Totālā aizsardzība Singapūrā paredz sabiedrības dalību drošas un saliedētas valsts veidošanā

Ārvalstīs
Pēc mindef.gov.sg materiāliem

FB235AC7C583440886C2EA9E5F3DF3EC.jpg

Singapūras totālās aizsardzības koncepcija (Total defence) tika ieviesta 1984. gadā kā “valsts aizsardzības koncepcija”, kas ietver visu Singapūras iedzīvotāju kolektīvo un individuālo dalību, veidojot spēcīgu, drošu un vienotu valsti, kas ir gatava risināt jebkāda veida krīzes situācijas.

Totālā aizsardzība Singapūrā paredz sabiedrības dalību drošas un saliedētas valsts veidošanā

Totālās aizsardzības vadlīnijas tika aizgūtas no Zviedrijas un Šveices, kas tika pielāgotas Singapūrai, ņemot vērā, ka tā ir maza salu valsts, kas ir atkarīga no brīvās tirdzniecības. Kopš koncepcijas ieviešanas 1984. gadā, totālā aizsardzība ir apvienojusi Singapūras iedzīvotājus, lai risinātu problēmas, kas apdraud valsts neatkarību un labklājību, piemēram, terorisms, SARS, dabas katastrofas un ekonomikas lejupslīde. Singapūras totālās aizsardzības galvenais vēstījums ir tāds, ka ikvienam valsts iedzīvotājam ir sava loma, lai palīdzētu stiprināt aizsardzību pret šiem un citiem apdraudējumiem un problēmām.

Mūsdienās Singapūra saskaras ar jaunām problēmām digitālajā sfērā, kurām nav fizisku robežu un reāla kaujas lauka. Kiberuzbrukumi, dezinformācijas kampaņas un viltus ziņas ir tikai daži no veidiem, ko izmanto, lai sadalītu un vājinātu valsts solidaritāti. 2015. gadā Singapūras aizsardzības ministrs Dr. Ng Eng Hens (Ng Eng Hen) runāja par to, ka totālās aizsardzības stratēģija ir tiešs hibrīdkara pretinieks.

Kopš 1984. gada Singapūrā tiek publicēti plakāti, kas atbilst totālās aizsardzības tēmām, kuras tiek pielāgotas, lai atspoguļotu konkrētā laika posma drošības apdraudējumus un problēmas.

Sākot ar 1984. gadu, plakātos atspoguļoti totālās aizsardzības vēstījumi, piemēram, aicinājums atbalstīt Singapūras Bruņotos spēkus (SAF), lai novērstu tādus draudus kā terorisms vai aicinājums Singapūras iedzīvotājus iesaistīties totālās aizsardzības ieviešanā ikdienas dzīvē. Kopš 2016. gada totālās aizsardzības kampaņa ir nemainīga – “Kopā mēs turam Singapūru spēcīgu”, vēršot uzmanību, ka ir daudzi veidi, kā sabiedrība var īstenot kopējo aizsardzību ikdienas dzīvē.

Lai gan totālās aizsardzības tēmas gadu gaitā tiek pielāgotas, lai atspoguļotu aktuālos drošības apdraudējumus un problēmas, ar ko saskaras Singapūra, nemainīgi ir seši aspekti, uz kuriem tiek balstīta totālā aizsardzība – militārā, civilā, ekonomiskā, sociālā, psiholoģiskā un digitālā aizsardzība. Katrā aspektā ir izskaidrotas darbības, kuras ir jāveic, lai palīdzētu risināt gan militārus, gan nemilitārus apdraudējumus. Šo sešu aizsardzības aspektu vēstījums ir nemainīgs – ikvienam Singapūras iedzīvotājam ir sava loma katrā aizsardzības aspektā.

Mazai valstij, kā Singapūra, militārā aizsardzība ir saistīta ar spēcīgu aizsardzības spēku veidošanu. Singapūras Bruņoto spēku spējas ir atkarīgas no valsts karavīriem, tāpēc ģimeņu, darba devēju un sabiedrības atbalsts ir ļoti svarīgs. Kad valsts iedzīvotāji paļaujas uz Bruņotajiem spēkiem, tas dod spēku nodrošināt aizsardzību un mieru.

Sabiedrība var īstenot militāro aizsardzību, uztverot karavīru militārās apmācības nopietni un atbalstot tās, kā arī atbalstot dienestā esošos karavīrus. Sabiedrība var sniegt tiešu ieguldījumu militārajā aizsardzībā, pievienojoties Singapūras Bruņotajiem spēkiem vai, pievienojoties Singapūras Bruņoto spēku Brīvprātīgajam korpusam (SAF Volunteer Corps).

