Visur censties saglabāt līdzsvaru

Viedoklis
Sargs.lv
Vaikšnors
Foto: Foto: Gatis Dieziņš

Baltijas aizsardzības koledžas komandants, Lietuvas armijas ģenerālmajors Vitālijs Vaikšnors intervijā «Tēvijas Sargam».

Visur censties saglabāt līdzsvaru

— Šī ir tik īpaša diena Baltijas aizsardzības koledžai, kā jūs redzat koledžas nākotni?

— Pirms es atbildu par nākotni, man, iespējams, vajadzētu mazliet pastāstīt par Baltijas aizsardzības koledžas šodienu un tās pašreizējo kvalitāti. Šogad mēs svinam trīs Baltijas valstu kopīgā projekta — Baltijas aizsardzības koledžas — 15. gadadienu.  Šis projekts ir mūsu valstu kopīpašums, kas arī kopīgi tiek pārvaldīts. Manuprāt, 15 gadi ir ļoti mazs laiks, tāpēc mēs joprojām esam kā pusaudži, bet es teiktu — kā pusaudži ar lieliskiem sasniegumiem, jo šajos gados esam izveidojuši lielisku profesionālu militāro mācību iestādi. Šovasar koledžu kopumā būs absolvējuši jau vairāk nekā tūkstotis studentu no 38 valstīm, kas liecina par mūsu koledžas atpazīstamību. Mūsu koledža pavisam noteikti ir unikālā profesionālās militārās izglītības iestāde, kas sniedz izglītību un apmācību angļu valodā gan operatīvā, gan arī stratēģiskā līmenī atbilstoši NATO standartiem un procedūrām. Un tā ir vienīgā reģionālā koledža pasaulē ar dažādu valstu mācībspēkiem un darbiniekiem. Nākotnē koledža turpinās attīstīt un uzturēt tādu modeli, kas nodrošinās mūsu studentiem iespēju būt plaši informētiem par notikumiem pasaulē un ļaus veikt drošības un aizsardzības jomā notiekošo procesu attīstības analīzi, kā arī apzināt jaunus apdraudējumus un jaunas prasības aizsardzības un drošības jomā Baltijas valstīm.

Mācību procesam jāsniedz reāls pienesums Baltijas aizsardzības koledžas studentiem — mūsu valstu nākotnes militārajiem un civilajiem līderiem.

Ir skaidrs, ka mūsu nākotne ir diezgan neprognozējama, un neviens nezina, kādas izmaiņas ir sagaidāmas pasaules drošības un aizsardzības jomā. Diemžēl notikumi nav prognozējami ne vien gadu, bet, iespējams, pat dažu mēnešu vai pāris nedēļu robežās. Notikumi Ziemeļāfrikā, Ukrainā un dažās citās vietās liecina, ka mums ir jābūt gataviem jebkādai neparedzētai rīcībai. Tāpēc ir svarīgi koledžā izveidot vislabāko izglītības vidi mūsu nākotnes līderiem, lai pilnveidotu viņu spējas sekmīgi darboties šajā visai neprognozējamā un sarežģītā nākotnē.

—  Kas, jūsuprāt, ir Baltijas aizsardzības koledžas šābrīža svarīgākie izaicinājumi?

— Mūsu koledžas izaicinājumi nav īpaši, tie ir analogi ne tikai līdzīgām profesionālām militāro mācību iestādēm, bet visām mācību iestādēm. Iespējams, lielākais izaicinājums, kā jau iepriekš sacīju, ir situācijas neprognozējamība un budžeta līdzekļu samazināšanās. Baltijas valstu aizsardzības budžeti samazinās, tāpēc diemžēl nākotnē būs arvien mazāk iespēju nosūtīt mūsu studentus uz garajiem mācību kursiem. Piemēram, mums tagad ir vienpadsmit vai piecu mēnešu kursi. Nākotnē, iespējams, mums vajadzēs dažādot apmācību, paredzot jauktos kursus, kas apvienotu mācības koledžā ar tālmācību. Tehnoloģijas mainās, pasaulē parādās jauni draudi, tāpēc mums ir jābūt ļoti labi sagatavotiem, un mēs tādi arī esam, lai spētu risināt mūsdienu sarežģītos izaicinājumus.

— Ir dzirdēts viedoklis, ka Baltijas aizsardzības koledžai vajadzētu kļūt vairāk civilai. Kā jūs vērtējat šo iespēju un tās riskus?

— Mēs esam visaptveroša mācību iestāde; mums ir gandrīz 50 procenti militārā un 50 procenti civilā personāla. Savukārt mūsu studentiem šī proporcija ir šāda — 90 procenti no studentiem ir karavīri, bet 10 procenti — civilie. Manuprāt, koledžai nākotnē ir jācenšas sabalansēt daudznacionālu vidi, kā arī civilā un militārā personāla kopapmācību. Patiesībā mēs jau to darām — mūsu auditorijās militārais un civilais personāls mācās kopā. Un tas atspoguļo reālo situāciju dzīvē, ko mēs varam vērot arī saistībā ar operācijām Afganistānā, pirms tam Irākā, tagad arī Āfrikā un dažās citās vietās — arī Balkānos. Tur militārais un civilais personāls strādā kopā. Runājot par subordināciju, manuprāt, labi piemēri ir Somijā, Zviedrijā, Polijā un dažās citās valstīs, kur dažas profesionālās militārās izglītības iestādes ir pakļautas ne tikai attiecīgo valstu aizsardzības ministrijai, bet arī izglītības ministrijai, kas nodrošina kopēju attīstību.

— Ko jūs varat pastāstīt par citām valstīm, kas piedalās koledžas projektā?

— Vēlos atgādināt, ka Baltijas aizsardzības koledžā pastāvīgi strādā divpadsmit valstis. Kopumā, runājot par koledžas studentiem un darbiniekiem, Baltijas aizsardzības koledžā šobrīd ir pārstāvētas divdesmit valstis. Manuprāt, ir svarīgi saglabāt koledžas daudznacionālo vidi, un būtu vēlams piesaistīt vēl arī citu valstu pārstāvjus. Ir skaidrs, ka mēs nevaram uzņemt visu pasauli, bet mums ir savas prioritātes. Un pašreiz prioritāšu saraksta augšgalā ir Francija un Kanāda. Šīs valstis jau agrāk ir bijušas iesaistītas Baltijas aizsardzības koledžas darbā, tāpēc notiek pārrunas, lai tās atkal pievienotos mums. Tas, manuprāt, nodrošinātu labāku izglītības kvalitāti mācību procesā un vienlaikus arī šo nāciju atpazīstamību mūsu reģionā.

— Kāds būtu jūsu novēlējums saviem studentiem un arī kolēģiem?

— Atbildēšu īsi — es saviem studentiem un kolēģiem novēlu strādāt ar pilnu atdevi un saglabāt dzīvesprieku — atbildīgi strādāt mūsu aizsardzības un drošības sistēmu labā un neaizmirst arī atpūsties, lai saglabātu dzīvē tik nepieciešamo līdzsvaru!

Dalies ar šo ziņu