Zviedrijas valdība ir apstiprinājusi lēmumu dalībai NATO Reaģēšanas spēkos deleģēt tās bruņoto spēku iznīcinātāju „JAS Gripen” eskadriļu, kā arī vienu mīnu kuģi.
Zviedrijas iznīcinātāji pievienosies NATO Reaģēšanas spēkiem
Iznīcinātāju eskadriļa, kuģis un aptuveni 120 karavīru NATO Reaģēšanas spēkiem pievienosies jau 2014. gadā. Savukārt 2015. gadā šo spēku sastāvā iekļausies vēl viena iznīcinātāju eskadriļa un amfībiju desanta rota, teikts Zviedrijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.
14. oktobrī NATO Ziemeļatlantijas padome apstiprināja Zviedrijas līdzdalību militārajās mācībās „Steadfast Jazz”, tādējādi atļaujot Zviedrijas karavīriem trenēties kopā ar NATO Reaģēšanas spēkiem – daudznacionālu formējumu, kuru veido vairāk nekā 25 000 karavīru, kuri spēj darboties patstāvīgi un ir ātri izvēršami. Ar šādu ieguldījumu Zviedrija varētu piedalīties NATO operācijās, gan arī izlemt to, tieši kurās operācijās tās bruņotie spēku varētu piedalīties.
Sākotnējais ieguldījums - astoņi iznīcinātāji un viens kuģis – tiks deleģēti gan tikai alianses Reaģēšanas spēku Rezerves spēkiem.
„Tas nozīmē to, ka deleģētās vienības būs pieejamas izvēršanai noteiktā laikā. Tās atradīsies Zviedrijā un būs gatavas dežūrai Reaģēšanas spēkos,” skaidroja aizsardzības ministre Karīna Enstrēma, piebilstot, ka deleģētās vienības NATO ir sertificējusi, jo tās ir ļoti labi sagatavotas šādam uzdevumam.
Paziņojumā norādīts, ka Somija alianses Rezerves spēkiem savas vienības deleģē jau kopš 2008.gada. Savukārt Zviedrija to attiecās darīt, jo parlamentā tajā laikā nebija pietiekama atbalsta tās karavīru dalībai NATO Reaģēšanas spēkos.
NATO Reaģēšanas spēkus veido Tūlītējas reaģēšanas spēki (Immediate Response Force – IRF), kuru skaitliskais lielums atkarībā no dalībvalstu deleģēto vienību personālsastāva skaita sasniedz aptuveni 13 000 karavīru, kā arī aptuveni tik pat lieli Rezerves spēki (Responce Force Poll – RFP).
Tie ir dalībvalstu kopīgi militārie spēki, kuru sauszemes, jūras, gaisa un speciālo operāciju komponenti tiek kopīgi apmācīti un atrodas augstā kaujas gatavībā, lai varētu tikt nekavējoši iesaistīti operācijās tālu no savas pastāvīgās uzturēšanās vietas.
Šie spēki ir sagatavoti plaša spektra operāciju veikšanai, un tās iekļauj operācijas dalībvalstu integritātes saglabāšanai, spēka demonstrēšanu, miera nodrošināšanas operācijas, dabas katastrofu un to radīto seku novēršanu, kritiski svarīgas infrastruktūras aizsardzību, drošības un embargo operācijas.
2006. gadā samitā Rīgā tika paziņots par NATO Reaģēšanas spēku pilnu operacionālo gatavību.