ASV jaunajā Eiropas militārajā stratēģijā prioritāte ir "Krievijas agresijas atturēšana"

Ārvalstīs
LETA--DW
ASV karavīri
Foto: Foto: army.mil

ASV Eiropas spēku pavēlniecība publicējusi atjaunotu versiju militārajai stratēģijai Eiropā, un tajā kā galvenā prioritāte izcelta "Krievijas agresijas atturēšana".

ASV jaunajā Eiropas militārajā stratēģijā prioritāte ir "Krievijas agresijas atturēšana"

Ziņojumā teikts, ka 2015. gads Eiropas spēku pavēlniecībai neapšaubāmi bijis viens no saspringtākajiem kopš Aukstā kara beigām.

ASV karavīri aizvadītajā gadā veikuši lielu darbu, lai saglabātu Eiropas drošību, galveno uzmanību fokusējot uz "revanšistisko Krieviju", masu migrāciju un teroristiem, uzturot savas saistības NATO sabiedroto un partneru priekšā, paziņojis komandieris ģenerālis Filips Brīdlovs.

Atjaunotā stratēģija uzrakstīta, lai izmantotu to kā orientieri, izpildot savus uzdevumus, norādīja ģenerālis.

Stratēģijā izceltas sešas galvenās prioritātes nākamajiem trim līdz pieciem gadiem - Krievijas agresijas atturēšana, sadarbība ar NATO partneriem, ASV stratēģisko partnerību saglabāšana, pretdarbošanās transnacionālajiem draudiem, bruņoto spēku kaujas gatavības nodrošināšana, fokusēšanās uz galvenajiem mērķiem.

Pēdējo gadu laikā situācija Eiropā ir būtiski mainījusies, teikts dokumentā. ASV pavēlniecība īpaši izcēlusi draudus no trim virzieniem - ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem.

Galvenais ASV satraukuma iemesls pirmajos divos virzienos ir Krievija sakarā ar tās "pieaugoši agresīvo uzvedību" alianses austrumu pierobežā un ar Arktikas militarizāciju, skaidro vācu raidorganizācija "Deutsche Welle".

Dienvidos Eiropa sastopas ar teroristu grupējuma "Daesh" draudiem.

Lai efektīvi īstenotu jauno stratēģiju, ir nepieciešams atbalsts valstiskajā līmenī, kā arī bruņoto spēku nodrošināšana ar atbilstošiem resursiem.

Stratēģijā ņemtas vērā notiekošās izmaiņas, kas palīdz bruņotajiem spēkiem adaptēties jauniem uzdevumiem, lai Eiropa arī turpmāk būtu vienota, brīva, mierīga un plaukstoša.

Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

 

Dalies ar šo ziņu