Lietuva nākamgad tērēs 60 miljonus litu (vairāk nekā 17 miljonus eiro) kaujas transportlīdzekļu, prettanku bruņojuma un mīnmetēju iegādei, lai stiprinātu savu bruņoto spēku Sauszemes spēkus, ceturtdien paziņoja Lietuvas Aizsardzības ministrija.
Lietuva nākamgad kājnieku bruņojumam atvēlēs 17 miljonus eiro; iegādāsies arī pretgaisa aizsardzības raķetes
Galvenā uzmanība tiks pievērsta motorizēto kājnieku brigādes "Geležinis vilkas" ("Dzelzs vilks") stiprināšanai.
"Mēs plānojam pabeigt brigādes personāla rekrutēšanu un sākt kājnieku kaujas transportlīdzekļu, prettanku bruņojuma un mīnmetēju iegādi 2015. gadā. Nākamgad šim mērķim paredzēts papildus atvēlēt 60 miljonus litu," ministrija informēja.
Tāpat ir plānots nākamgad palielināt brīvprātīgo karavīru dienesta ilgumu no 20 līdz 30 dienām, kā arī palielināt karavīru, kas tiek uzaicināti atkārtotām rezervistu mācībām, skaitu no 500 līdz 600 un pakāpeniski palielināt pamata militāro apmācību dalībnieku skaitu no 750 līdz 800.
"Lai uzlabotu bruņojumu brīvprātīgajiem valsts aizsardzībā, tiek plānots nodrošināt viņiem snaiperu šautenes un smagos ložmetējus, un dažas vienības apgādāt ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem pret masu iznīcināšanas ieročiem," piebilda Lietuvas Aizsardzības ministrija.
Papildu līdzekļi ir arī paredzēti pretgaisa aizsardzības sistēmas un helikopteru iegādei, kā arī NATO patrulēšanas Baltijas valstu gaisa telpā operācijai apkalpošanai.
"Apmēram 34,6 miljoni litu būs nepieciešami no valsts budžeta, lai iegādātos tuva rādiusa pārnēsājamās pretgaisa aizsardzības sistēmas "Grom"," lasāms Aizsardzības ministrijas sagatavotajā dokumentā. Jauniegādātais bruņojums papildinās Lietuvas rīcībā jau esošās pārnēsājamās pretgaisa aizsardzības raķetes "Stinger" un "RBS 70".
Lietuvas valdība trešdien paziņoja, ka sistēmu iegāde tiks apmaksāta no 130 miljoniem litu (37,7 miljoniem eiro), kas šogad valsts budžetā piešķirti papildu aizsardzības vajadzībām.
Lietuva plāno nākamgad NATO, Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas misijās nosūtīt 270 karavīrus, kā arī valsts uzņems piecas liela mēroga prioritārās mācības. Turklāt Aizsardzības ministrija plāno pastiprināt gatavību kiberoperācijām un cīņai pret informācijas draudiem. Šim mērķim plānots izveidot Nacionālo Kiberdrošības centru.
Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, Lietuva nākamgad aizsardzības budžetu palielinās par 400 miljoniem litu (116 miljoniem eiro) salīdzinājumā ar šā gada budžetu.
2015. gadā Lietuva aizsardzībai plāno piešķirt vairāk nekā 1,38 miljardus litu (400 miljonus eiro) jeb 1,03% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Pašlaik Lietuvas aizsardzības budžets ir 0,78% no IKP, kas ir otrs zemākais īpatsvars NATO dalībvalstu vidū.