BALTDEFCOL - pareizs risinājums

Viedoklis
Sargs.lv
Rajevs
Foto: Foto: Gatis Dieziņš

27. februārī Baltijas aizsardzības koledža, ko kopīgā militārās izglītības projektā izveidoja trīs Baltijas valstis, svinēja savu 15. gadadienu. Šim notikumam par godu Igaunijas pilsētā Tartu pulcējās ne tikai koledžas esošie un bijušie mācībspēki un studenti, bet arī triju Baltijas valstu bruņoto spēku un aizsardzības resora vadību pārstāvji. BALTDEFCOL jubilejā notika zinātniskā konference «Nākotnes izaicinājumi augstākajā militārajā izglītībā», kā arī svinīgais pasākums, ko apmeklēja arī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.

BALTDEFCOL - pareizs risinājums

Gan zinātniskajā konferencē, gan tai sekojošajā svinīgajā pasākumā teju visi runātāji uzsvēra militārās izglītības lomu mūsdienu aizsardzības koncepcijā. BALTDEFCOL tika minēta kā viens no labākajiem triju Baltijas valstu sadarbības projektiem, kas vienlaikus ir arī lielisks viedās aizsardzības piemērs.

Arī T. H. Ilvess savā runā akcentēja izglītības nozīmi: «Armija bez izglītoties virsniekiem ir vienkārši apbruņotu cilvēku grupa.» Viņš aicināja lielāku vērību koledžas darbībā pievērst kiberdrošības un moderno tehnoloģiju izmantošanas jautājumiem, kā arī veicināt akadēmiskās izziņas procesu triju Baltijas valstu vidū.

Runājot par aktuālajiem notikumiem Ukrainā, T. H. Ilvess norādīja: «Ukraina mums sūta skaidru signālu — mums jādara krietni vairāk aizsardzības jomā.» Baltijas valstīm ir jāpilda savas saistības kā NATO dalībniecēm, arī attiecībā uz NATO prasībām atbilstoša aizsardzības budžeta nodrošināšanu, jo mūsu drošība ir tieši atkarīga gan no NATO partnervalstu gatavības mūs aizsargāt, gan no mūsu pašu gatavības ieguldīt līdzekļus savas aizsardzības nodrošināšanā, uzsvēra Igaunijas prezidents.

Aizvadīto piecpadsmit gadu laikā Baltijas aizsardzības koledžu ir absolvējuši gandrīz 1000 virsnieku un civilierēdņu no 39 valstīm.

Koledžas nozīmīgāko — Augstākās vadības — kursu pašlaik vada pulkvedis Igors Rajevs. Koledžas gadadienā viņš atzīst, ka būtiskākais, ko saviem studentiem dod mācības BALTDEFCOL, ir spējas domāt kritiski un, analizējot vairākus alternatīvus skatījumus uz problēmu, atrast sev piemēroto risinājumu.

— Kādus kursus pašlaik piedāvā Baltijas aizsardzības koledža?

— Pašlaik koledžā ir trīs pamatkursi: Augstākās vadības kurss, kas ir orientēts uz vecākajiem virsniekiem un civilajiem ierēdņiem. Tas ir stratēģiska līmeņa kurss, kas sagatavo viņus darbam Aizsardzības ministrijā vai citās līdzīgās iestādēs, kā arī sagatavo darbam augstākajos militārajos štābos, kas sadarbojas ar Aizsardzības ministriju bruņoto spēku attīstības jautājumos.

Otrais kurss ir Apvienotais štāba un komandvirsnieku kurss. Tas domāts virsniekiem, kuri ir sasnieguši noteiktu līmeni savā karjerā un ir gatavi tālākam progresam. Lai viņi varētu turpināt attīstību, koledžā tiek iedotas zināšanas, kas nepieciešamas, lai varētu darboties jau apvienoto spēku līmenī — tātad tas ir tas brīdis, kad virsnieki pāraug taktisko līmeni un nonāk operacionālajā līmenī, kas koriģē trīs lielo spēku veidus un to sadarbību.

Trešais kurss ir Civilierēdņu kurss, kas orientēts uz viņu sagatavošanu un sadarbības spēju attīstīšanu, lai viņi varētu sekmīgi darboties kopā ar militārpersonām.

— Vai laika gaitā BALTDEFCOL izglītības piedāvājumā notiek kādas izmaiņas?

— Jā, protams, jo mūsu izglītībai ir jābūt atbilstošai. Uzskaitīt visas izmaiņas nav iespējams, bet principā nav divu kursu, kuri būtu identiski viens otram. Katru gadu kaut kas mainās, katru gadu nāk klāt kaut kas jauns, ir jautājumi, kas tiek pasniegti savādāk, lai paaugstinātu kopējo mācību devuma efektivitāti.

