Pentagons gatavo plānus konflikta gadījumam ar Krieviju Baltijā

Kā raksta izdevums, Pentagonam ir plāni dažādām neparedzamām situācijām, sākot no bruņotas konfrontācijas ar Ziemeļkoreju un beidzot ar zombiju uzbrukumiem, taču pie šiem plāniem tiek strādāts prioritārā secībā saskaņā ar attiecīgo scenāriju iespējamību.

Pēc 1991. gada militārie plāni, kas bija saistīti ar iespējamu Krievijas agresiju, tika nobīdīti malā, taču tagad tie tiek pārvērtēti un atjaunoti atbilstoši jaunajai ģeopolitiskajai realitātei, kas iestājās pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas - Maskava no potenciāla partnera ir pārtapusi par potenciālu draudu.

Jaunajiem plāniem ir divi virzieni. Pirmais koncentrējas uz ASV lomu NATO ietvaros gadījumā, ja Krievija uzbrūk kādai no dalībvalstīm, otrais - uz ASV lomu ārpus NATO. Abi varianti aplūko Krievijas iespējamo uzbrukumu Baltijas valstīm. Tie arī nepievēršas tradicionālai karadarbībai, bet gan hibrīdtaktikai, kuru Krievija pielietoja Krimā un Ukrainas austrumos - "zaļajiem cilvēciņiem", mākslīgiem protestiem un kiberkaram.

"Viņi patlaban mēģina izdomāt, kādā situācijā [ASV Aizsardzības ministrija] atbildētu uz kiberkaru," norādīja kādreizējā ASV viceprezidenta padomniece drošības jautājumos Džūlija Smita. "Par to notiek aktīvas debates," viņa teica.

"Foreign Policy" publikācijā atzīts, ka Rietumi kopš 90.gadiem ar Krieviju saistījuši "rožainas" cerības un saredzējuši, ka tiem ar Krieviju ir kopīgi mērķi. Tika īstenotas dažādas sadarbības iniciatīvas, un pat pēc 2008.gada Krievijas kara ar Gruziju plānus tikai nedaudz izmanīja NATO, taču ne ASV, jo tika pieņemts, ka toreizējais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili izprovocēja Maskavu un nekas tāds neatkārtosies.

Deivids Očmaneks, kurš strādājis vairākos ar militāro plānošanu saistītos amatos ASV, atzīst, ka par Krieviju nav domājis ilgus gadus. Krievijas prezidenta Vladimira Putina iesūtītie "zaļie cilvēciņi" Krimā viņu pārsteiguši nesagatavotu. Tobrīd viņš bija atbildīgs par spēku plānošanu Pentagonā. "Mēs to neplānojām, jo nedomājām, ka Krievija varētu mainīt robežas Eiropā," teica Očmaneks un atzina, ka Krima bija "pārsteigums".

Kad 2014. gadā ASV prezidents Baraks Obama gatavojās vizītei Tallinā, Očmanekam un kādam viņa kolēģim tika lūgta konsultācija par Baltijas valstu situāciju.

Toreiz abi izspēlējuši karu starp divām komandām - "sarkano" un "zilo", kas attiecīgi reprezentēja Krieviju un NATO. Spēles scenārijs bija līdzīgs kā Krimā - pieaugošs Krievijas politiskais spiediens uz Latviju un Igauniju, provokatoru parādīšanās, demonstrācijas un valdības ēku ieņemšana. "Mūsu jautājums bija: vai NATO varētu aizstāvēt šīs valstis?" atceras Očmaneks.

Rezultāts bijis satraucošs - NATO dalībvalstu aizsardzības budžeta samazinājuma dēļ un ASV spēku atvilkšanas no reģiona dēļ "zilā komanda" cilvēku skaita ziņā tiktu pārspēta attiecībā viens pret divi, pat ja visi ASV un NATO Eiropā izvietotie spēki tiktu nosūtīti uz Baltiju.

"Mums vienkārši Eiropā nav tādu spēku," skaidroja Očmaneks. Tam papildus Krievijai ir pasaulē labākās zeme-gaiss raķetes un viņi nebaidās izmantot smago artilēriju, atzina speciālists.

Secinājums bijis, ka "mēs nespējam aizstāvēt Baltiju," piebilda Očmaneks.

Spēle tika izspēlēta, vēlreiz pieņemot, ka NATO un ASV jau veikušas pozitīvas pārmaiņas savā spēku izvietojumā Eiropā. Secinājumi bija tikai nedaudz iepriecinošāki. "Mēs varam aizstāvēt galvaspilsētas, mēs varam Krievijai radīt problēmas, un mēs varam novērst pilnīgu sagrābšanu," secināja Očmaneks. "Tomēr dinamika paliek tā pati," viņš piebilda. Problēma būtu attālums. ASV bataljoniem vajadzētu vienu līdz divus mēnešus, lai mobilizētos un pārkļūtu pāri Atlantijai, taču Krievija šajā laikā "varētu nodarīt daudz ļauna".

Augsta Pentagona amatpersona apliecināja, ka Očmaneka secinājumi tiks iestrādāti jaunajos plānos. Vienlaikus amatpersona izteica pārliecību, ka NATO atgūtu teritorijas. "Man nav šaubu, ka beigās NATO uzvarētu un mēs varētu atjaunot jebkuras NATO dalībvalsts teritoriālo vienotību," paziņoja amatpersona. "Es nevaru garantēt, ka tas būs viegli vai bez liela riska. Mans pienākums ir nodrošināt, ka mēs šo risku samazinām," sacīja amatpersona.

Tas nozīmē, ka Pentagons neparedz scenāriju, kurā būtu iespējams, ka Krievija vispirms nesagrābj kādu daļu Baltijas teritorijas. Patlaban mērķis ir atturēt agresiju - šim nolūkam ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters paziņojis, ka ASV uz Baltiju un Austrumeiropu nosūtīs tankus, bruņumašīnas un haubices. Ja tas neizdotos, NATO teritorija tiktu atgūta smagās cīņās.

Pentagons aplūko arī dažādus hibrīdkara scenārijus un pat kodolkara scenāriju. "Ja paskatāmies uz Krievijas doktrīnu, es domāju, ka cilvēki apsver taktisko kodolieroču izmantošanu tādā veidā, kā par to nav domāts daudzus gadus," sacīja Aizsardzības ministrijas amatpersona. "Doktrīna skaidri par to runā, tādēļ būtu bezatbildīgi to vismaz neizlasīt, saprast, ko tā nozīmē. Doktrīna noteikti nenozīmē, ka viņi to darīs, bet būtu bezatbildīgi vismaz neapdomāt šīs lietas. Katra reize, kad tiek žvadzināts kodolzobens, rodas bažas, vienalga, no kurienes tas nāk," piebilda ministrijas amatpersona.

Amatpersona arī atzina, ka daudzus Pentagonā neiepriecina pavērsiens attiecībās ar Krieviju un kopumā tiek uzskatīts, ka sadarbība ar Maskavu dotu labumu gan Krievijai, gan pārējai pasaulei. Vienlaikus eksperts norādīja, ka Pentagona darbiniekiem nemaksā, lai viņi skatītos uz pasauli "caur rozā brillēm, tādēļ jābūt gataviem gadījumam, ja mēs kļūdāmies attiecībā uz Krievijas rīcību, un jāplāno gadījumam, ja Krievija kļūtu par tiešu ienaidnieku".

"Vēlreiz, es to neprognozēju un noteikti negribu, bet mums jābūt gataviem gadījumam, ja tā notiek," uzsvēra Pentagona pārstāvis.