Kad valsts saskarsies ar draudu vai krīzes situāciju, valdības struktūru prioritāte būs to novērst, bet resursi un laiks ir ierobežoti. Tāpēc Singapūras iedzīvotājiem – indivīdiem, organizācijām un kopienām, ir jāspēj palīdzēt un parūpēties par sevi. Sabiedrībai ir jābūt modrai pret draudiem un, ja rodas krīzes situācija, ir jāspēj efektīvi reaģēt, palīdzot cits citam, neatkarīgi no rases, reliģijas vai paša interesēm. Ikvienam ir jāzina pie kā vērsties, kam zvanīt, kur doties ārkārtas situācijā. Tas viss veido spēcīgu civilo aizsardzību.

Sabiedrība var iesaistīties civilajā aizsardzībā, apgūstot rīcību ārkārtas situāciju gadījumā, piedaloties civilās aizsardzības mācībās. Stiprināt civilo aizsardzību var, apgūstot dzīvības glābšanas prasmes – pirmās palīdzības sniegšanu vai ugunsdrošības prasmes.

Ekonomikas aizsardzības mērķis ir saglabāt valsts ekonomiku stipru, noturīgu un konkurētspējīgu, lai tā spētu pārvarēt krīzes situācijas, ka globālu ekonomikas lejupslīdi vai ekonomikas noslāņošanos.

Ekonomikas aizsardzību var īstenot, pilnveidojot prasmes, lai pielāgotos ekonomikas mainīgajām vajadzībām, ietaupot, gudri investējot, kā arī, taupot enerģiju un ūdeni, pieņemot videi draudzīgu dzīvesveidu.

Daudzu rasu, kultūras un reliģijas sabiedrībā, kāda ir Singapūrā, sociālā aizsardzība ir ļoti nozīmīga. Sabiedrībā ir jābūt savstarpējai uzticībai un sapratnei, lai valsts būtu vienota un spēcīga.

Sociālo aizsardzību realizē iejūtība un cieņa vienam pret otru, pret citu rasu pārstāvjiem, uzzinot vairāk par dažādām tradīcijām, reliģijām, kultūru un atstāto mantojumu. Izprotot jaunos valsts pilsoņus, palīdzot viņiem integrēties vidē, kā arī, palīdzot līdzcilvēkiem un nelaimē nokļuvušajiem.

Lai digitālā attīstība sniedz daudzas iespējas, bet tas ir arī apdraudējums. Digitālā aizsardzība nozīmē spēju reaģēt uz kiberuzbrukumiem , kā arī draudiem digitālajā vidē, piemēram, viltus ziņām un tiešsaistes maldiem.

Lai vairotu digitālo aizsardzību, indivīdam ir jāaizsargā sava personas dati, ierīces un sistēmas. Cilvēkiem ir jāuzmanās no krāpšanas internetā un ar atbildību jāizmanto sociālie tīkli, kā arī jābūt modriem pret viltus ziņām un tiešsaistes maldiem.

Psiholoģiskā aizsardzība ir kolektīvā griba aizstāvēt valsti un dzīvesveidu tajā, spēja kopīgi pārvarēt krīzes situāciju valstī. Psiholoģiskās aizsardzības pamatā ir kopīga identitāte un lepnums par valsti. Izpratne par to, kas ir jādara krīzes situācijā un spēja no tās atgūties.

Sabiedrības iesaiste psiholoģiskajā aizsardzībā ir gatavība aizstāvēt valsti, ja tas ir nepieciešams un būt psiholoģiski spēcīgiem, lai spētu atgūties pēc krīzes situācijas. Ikvienam ir jāizprot valsts vēsture un principi, kas ir palīdzējuši valstij gūt panākumus, būt stiprai un vienotai.

Totālā aizsardzība Singapūrā ir palīdzējusi tādās krīzes situācijās, kā SARS vīrusa uzliesmojums, 11. septembra terorakts ASV, kā arī ekonomiskā krīze 1997. un 2008. gadā. Totālā aizsardzība ir kļuvusi par būtisku aspektu Singapūras iedzīvotājos  - tas ir redzams cilvēkos, kuri pilda dienesta pienākumus, veic brīvprātīgo darbu civilās aizsardzības jomās, kā arī strādā, sniedzot ieguldījumu valsts ekonomikā, stiprinot valsts aizsardzību un savstarpējās saites un saliedētību.

Singapūrā 15. februārī ik gadu tiek atzīmēta Totālās aizsardzības diena. 1942. gada 15. februārī Singapūru okupēja Japāna - gadadienas atzīmēšana ir kā atgādinājums par to, kas var notikt ar valsti, ja tā pati sevi neaizstāv, bet tā arī kā motivācija stiprināt apņēmību saglabāt valsti drošu un brīvu.

 

Dalies ar šo ziņu