— Kādas pasaules valstis pašlaik ir iesaistītas koledžas darbā?

— Mēs esam daudznacionāla koledža. Ja runājam par mācībspēkiem un neskaitām Baltiju, mums ir pārstāvētas visas Skandināvijas valstis, ASV, Lielbritānija, Vācija, kā arī Polija un Itālija. Ja skatāmies studentus, pārstāvēto valstu loks ir vēl daudz plašāks. Bez jau minētajām valstīm mums ir studenti no Armēnijas, Azerbaidžānas, Bosnijas un Hercegovinas, Gruzijas, Itālijas, Maķedonijas, Melnkalnes un Zviedrijas. Visus droši vien nemaz nenosaucu, bet iesaistīto valstu loks patiešām ir ļoti plašs.

— Jūs pašlaik esat viens no vadošajiem koledžas mācībspēkiem, vadāt augstākās vadības kursu. Kāda ir jūsu stratēģija un prioritātes kā kursa direktoram?

— Kursa galvenā doma ir ļaut cilvēkiem saprast, ko tas nozīmē — darboties stratēģiskajā līmenī. Tas ir vienlīdz svarīgi gan militārpersonām, gan civilajiem, kuri strādā šajā līmenī. Šajā aspektā Augstākās vadības kurss un tā organizācija ir kā paraugs citiem koledžas kursiem. Attiecība starp civilajiem un militārpersonām ir aptuveni 1:2, un tas nozīmē, ka neviena nav dominējoša. Visi saprot, ka šīm abām komponentēm ir jādarbojas un jārisina visi jautājumi kopīgiem spēkiem. Tikai tādā veidā, papildinot vienam otru, mēs varam būt efektīvi stratēģiskajā līmenī.

Otrs lielais un būtiskais aspekts ir tas, ka kurss ir daudznacionāls. Baltijas valstīs mūsu redzējums daudzos jautājumos ir ļoti līdzīgs. Savukārt citas valstis uz to pašu problēmu skatās pavisam savādāk. Tieši šis redzējums un problēmas izpēte no dažādiem redzespunktiem ir tas, kas padara šo kursu ļoti labu un efektīvu.

Mēs varam apskatīt problēmu vispusīgi un saprast, kādēļ daļā valstu tas darbojas šādi, bet ne citādi, un kādas intereses tās vada. Tas nav standarta piegājiens — viena lekcija ar vienu dominējošo viedokli.

Protams, ir izglītības līmeņi, kur tiek meklēts tikai viens pareizais risinājums. Piemēram, matemātikā parasti ir iespējams tikai viens pareizais risinājums. Taču stratēģiskajā līmenī nevar teikt, ka vispār ir pareizs risinājums, jo lielākoties nav viena risinājuma. Augstākajā līmenī mēs mācām studentiem kritisko domāšanu — nav nepareizu domu, nav nepareizu risinājumu. Ja studenti ir spējīgi loģiski pamatot savu darbības virzienu vai savu ideju un pastiprināt to ar faktiem, tad tas arī ir pareizais risinājums — risinājums šim konkrētajam studentam. Citi cilvēki varbūt skatās uz minēto problēmu savādāk, un viņiem būs pavisam cits risinājums. Pozitīvākais šajā procesā ir tas, ka studenti redz — katrai problēmai, katram uzdevumam var būt dažādi risinājumi, par to var būt visai atšķirīgi viedokļi. Kad viņi visus šos viedokļus un aspektus saliek kopā, rodas vispusīgs redzējums, kas arī ir vislabākais.

— Vai koledžas mācībspēki uztur kontaktus ar saviem bijušajiem studentiem? Kādas ir atsauksmes par koledžā aizvadīto laiku un ieguvumiem?

— Saiknes uzturēšana ar bijušajiem studentiem ir ļoti svarīga. Ne tikai ar studentiem, bet arī ar viņu komandieriem un vadītājiem. Mums ir svarīgi zināt, kā studenti novērtē tās zināšanas, ko viņi šeit ir ieguvuši. Un mums arī ir ļoti svarīgi zināt, kā to novērtē viņu priekšnieki. Abi viedokļi ir vienlīdz vērtīgi, jo tie var arī nesakrist. Bijušais students var domāt, ka viņš ļoti labi mācījies, uzzinājis daudz interesanta un jūtas ļoti apmierināts ar ieguvumiem, bet viņa tiešajam priekšniekam, kurš viņu sūtīja apgūt kādas konkrētas lietas, varētu būt cits viedoklis. Šie abi viedokļi mums palīdz iegūt objektīvu skatījumu, kas savukārt ļauj pareizi attīstīt kursu. Tādējādi mēs nepārtraukti padarām šo kursu labāku un efektīvāku.

