Pētījums: Ja Krievija iebruktu Baltijas valstīs, NATO ātri ciestu sakāvi

"Spēlēs iegūtie secinājumi ir nepārprotami. Tā, kā šobrīd izvietota, NATO nevar sekmīgi aizstāvēt tās visvieglāk ievainojamo dalībvalstu teritoriju," paziņoja "RAND Corporation", kas vadīja militāro spēļu izpēti.

Virknē militāro spēļu, kas izspēlētas vairāku mēnešu laikā no 2014. līdz 2015.gadam, Krievijas bruņotie spēki spēja ieņemt Rīgu vai Tallinu 36 līdz 60 stundu laikā.

ASV un Baltijas valstu karavīri ar ASV gaisa spēku palīdzību nespēja apturēt mehanizēto Krievijas vienību virzīšanos uz priekšu, ciešot smagus dzīvā spēka zaudējumus, norādīts pētījumā.

Pētījumā uzsvērts, ka atdzimstošā un neparedzamā Krievija NATO ir pārsteigusi nesagatavotu.

Krievijas iebrukuma Baltijas valstīs gadījumā ASV un citām alianses dalībvalstīm nebūtu pietiekami daudz karavīru, tanku un bruņutransportieru, lai palēninātu Krievijas spēku virzīšanos uz priekšu, teikts "RAND Corporation" pētnieku Deivida Šlapaka un Maikla Džonsona ziņojumā.

"Šāda ātra sakāve atstātu NATO ierobežotu skaitu iespēju, visas no tām būtu sliktas," pausts ziņojumā.

Tajā norādīts, ka ASV un citas NATO dalībvalstis varētu censties veikt asiņainu pretuzbrukumu, uz ko Krievija varētu reaģēt, eskalējot konfliktu. Otra iespēja būtu draudēt ar plaša mēroga atbildi, kurā varētu būt iekļauta arī kodolieroču izmantošana. Trešā iespēja būtu vismaz uz laiku atzīt sakāvi un sākt jaunu Auksto karu ar Maskavu.

Militārajās spēlēs tomēr arī norādīts uz soļiem, kurus NATO var spert, lai izvairītos no sakāves un nostiprinātu NATO austrumu flangu, raidot skaidru signālu Krievijai, ka viegla uzvara nav iespējama.

Spēki septiņu brigāžu lielumā, tai skaitā trīs smagi bruņotas brigādes, ko atbalstītu aviācija un artilērija, būtu pietiekami, lai "novērstu ātru Baltijas valstu ieņemšanu". Šādu papildu spēku uzturēšana izmaksātu 2,7 miljardus ASV dolāru (2,47 miljardus eiro) gadā.

ASV domnīcas «RAND Corporation» veikto militāro  spēļu izdarītie secinājumi par Krievijas spēju iekarot Baltijas valstis un NATO traucējošajiem faktoriem tās aizsargāt nav jauna vai iepriekš nezināma informācija, norāda aizsardzības ministrs Raimonds Bergamanis. “Līdzīgus pētījumus jau iepriekš ir veikuši arī citi starptautiskie pētnieciskie institūti un domnīcas. Vienlaikus ir izprotams satraukums, ko šādi secinājumi un pieņēmumi var izraisīt Latvijas iedzīvotājos,” uzsver ministrs.

“Papildus tam uzskatu, ka NATO Varšavas samitā šogad ir jāpieņem lēmumi par ilgtermiņa risinājumiem attiecībā uz Baltijas valstu aizsardzību. Savukārt Latvijas uzdevums ir stiprināt savas pašaizsardzības spējas, jo tikai NATO veiktie ilgtermiņa atturēšanas pasākumi, Latvijas pašaizsardzības spējas un agrā brīdināšana kopā var nodrošināt to, lai Krievija nekad militāri nevērstos pret Latviju vai kādu no Baltijas valstīm,” uzsver aizsardzības ministrs.

