Matiss: ASV Ziemeļkorejas krīzē neatteiksies no diplomātijas

Ārvalstīs
LETA--DPA--AP

Matiss
Foto: Foto: REUTERS/Yuri Gripas

Vašingtona neatteiksies no centieniem atrisināt Ziemeļkorejas kodolkrīzi diplomātiskā ceļā, ceturtdien paziņoja ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss.

Matiss: ASV Ziemeļkorejas krīzē neatteiksies no diplomātijas

"Es negribētu teikt, ka diplomātija nav darbojusies," Matiss sacīja Pentagonā. "Mēs turpināsim strādāt diplomātiski, mēs turpināsim strādāt ar ANO, ar ANO Drošības padomes starpniecību, un mēs būsim nelokāmi."

"Vienlaikus mūsu diplomāti strādās no spēka pozīcijām, jo mums ir militāras iespējas," viņš piebilda.

Ziemeļkoreja naktī uz trešdienu izmēģināja starpkontinentālu ballistisko raķeti, kuras darbības rādiuss, kā atzinis Pentagons, esot lielāks nekā iepriekš izmēģinātajām.

Raķetes izmēģinājums, ar kuru tika pārkāptas ANO rezolūcijas, izraisījis diplomātisko sašutumu un starptautisko nosodījumu.

Dažas stundas pēc izmēģinājuma ASV aicināja Ķīnu apturēt naftas piegādes Ziemeļkorejai, kā arī visas pasaules valstis saraut diplomātiskās attiecības ar Phenjanu.

ASV aicina saraut diplomātiskās attiecības ar Ziemeļkoreju

ASV trešdien aicināja valstis, kurām joprojām ir diplomātiskās attiecības ar Ziemeļkoreju, saraut tās un atsaukt savus vēstniekus.

Kā preses brīfingā Vašingtonā norādīja Valsts departamenta preses sekretāre Hetere Nauerta, tādejādi tiks pastiprināts starptautiskais spiediens pret Ziemeļkoreju centienos panākt, ka tā izbeidz savu kodolprogrammu.

Valstu vidū, kurām joprojām ir diplomātiskās attiecības ar Ziemeļkoreju, ir Vācija, Lielbritānija un Zviedrija.

Nauerta aicināja diplomātiskās attiecības saraut visas valstis, bet konkrēti pieminēja Vāciju, kad kāds vācu žurnālists viņai uzdeva precizējošu jautājumu.

Problēmas, kas radušās Ziemeļkorejas kodolprogrammas dēļ, apdraud ne tikai ASV, bet visu pasauli, sacīja Nauerta, uzsverot, ka centieniem panākt, ka Phenjana atgriežas pie sarunu galda, nepieciešami lielāki pūliņi, konkrēti no Krievijas un Ķīnas puses.

Viņa atkārtoti noraidīja Ziemeļkorejas prasību, ka pamats sarunām par Phenjanas kodolprogrammas apturēšanu ir ASV solījums, ka tās izbeigs kopā ar Dienvidkoreju rīkot militāros manevrus.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs jau paudis negatīvu vērtējumu aicinājumam par diplomātisko saišu saraušanu.

"Mēs to vērtējam negatīvi," žurnālistiem Minskā sacīja Lavrovs.

Viņš arī norādīja, ka pret Phenjanu vērstā sankciju spiediena iespējas ir izsmeltas.

"Mēs vairākkārt esam uzsvēruši, ka sankciju spiediens būtībā ir izsmelts, un ir nepieciešams, lai visās rezolūcijās, ar kurām tika ieviestas sankcijas, noteikti būtu ietvertas prasības atjaunot politisko procesu, prasības atjaunot sarunas," skaidroja ministrs.

"Tieši šo prasību amerikāņu puse pilnībā ignorē. Es uzskatu, ka tā ir liela kļūda," uzsvēra Lavrovs.

Ziemeļkoreja izmēģina starpkontinentālu ballistisko raķeti ar līdz šim lielāko darbības rādiusu

Ziemeļkoreja 29.novembra naktī izmēģināja starpkontinentālu ballistisko raķeti, kuras darbības rādiuss, kā atzina Pentagons, esot lielāks nekā iepriekš izmēģinātajām.

Raķete tika palaista no Sainni Ziemeļkorejā un nolidoja apmēram 1000 kilometrus, pirms tā iekrita Japāņu jūrā 370 kilometrus no Japānas piekrastes, paziņoja Pentagona preses sekretārs pulkvedis Robs Menings.

Raķetes lidojums ilga 53 minūtes, informēja Japānas aizsardzības ministrs.

Dienvidkoreja atbildēja ar mazāka darbības rādiusa raķešu izmēģinājumiem, imitējot uzbrukumu Ziemeļkorejas raķešu palaišanas vietai, kas atrodas netālu no Phenjanas.

Šis bija pirmais Ziemeļkorejas raķešu izmēģinājums kopš 15.septembra, kad tā palaida vidēja darbības rādiusa raķeti virs Japānas teritorijas.

Starpkontinentālas raķetes izmēģinājums tiek uzskatīts par īpaši provokatīvu. Liecības, ka tā lidojusi augstāk nekā iepriekš izmēģinātās raķetes, vedina domāt par progresu Ziemeļkorejas centienos izstrādāt masu iznīcināšanas ieroci, kas spētu sasniegt ASV kontinentālo daļu. ASV prezidents Donalds Tramps ir solījis nepieļaut, ka Ziemeļkoreja iegūtu šādas spējas, un nepieciešamības gadījumā lietot militāru spēku.

Reaģējot uz jauno izmēģinājumu, Tramps sacīja, ka ASV "parūpēsies par to". "Tā ir situācija, ar kuru mēs tiksim galā," Tramps teica reportieriem, neminot detaļas.

ANO Drošības padome trešdien sanāks uz ārkārtas sanāksmi pēc Japānas, ASV un Dienvidkorejas pieprasījuma, lai apspriestu šo raķetes izmēģinājumu.

Ziemeļamerikas gaisa spēku pavēlniecība NORAD "noskaidroja, ka šī raķetes palaišana no Ziemeļkorejas neradīja draudus Ziemeļamerikai, mūsu teritorijām vai mūsu sabiedrotajiem", sacīja Menings.

ASV aizsardzības ministrs Džims Matiss paziņoja, ka šī raķete lidojusi augstāk nekā iepriekšējās Ziemeļkorejas izmēģinātās raķetes.

Dalies ar šo ziņu