Norvēģija reformē speciālo operāciju spēkus
Speciālās operācijas Norvēģijas militārajā struktūrā vēsturiski ir bijušas sadrumstalotas, ar nepietiekamu budžetu, kā arī nekad nav tikušas uzskatītas par galveno resursu.
Andersa Bēringa Breivīka slaktiņš 2011.gada jūlijā ir rosinājis Norvēģijas valdību pieņemt politisku lēmumu par militāro un tiesībsargājošo iestāžu speciālo operāciju spēju reformēšanu.
Valdība ir atbalstījusi speciālo uzdevumu spēku spēju attīstību daudz centralizētākas komandstruktūras ietvaros ar mērķi uzlabot valsts aizsardzību pret draudiem gan tās nacionālajai suverenitātei, gan arī Norvēģijas derīgo izrakteņu ieguves vietām pasaulē.
Ņemot vērā pieredzi slaktiņa laikā, kad tika konstatēts speciālo uzdevumu spēku saskaņotas reakcijas trūkums, ir izveidota speciāla izmeklēšana komisija, savukārt valdība ir apņēmusies reorganizēt Sauszemes un Jūras spēku speciālo uzdevumu vienības.
“482 lappušu garais izmeklēšanas ziņojums atklāja sistemātiskus trūkumus tiesībsargājošajās un izlūkošanas iestādēs, kā arī militāro speciālo uzdevumu spēku pieejamībā.
"Pirmais militārais Bell 412 helikopters pacēlās tikai gandrīz četras stundas pēc tam, kad Oslo bija eksplodējušas bumbas”, norādīja Liberālās partijas līdere Trīne Skei Grande, Parlamenta Tieslietu un konstitucionālās komitejas locekle.
Bruņoto spēku padomdevēju komanda, kuru vada Norvēģijas Bruņoto spēku komandieris Haralds Sunde, ir izveidojusi Nacionālās reaģēšanas pavēlniecību, kas paredz vienotu organizāciju, lai saskaņotu ātrās reaģēšanas taktiku un rīcību.
Nacionālās reaģēšanas centra organizācija radīs kopīgu izlūkošanas, plānošanas un misiju īstenošanas lietussargu, kas tiks sasaistīts ar visām galvenajām pavēlniecību struktūrām militārās izlūkošanas, valsts drošības, valdības un nacionālās izlūkošanā.
Oslo bāzētais centrs garantēs 24 stundu gatavību, ļaujot civilajām struktūrām izsaukt Ātrās reaģēšanas speciālo operāciju vienības, kuru veidos Jūras spēku jūras kājnieki, kā arī apvienotās jūras kājnieku un reindžeru vienības.
Jaunā speciālo operāciju vienība gatavību sasniegs, sākot ar augustu.
Jūras kājnieki un reindžeri attīstīs kopīgas apmācību un ekipējuma platformas. To uzdevumi ietvers izlūkošanu, iekārtu atklātā jūrā aizsardzību vai atgūšanu, pretpirātisma uzdevumus un ķīlnieku glābšanu.
Speciālo operāciju ikgadējais budžets līdz 2018.gadam tiks palielināts par 10 procentiem, līdz 2016.gadam sasniedzot 256 miljonus ASV dolāru. Salīdzinājumam, aizsardzības budžeta pieaugums plānots par 7 procentiem gadā.
Aptuveni 20 procentu izdevumu no 2014.līdz 2018.gadam tiks izmantoti jaunu mitekļu un apmācību telpu būvniecībai jūras kājnieku un reindžeru speciālo operāciju vienību karavīriem.
“Šo aktivitāšu rezultātā visas speciālo uzdevumu spēku vienības nonāks vienotā vadības un pavēlniecības sistēmā”, skaidro aizsardzības ministre Anne-Grete Strom Eriksena.
Trešo speciālo operāciju bāzi plānots attīstīt arktiskajā jūras stacijā Ramzundā.
“Reforma rosinās visu speciālo uzdevumu spēku vienību izmantošanu gan uz sauszemes, gan jūrā. Tas ir svarīgs priekšnoteikums, ņemot vērā mūsu naftas un gāzes infrastruktūras pieaugošo attīstību gan Norvēģijā, gan ārvalstīs”, atzina Sunde.
Pēc defensenews.com materiāliem.