Viņš norādīja, ka valsts aizsardzība balstās uz trijiem galvenajiem nosacījumiem, kuri kopā veido tā saucamo atturēšanas politiku. “Pirmkārt, tā ir valsts pašaizsardzības spēju nodrošināšana, attīstot savus bruņotos spēkus. Otrkārt, tā ir sabiedroto klātbūtnes un noteiktu uzņemošās valsts atbalsta spēju nodrošināšana. Treškārt, tā ir modernas agrās brīdināšanas un informācijas apmaiņas sistēmas nodrošināšana,” skaidroja ministrs.

“Mana galvenā prioritāte šajā amatā ir bruņoto spēku kaujas spēju celšana un nostiprināšana,” atgādināja ministrs, piebilstot, ka tikpat nozīmīga ir NATO spēku klātbūtne – nozīmīga, ilglaicīga un redzama. “Tāds ir mērķis, lai atturētu iespējamo agresoru un nepieļautu pat domu, ka kādā no NATO dalībvalstīm iespējams iebrukt,” sacīja aizsardzības ministrs.

Krievija veiks "kompensējošus pasākumus", lai atbildētu uz ASV militārās klātbūtnes palielināšanos Eiropā

Krievija veiks "kompensējošus pasākumus", lai atbildētu uz ASV militārās klātbūtnes palielināšanos Eiropā, aģentūrai "RIA Novosti" sacīja Krievijas Ārlietu ministrijas Eiropas Sadarbības departamenta direktors Andrejs Keļins.

"Simetriski soļi šeit ir maz ticami, ņemot vērā lielo daudzumu naudas, ko amerikāņu partneri šobrīd iegulda: nākamgad viņi gatavojas ieguldīt četras reizes vairāk. Simetriska atbilde tam nepavisam nav vajadzīga, esmu par to pārliecināts. Lai uzturētu normālu militāri-stratēģisko vienādojumu, tiek veikti un tiks veikti kompensējoši pasākumi," viņš paziņoja.

Kā ziņots, ASV prezidenta Barakas Obamas administrācija plāno ievērojami palielināt smago ieroču, militārās tehnikas un cita aprīkojuma klātbūtni Centrālajā un Austrumeiropā, kā arī Baltijas valstīs, lai atturētu Krieviju no tālākas agresijas reģionā.

Papildspēki un papildaprīkojums varētu tikt izvietots Ungārijā, Rumānijā un Baltijas valstīs.

Baltais nams plāno militāriem izdevumiem Eiropā 2017.gadā no budžeta pieprasīt vairāk nekā 3,4 miljardus dolāru, kas vairāk nekā četras reizes pārsniegtu pašreiz šim mērķim atvēlēto summu, pirmdien atklāja vairākas amatpersonas.

Ieročus un ekipējumu izmantos ASV un NATO spēki, nodrošinot, ka alianse var visu laiku uzturēt reģionā pilnībā bruņotu kaujas brigādi.

Ģenerālis: BBC raidījums parādīs Krievijai, ka tās iebrukuma gadījumā NATO aizsargās Baltijas valstis

Lielbritānijas raidsabiedrības BBC raidījums "World War Three: Inside The War Room" parādīs Krievijai, ka tās iebrukuma gadījumā NATO aizsargās Baltijas valstis, laikrakstam "The Daily Telegraph" stāstījis raidījumā pieaicinātais eksperts, bijušais NATO spēku Eiropā virspavēlnieka vietnieks ģenerālis Ričards Širefs.

Pārraidē, lai atbalstītu prokremliski noskaņotos separātistus, Krievija ieņēmusi 20 netālu no robežas esošas pilsētas. Kad NATO līderi nevar izlemt, kā atbildēt uzbrukumam, ASV un Lielbritānija izlemj sūtīt karavīrus cīņā ar Krievijas spēkiem. Krievija pēc tam atbild ar kodoluzbrukumu.

"Krievi noteikti šo skatīsies. Es ceru, ka viņi no tā sapratīs, ka NATO - Rietumi - ir gatavi aizstāvēt Baltijas valstis un ka mēs turēsim ļoti lielu "stopzīmi", uz kuras būs rakstīts: "Nemaz nemēģiniet šķērsot šo robežu." Raidījums akcentē, ka mums nekad nevajadzētu ļaut sev nonākt stāvoklī, kur vienīgā atbilde agresijai ir kodoluzbrukums," stāstīja Širefs.

