk komandēs ģenerālmajors Jons Žuks

Šajā amatā viņš nomainījis ģenerālleitnantu Arvīdu Pocju, kura piecu gadu pilnvaru termiņš šomēnes beidzas. Turpmāk viņš savus pienākumus veiks Rumānijā, kur pildīs Lietuvas vēstnieka pienākumus.

Kā savā runā uzsvērusi prezidente Daļa Grībauskaite, kas ir arī Lietuvas Bruņoto spēku virspavēlniece, ģenerālmajors Žuks pārņem amatu sarežģītā laikā.

Pavisam netālu no Lietuvas tiek pārkāptas valstu robežas, kurināta karadarbība un iet bojā nevainīgi cilvēki, bet laupīšanu tiek mēģināts attaisnot ar propagandas "patiesībām".

Šai saspringtajā laikā mums jābūt īpaši saliedētiem un gataviem aizstāvēt to, kas piederējis mūsu sentēviem, pieder mums un piederēs mūsu bērniem - Lietuvas zemi un brīvību," viņa norādījusi.

Pēc prezidentes teiktā, jauno Lietuvas bruņoto spēku komandieri gaida svarīgi darbi - patstāvīgās un kolektīvās aizsardzības potenciāla stiprināšana, gaisa telpas aizsardzība, karaspēka nokomplektēšana, rezervju gatavošana un brīvprātīgo spēku stiprināšana.

Viņa atgādinājusi, ka Lietuva jau desmit gadus ir pilntiesīga NATO valsts un dalība šajā aliansē uzskatāma par stipru drošības balstu. Lietuvas Bruņoto spēku misiju - sekmīgi aizstāvēt savu valsti un garantēt tās iedzīvotāju drošību - palīdzēs pildīt arī nesen pieņemtais lēmums palielināt aizsardzības finansējumu.

Lietuvas Bruņotajiem spēkiem būs pietiekami daudz bruņojuma, bet ir jāapmāca pietiekami speciālistu, kas to varētu izmantot, paziņoja Lietuvas jaunais Bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Jons Vītauts Žuks.

Sauszemes spēkus pašlaik veido tikai sešas kājnieku rotas, kas "var darboties neatkarīgi, jo tam ir viss, kam ir jābūt un kas ir vajadzīgs kaujai", ģenerālmajors Žuks teicis ceturtdien publicētā intervijā nedēļas žurnālam "Veidas".

Viņš norādīja, ka rotas bataljonos ir "ārkārtīgi samazinātas līdz 30-40 karavīriem vai pat vēl mazāk".

"Nākotnē es sagaidu, ka būs apmēram desmit bataljoni. Mums ir jādomā par veidiem, kā to sasniegt. Tas ir atkarīgs no finansējuma un rezervēm," viņš klāstīja. "Uzskatu, ka saistībā ar notikumiem Ukrainā mums ir jādomā par spēku koncentrāciju. Labāk lai ir divi vai trīs bataljoni, kas kaut ko nozīmē, nevis desmit bataljoni, kam nekā vairāk par nosaukumu nav. Tie kaut ko dara, rīko mācības, bet kā kaujas bataljoni ir nespējīgi," paskaidroja ģenerālmajors.

Viņš teica, ka problēmas ir arī ar rezervistiem, jo, "lai iesauktu simts rezerves virsniekus atkārtotām mācībām, ir jābūt tūkstoš iesauktajiem".

Pašlaik visi runā par ieročiem. Ticiet man, ieroči būs! Svarīgākais ir tas, lai būtu cilvēki, kas spēj tos izmantot, secināja ģenerālmajors Žuks.

Viņš paudis šaubas par iespējamību, ka Krievija Lietuvā ienāks ar tankiem, tomēr viņš atzina, ka ticamāks scenārijs ir kaujinieku ienākšana Lietuvā kā tūristiem.

"Es patiešām šaubos, ka Krievija iebruks mūsu valstī ar tankiem, kā to izdarīja Otrā pasaules kara laikā," intervijā nedēļas žurnālam "Veidas" sacīja ģenerālmajors Žuks. Viņš piebilda, ka Lietuvai vajadzētu būt gatavai iespējamai krīzei, kas varētu ietvert civiliedzīvotāju kūdīšanu.

Ar civilajām lidmašīnām ieradīsies tūristi - jauni vīrieši ar īsiem matiem, spēcīgu miesasbūvi un labi ģērbti, un viņu pēkšņi Viļņā būs ļoti daudz. Viņi neieradīsies vienā dienā, bet gan dažu nedēļu gaitā. Un tad pēkšņi būs formastērpi un ieroči, iespējamo scenāriju izklāstīja ģenerālmajors Žuks.

"Ja ir jebkādas nekārtības, civiliedzīvotāju kūdīšana, pasu izdalīšana, nekavējoties parādīsies cilvēki no ārvalstīm, kas vakar vēl bija parasti tūristi. Tas ir kaut kas, uz ko mums ir jābūt gataviem un kas mums ir jāpatur prātā, ja sāktu rasties krīze," viņš teica.

Kopš neatkarības atjaunošanas šādu nozīmi saņēmuši jau četri viņa priekšteči - ģenerālmajors Jons Andriškevičs, ģenerālmajors Jons Aļģirds Kronkaitis, ģenerālleitnants Valds Tutkus un ģenerālleitnants Arvīds Pocjus.

Lietuvas bruņoto spēku komandieri uz pieciem gadiem ieceļ valsts prezidents ar Seima piekrišanu, bet kandidatūras prezidentam izvirza aizsardzības ministrs.

Ģenerālmajors Žuks pirms stāšanās jaunajā amatā bija Lietuvas militārais atašejs Lietuvas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā Ziemeļatlantijas līguma organizācijā un Eiropas Savienībā, bet vēl pirms tam viņš pildījis Sauszemes spēku komandiera pienākumus.