Ziemeļkoreja paziņo par ūdeņraža bumbas izmēģinājumu; militārām vajadzībām tā tērē ceturto daļu IKP

Reaģējot uz notikušo, Dienvidkorejas valdība un ANO Drošības padome sasaukusi ārkārtas sēdi, ziņo diplomāti. Savukārt Krievija trešdien paziņojusi, ka ūdeņraža bumbas izmēģinājums Ziemeļkorejā, ja tas tiks apstiprināts, būs nopietns starptautisko tiesību pārkāpums, Savienotās Valstis paziņojušas, ka vēl ir pāragri apstiprināt sekmīgu ūdeņraža bumbas izmēģinājumu Ziemeļkorejā, bet solījušas atbilstoši reaģēt uz ikvienu Phenjanas provokāciju.

Paziņojums Ziemeļkorejas televīzijā tika nolasīts dažas stundas pēc tam, kad tika reģistrēts 5,1 magnitūdu stiprs pazemes grūdiens, kura epicentrs atradās netālu no ziemeļkorejiešu kodolizmēģinājumu poligona.

"Pamatojoties uz Strādnieku partijas stratēģisko apņēmību, republikas pirmais ūdeņraža bumbas izmēģinājums sekmīgi veikts 2016. gada 6. janvārī plkst.10," teikts televīzijas diktora nolasītajā paziņojumā.

Tajā norādīts, ka Ziemeļkoreja ar šo izmēģinājumu pievienojusies attīstītajām kodolvalstīm, piebilstot, ka izmēģināta miniatūra bumba.

Paziņojumā arī uzsvērts, ka Phenjana neatteiksies no savas kodolprogrammas, kamēr ASV uzturēs savu "agresijas nostāju".

Negaidītais ūdeņraža bumbas izmēģinājums veikts saskaņā ar Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna pavēli, un tas noticis viņa dzimšanas dienas priekšvakarā.

Reaģējot uz Phenjanas paziņojumu, Dienvidkoreja sasaukusi ārkārtas valdības sēdi.

Ziemeļkoreja iepriekš veikusi trīs kodolizmēģinājumus, no kuriem pēdējais notika 2013. gada februārī. Visi trīs iepriekšējie izmēģinājumi bija atombumbas sprādzieni.

Dienvidkorejas Nacionālā drošības padome stingri nosodīja izmēģinājumu, bet Japānas premjerministrs norādīja, ka tas ir ANO Drošības padomes rezolūciju smags pārkāpums.

Ziemeļkorejas līderis jau decembrī paziņoja, ka valstij izdevies uzbūvēt ūdeņraža bumbu, ko starptautiski eksperti apšaubīja, līdzīgi kā nule izskanējušo Phenjanas paziņojumu.

ASV zinātniskā institūta "RAND Corporation" analītiķis Brūss Benets norādīja, ka Ziemeļkorejas izmēģinātā bumba izmēra ziņā, iespējams, bijusi līdzīga ASV Hirosimā nomestajai bumbai, bet tā nav bijusi ūdeņraža bumba. Ja tā būtu, rezultātā sprādziens būtu bijis desmit reizes spēcīgāks.

Arī organizācijas "Carnegie Endowment for International Peace" eksperts Džeims Aktons apšaubīja, ka izmēģināta ūdeņraža bumba.

Pirms šī izmēģinājuma vairums ekspertu uzskatīja, ka Ziemeļkorejai vēl vajadzēs vairākus gadus, lai uzbūvētu ūdeņraža bumbu, bet viedokļi par to, cik tālu Phenjana tikusi, atšķīrās.

Šis izmēģinājums radīs papildu spriedzi ANO Drošības padomei, kuras sankcijas nav spējušas to novērst, kā arī ASV, kas draudējusi Phenjanai ar jaunām sankcijām, ja tā veiks vēl vienu izmēģinājumu.

Tomēr starptautiskās sabiedrības reakcija būs atkarīga no Ķīnas, kas iepriekš atturējusi ASV un to sabiedrotos no stingrākas rīcības pret Ziemeļkoreju. Tiesa, pēdējā laikā arī Pekina izrādījusi lielāku neapmierinātību ar Phenjanas atteikšanos apturēt izmēģinājumus.

Vienlaikus analītiķi secinājuši, ka Ķīnas ietekmi uz Phenjanu mazina Pekinas bailes par Ziemeļkorejas iespējamo sabrukumu un apvienošanos ar Dienvidkoreju.

