Ukrainas austrumos pretterorisma operācijas zonā atrodas 7700 Krievijas karavīru, paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Vadims Skibickis.
Krievijas draudi. Austrumukrainā atrodas 7700 Krievijas karavīru
Atbilstoši viņa datiem promaskavisko teroristu pasludināto "republiku" bruņotajos spēkos - pirmajā un otrajā "armijas korpusā" - ir aptuveni 34 000 cilvēku.
"Pirmā un otrā armijas korpusa sastāvā mēs esam saskaitījuši 34 000 cilvēku. Turklāt mūsu valsts teritorijā atrodas Krievijas Federācijas Bruņoto spēku vienības kopumā 7700 cilvēku sastāvā," telekanālam "112 Ukraina" sacīja Skibickis.
Eksperts: Putins Ukrainu turpinās veidot par projektu
Krievijas prezidents Vladimirs Putins arī šogad Ukrainu turpinās veidot par projektu, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) organizētajā žurnāla "Laiks Pasaulei" ikmēneša diskusijā sacīja institūta direktors Andris Sprūds.
Viņš norādīja, ka līdz ar militārajām aktivitātēm Ukrainā daudziem bija bažas par karu, taču tagad bēgļu un terorisma problēmu dēļ Ukrainas tēma ir atvirzījusies otrajā plānā. Tas liecina par īsu atmiņu, tāpēc ir svarīgi atcerēties, ka šis reģions ir nozīmīgs un nevajadzētu to aizmirst. "Ģeopolitika nekur nav aizgājusi," uzsvēra Sprūds.
Atziņā, ka "Krievija ir liktenis, bet Ukraina ir projekts", šobrīd ir jautājums, vai Ukraina no projekta kļūs par likteni, sprieda eksperts.
"Es domāju, ka, no vienas puses, Krievija ir kalkulējoša, un Putins kalkulē, taču viņam jāturpina uzturēt imidžu, ka viņš nepiekāpjas. Negribas domāt, ka viņš ies tālāk Ukrainā, taču viņš turpinās spēlēt, Ukrainu veidot par projektu," piebilda Sprūds.
Kažociņš: Krievija Latvijā nemēģinās izmantot Donbasā piekopto stratēģiju
Krievija Latvijā nemēģinās izmantot Donbasā piekopto stratēģiju, taču pastāv vairāki citi veidi, kā panākt sev vēlamos rezultātus, tā diskusijā "Latvijas ārējā politika un jaunā Eiropas Savienības (ES) globālā stratēģija" sacīja bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks, pašreizējais Valsts prezidenta padomnieks Jānis Kažociņš.
Viņš skaidroja, ka Krievija ar savu iesaistīšanos Sīrijas konfliktā mēģinājusi atgriezties uz pasaules skatuves, kā arī novērst starptautiskās sabiedrības uzmanību no Ukrainas krīzes. Kažociņš arī uzsvēra, ka Krievijā un tās galvaspilsētā Maskavā dzīvo ievērojams skaits musulmaņu, kas Krievijai jāņem vērā.
Runājot par iespējamajiem konfliktiem reģionā, Kažociņš norādīja, ka militārā loģika liek secināt, ka šajā gadījumā Zviedrija un Somija tajā tiks iekļauta, ņemot vērā reģiona izmērus. Prezidenta padomnieks gan pauda personisku viedokli, ka Krievija Baltijas reģionā neatkārtos to, kas jau ir izgāzies Ukrainā.
"Nenotiks kā Donbasā, taču ir arī citi veidi," sacīja Kažociņš, piebilstot, ka teritorijas ieņemšanu ilgtermiņā varētu kavēt ekonomiskās un militārās izmaksas. Kā vienu no problēmām iespējamo situāciju analizēt īstermiņā un ilgtermiņā viņš minēja arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīcības neparedzamību.
Noslēgumā Kažociņš pauda viedokli, ka visi sagaida, ka Krievija atkal būs "normāla valsts", piebilstot, ka tam ir jānotiek pēc iespējas ātrāk.
Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.