Raidījumā desmit bijušās augstas britu militārās un diplomātiskās amatpersonas veic iespējama "karstā kara" simulāciju Austrumeiropā. Ekspertu vidū ir arī tādi kā bijušais Lielbritānijas vēstnieks Krievijā Tonijs Brentons un citi.

BBC filmā attēlots Krievijas iebrukums Latvijā

Lielbritānijas raidsabiedrības BBC veidotā filmā attēlots Krievijas iebrukums Latvijā, vēsta laikraksts "The Daily Mail".

Filmā ar nosaukumu "World War Three: Inside The War Room", lai atbalstītu prokremliski noskaņotos separātistus, Krievija ieņēmusi 20 netālu no robežas esošas pilsētas.

Kad NATO līderi nevar izlemt, kā atbildēt uzbrukumam, ASV un Lielbritānija izlemj sūtīt karavīrus cīņā ar Krievijas spēkiem. Krievija pēc tam atbild ar kodoluzbrukumu.

BBC mājaslapā raidījuma aprakstā teikts, ka tajā bijušās vecākās britu militārās un diplomātiskās amatpersonas veic iespējama "karstā kara" simulāciju Austrumeiropā, iekļaujot pat cīņu ar kodolieročiem.

Fotouzņēmumos no filmas redzams, ka vīrietim uz jakas ir uzšuve ar "Latgales tautas republikas" karogu.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada februārī Drošības policija (DP) veica izmeklēšanu saistībā ar Latvijas kultūrvēsturiskā novada neoficiālā simbola - Latgales karoga - izmantošanu attēlos, kuros popularizēta "Latgales tautas republikas" ideja.

Kudors: Putins negrib reālu karu ar NATO, bet vēlas uzturēt spriedzi iekšpolitikas dēļ

Austrumu politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors uzskata, ka diezin vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins gribētu īstu un reālu karu ar NATO, bet politiķis ieinteresēts uzturēt spriedzi iekšpolitikas mērķu sasniegšanai. Tā nebūtu tāda pati situācija kā Aukstais karš, bet gan nosacīti līdzīgas, modificētas attiecības.

Eksperts par to runāja Saeimas Ārlietu komisijā, kurā tika apspriesta Krievijas nacionālās drošības stratēģija. Kaimiņvalsts oficiālajā dokumentā Rietumi tiek apsūdzēti spriedzes radīšanā Eirāzijas telpā, un šāds apgalvojums vērtējams kā mērķēta kritika ASV. Krievija gan vienlaikus arī atstājusi "vaļā durvis" sarunām, tā neplāno absolūti izolēties, šī valsts nespētu to izdarīt arī ekonomikas dēļ, pauda Kudors.

Atšķirībā no padomju laikiem šoreiz tikai daļa stratēģijas teksta ir fikcija un iespējams redzēt galvenās iezīmes un tendences, ko Krievija plāno. Salīdzinājumā ar lielajām izmaiņām, kādas bija 2009.gada dokumentā, šoreiz ļoti lielas izmaiņas Krievija nav radījusi. Taču kā novitāte ir redzama NATO pasludināšana par draudu, piesaucot alianses infrastruktūras pietuvināšanos tās robežām un norādīšana, ka alianse īstenotu militarizāciju Krievijas tuvumā. Daļēji tas ir "tēmēts" uz Baltijas valstīm, bet Latvija apšauba, piemēram, jēdziena "militarizācija" lietojuma pamatotību, jo tāds process nav vērojams, norādīja Kudors.

Pētnieks savā runā skāra arī citus dokumenta aspektus, tostarp Krievijas vēlmi tikt novērtētai starptautiskajā arēnā.

Kā ziņots, Krievijas jaunajā dokumentā par nacionālās drošības stratēģiju draudu vidū minētas arī ASV un NATO.

Dokuments "Par Krievijas Federācijas nacionālās drošības stratēģiju", kuru Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja 31.decembrī, aizstāj 2009.gadā izdoto versiju, kurā nedz ASV, nedz NATO netika minēta.

Dokumentā teikts, ka Krievijai izdevies palielināt savu lomu globālu problēmu un starptautisku konfliktu risināšanā, kas savukārt izraisījis reakciju Rietumos.