Tiek lēsts, ka Ziemeļkorejas rīcībā šobrīd ir pietiekami daudz plutonija, lai uzbūvētu sešas bumbas.

Maskava: Ūdeņraža bumbas izmēģinājums Ziemeļkorejā būtu nopietns starptautisko tiesību pārkāpums

Krievija trešdien paziņojusi, ka ūdeņraža bumbas izmēģinājums Ziemeļkorejā, ja tas tiks apstiprināts, būs nopietns starptautisko tiesību pārkāpums.

"Ja šis izmēģinājums tiks apstiprināts, tad tas būs jauns Phenjanas solis ceļā uz kodolieroču attīstīšanu, kas ir kliedzošs starptautisko tiesību un esošo ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpums," paziņoja Krievijas Ārlietu ministrija.

Ministrijas paziņojumā norādīts, ka šāds solis riskē pasliktināt situāciju Korejas pussalā, kur jau tā pastāv liels potenciāls militārai un politiskai konfrontācijai.

Maskava aicināja visas puses "izrādīt maksimāli lielu savaldību un atturēties no jebkādas rīcības, kas varētu novest pie nekontrolētas spriedzes palielināšanās".

Ārlietu ministrija apliecināja, ka Maskava atbalsta diplomātiskas sarunas spriedzes mazināšanai jautājumā par Ziemeļkorejas kodolprogrammu un aicināja drīzumā sākt dialogu, lai nodrošinātu mieru un stabilitāti reģionā.

ASV sola atbilstoši reaģēt uz visām Ziemeļkorejas provokācijām

Savienotās Valstis paziņojušas, ka vēl ir pāragri apstiprināt sekmīgu ūdeņraža bumbas izmēģinājumu Ziemeļkorejā, bet solījušas atbilstoši reaģēt uz ikvienu Phenjanas provokāciju.

"Mēs zinām par seismisko aktivitāti Korejas pussalā Ziemeļkorejas kodolobjekta rajonā un par Phenjanas apgalvojumiem par kodolizmēģinājumu," paziņoja Nacionālās drošības padomes preses pārstāvis Neds Praiss.

"Mēs novērojam un turpinām novērtēt situāciju ciešā sadarbībā ar mūsu reģionālajiem partneriem. (..) Lai gan mēs šobrīd nevaram apstiprināt šos apgalvojumus, mēs nosodām jebkuru [ANO Drošības padomes] rezolūciju pārkāpumu," paziņoja Praiss, piebilstot, ka Savienotās Valstis vienmēr skaidri likušas saprast, ka neakceptēs Ziemeļkorejas kļūšanu par kodolvalsti.

"Mēs turpināsim aizsargāt un aizstāvēt mūsu sabiedrotos reģionā, tostarp Korejas Republiku, un pienācīgi atbildēsim uz ikvienu un visām Ziemeļkorejas provokācijām," paziņoja Praiss.

Vašingtona pēdējā laikā bija vairāk pievērsusi uzmanību cilvēktiesību stāvoklim Ziemeļkorejā, nevis tās militārajām provokācijām.

Decembrī Baltais nams noraidīja kā neticamu Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna paziņojumu, ka Phenjanai izdevies uzbūvēt ūdeņraža bumbu.

Ziemeļkoreja militārām vajadzībām tērē ceturto daļu IKP

Ziemeļkoreja militārajām vajadzībām tērē ceturto daļu iekšzemes kopprodukta (IKP) un šajā ziņā ir pasaules līdere, pirmdien vēsta Dienvidkorejas ziņu aģentūra "Yonhap", atsaucoties uz ASV Valsts departamenta informāciju.

Laikaposmā no 2002. līdz 2012. gadam Ziemeļkoreja militārajām vajadzībām vidēji tērējusi četrus miljardus dolāru gadā jeb 23,8% no IKP.

Dienvidkoreja militārajām vajadzībām tērējusi 2,5% no sava krietni lielākā IKP un ierindojusies 48. vietā pasaulē, teikts Pasaules militāro tēriņu un bruņojuma pārvietošanas ziņojumā.

Tiesa gan, absolūtos skaitļos Dienvidkorejas militārie tēriņi pārspēj tās nabadzīgās ziemeļu kaimiņvalsts tēriņus. Šajā sarakstā Seula atrodas 11., bet Phenjana - 36.vietā.

Ar 656 miljardiem dolāru gadā ASV absolūtos skaitļos ir lielākie militārie tēriņi pasaulē, Ķīna ir otrajā vietā ar 88,5 miljardu dolāru lielu vidējo ikgadējo militāro budžetu.