Kopumā, es domāju, mēs dodam ļoti labu izglītības līmeni visos trīs kursos un izpildām visus uzdevumus. Zīmīgi, ka mūsu sniegto izglītību augstu vērtē ne tikai Baltijas līmenī. Piemēram, viena no valstīm, kas nav NATO dalībniece, savas militārās sistēmas ietvaros formē struktūras no bijušajiem Baltijas aizsardzības koledžas studentiem, liek viņus vienās grupās, lai meklētu risinājumus kādām problēmām vai attīstītu kādu virzienu. Tas pierāda, ka kvalitāte mūsu koledžā ir, un to respektē arī citas valstis.

— Kāda, jūsuprāt, ir BALTDEFCOL vieta militārās izglītības sistēmā?

— Globālā skatījumā mēs esam ļoti maziņi un ne pārāk nozīmīgi. Bet, ja ņemam Baltijas valstis, mūsu koledžu neviens nevar aizvietot. Tas bija pilnīgi pareizs lēmums — pirms piecpadsmit gadiem izveidot šo koledžu, visām trim Baltijas valstīm apvienojot spēkus. Tas mums deva iespēju ne tikai ietaupīt naudu, jo, veidojot šādus vai līdzīgus kursus katrā valstī, tas būtu krietni dārgāk. Taču svarīgākais ir tas, ka mums izdevās apkopot mūsu cilvēkresursus — akadēmiskos un pedagoģiskos resursus. Trīs Baltijas valstis deleģēja darbam koledžā potenciāli labākos un spējīgākos pasniedzējus.

Otra ļoti svarīga lieta — šīs ir trīs valstis, kurām nav kopīgas valodas, tāpēc mācības koledžā notiek angļu valodā. Pašlaik Eiropā ir tikai trīs militārās koledžas, kur mācības notiek angliski — Anglijā, Īrijā un Baltijas valstīs, neviena cita nav spējīga pietiekami augstā līmenī pasniegt 3. un 4. līmeņa apmācības kursus angļu valodā. Tas ir liels sasniegums, ko atzīst arī citas valstis.

Katras valsts izglītības sistēmai ir savi plusi un mīnusi. Piemēram, Baltijas valstu studenti ir aptuveni vienā līmenī. Ja skatām citas valstis, tad jāsaprot, kādi studenti tiek sūtīti mācīties. Ja mēs, piemēram, sūtām savus studentus uz ASV — atlasīti vienmēr tiek labākie un spējīgākie, tātad — viņu līmenis ir augstāks par vidējo. Tāpat dara arī citas valstis, tāpēc pēc šiem dažiem studentiem mūsu koledžā nevar spriest par vidējo sagatavotības līmeni šo valstu armijās.

— Vai šo atšķirīgo aizsardzības koncepciju dēļ daļai studentu nav zināmas problēmas apgūt koledžas piedāvāto vielu?

— Svarīgākās ir tieši akadēmiskās lietas, bet tas nav grūti tikai, piemēram, Kaukāza vai Balkānu valstu studentiem, tas ir grūti visiem. Virsnieku izglītības sistēma atšķiras no parastās akadēmiskās vides. Parasti akadēmiskā vidē sākumā pabeidz bakalaurus, tad — maģistrus, un tad turpmākos 50 gadus strādā savā profesijā. Virsnieki pabeidz izglītības kursu, tad dien kādu noteiktu laiku, piemēram, Afganistānā vai Irākā, tad pēkšņi tiek iemesti atkal atpakaļ akadēmiskajā vidē, kur viņiem pēkšņi jāraksta eseja par kādas jomas attīstības stratēģiskajiem aspektiem. Protams, pēc tādām pārmaiņām ir grūti uzreiz adaptēties. Bet būtiskākais ir tas, ka citu valstu studenti brauc uz šejieni apgūt tieši tās zināšanas, ko piedāvā mūsu koledža, un viņi skaidri zina, kas tās būs par zināšanām. Protams, daudz kas šeit atšķiras no viņu valstīs pieņemtā — zināmas atšķirības ir pat starp Baltijas valstīm. Bet es tomēr palikšu pie sava, ka tas ir drīzāk pluss — studenti neredz tikai vienīgo pareizo un doktrināro risinājumu, bet iegūst iespējami plašu skatījumu uz dažādu valstu un militāro teoriju pieredzi. Tas ļoti bagātina cilvēku.

Dalies ar šo ziņu