ASV aizsardzības ministrs: Cīņa pret "Islāma valsti" vājinājusies jauniesaucamo trūkuma dēļ

"Mūsu apmācīšanas centienus līdz šim kavējis apmācāmo trūkums - mēs vienkārši neesam saņēmusi pietiekami daudz jaunu karavīru," Kārters paziņoja ASV Kongresam.

Līdz šim rudenim ASV bija ieplānojušas apmācīt 24 000 irākiešu četrās dažādās vietās, taču ieradušies tikai tik daudz jaunu karavīru, lai varētu apmācīt 7000 Irākas Drošības spēku cilvēkus un 2000 pretterorisma dienesta darbiniekus.

"Pārāk lēna" bijusi arī aprīkojuma piegāde Irākas spēkiem. ASV armija patlaban cenšas nodrošināt, lai paātrinātos prettanku ieroču un aprīkojuma pret ceļmalu bumbām piegādāšana, sacīja ministrs.

Pentagons: "Islāma valsts" Afganistānā atrodas "sākotnējā izpētes fāzē"

Teroristu organizācija "Islāma valsts" atrodas "sākotnējā izpētes fāzē" Afganistānā, paziņojusi ASV Aizsardzības ministrija, piebilstot, ka talibi joprojām saglabā savu pretestību.

"Islāma valsts" nav oficiāli atzinusi savu klātbūtni Afganistānā, bet pieaug bažas, ka organizācija iespiežas šajā valstī.

Afganistānas valdība un ASV vadītā starptautiskā koalīcija, kas cīnās pret talibiem, ar bažīgu aci vēro "Islāma valsts" attīstību. Teroristu organizācija ir sagrābusi savā kontrolē plašas teritorijas Irākā un Sīrijā, īstenojot brutālu vardarbību, tostarp galvu nociršanu.

"Visi cieši sadarbojas, lai novērstu šo draudu izplatīšanos," paziņoja Pentagons, minot pierādījumus par "Islāma valsts" centieniem savervēt kaujiniekus Afganistānā.

Tomēr Pentagons ziņojumā Kongresam uzsvēra, ka "Islāma valsts" klātbūtne un ietekme Afganistānā vēl arvien ir "sākotnējā izpētes fāzē".

Talibi otrdien brīdināja "Islāma valsts" līderus nesākt militāru darbību Afganistānā, kur organizācijai ir radušies atbalstītāji.

Pentagona ziņojumā teikts, ka "Islāma valsts" turpmākā gada laikā, visticamāk, turpinās paplašināt savu klātbūtni Afganistānā un cīnīsies par ietekmi ar talibiem un citiem teroristu grupējumiem.

Ziņojumā brīdināts nenovērtēt par zemu arī talibus un to sabiedrotos, norādot, ka Hakani tīkls joprojām ir liels drauds ASV, koalīcijas un Afganistānas drošības spēkiem.

"Islāma valstij" atkarotajā Sīrijas robežpilsētā atgriežas pirmie bēgļi

Trešdien teroristiskajam grupējumam "Islāma valsts" atkarotājā robežpilsētā Tell el Abjadā no Turcijas atgriezās pirmie bēgļi, vēsta AFP reportieris.

Pēc vairākām dienām ar intensīvu kauju pilsētu atguva kurdu spēki. Cīņas lika pilsētu pamest 23 000 bēgļu, lai dotos uz Turciju.

Apmēram 200 vīriešu, sieviešu un bērnu trešdien ar savu nabadzīgo iedzīvi sapulcējās pie Turcijas robežposteņa Akčakalē, un viņiem tika atļauts doties atpakaļ uz Sīriju.

Lai arī viņi nebija pārliecināti, ka mājās būs droši, viņi sacīja, ka labāk atgriezties nekā kļūt par bēgļiem svešā valstī.

Lauksaimnieks Mahmuds sacīja, ka vēlas būt mājās musulmaņu svētajā mēnesī Ramadānā, kas sākas šonedēļ.

"Šeit nav tik labi... nav tā kā mājās. Mēs gribam pavadīt mūsu svēto Ramadānu mūsu dzimtenē. Mēs to gaidījām," teica Mahmuds.

Tomēr mājsaimniece Fahrije atzina, ka baidās no ASV vadītās koalīcijas gaisa triecieniem un ka "Islāma valsts" varētu atgriezties un mēģināt atgūt pilsētu.

"Es atgriežos, es atstāju tur savu vīru. Bet man joprojām ir ļoti bail no bumbām, kā lai nebaidās no bumbām? Es baidos arī, ka "Islāma valsts" nāks atpakaļ. Es iešu atpakaļ un kopā ar ģimeni izlemšu - palikt vai ne," sacīja Fahrije.

Kurdi un viņu sīriešu nemiernieku sabiedrotie 11.jūnijā veica uzbrukumu Tell el Abjadai. Viņus atbalstīja ASV vadītās koalīcijas pret "Islāma valsti" Irākā un Sīrijā gaisa triecieni.

Kurdu uzvara satraukusi Turcijas prezidentu, kurš bažījas par "mūsu robežas apdraudošas struktūras radīšanu". Ankara kurdu spēkus apsūdz arī etniskās tīrīšanas veikšanā Sīrijas ziemeļos.

Turcija uzskata, ka Tautas aizsardzības vienība (YPG), kas ir Sīrijas kurdu Demokrātiskās savienības partijas (PYD) militārais spārns, ir Turcijā ārpus likuma izsludinātās Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) atvasinājums Sīrijā.

"Islāma valsts" uzņemas atbildību par 31 cilvēku nāvi sprādzienos pret šiītiem Jemenā

Jemenas galvaspilsētā Sanā trešdien tika sarīkoti pieci sprādzieni pie šiītu mošejām un birojiem, nogalinot vismaz 31 cilvēku un desmitiem ievainojot, un atbildību par tiem uzņēmās sunnītu džihādistu grupējums "Islāma valsts", paziņoja mediķi un aculiecinieki.

"Islāma valsts" paskaidroja, ka šie terorakti ir "atriebība" šiītu kaujiniekiem hutiešiem, kas ieņēmuši Sanu un lielu daļu Jemenas un kurus šis grupējums uzskata par ķeceriem.

Sprādzieni tika sarīkoti laikā, ka ANO cenšas panākt progresu miera sarunās Ženēvā starp Irānas atbalstītajiem hutiešiem un Jemenas valdību, kas hutiešu militāro panākumu dēļ ir devusies trimdā.

"Islāma valsts" pirms gandrīz trim mēnešiem sarīkoja sprādzienus pret šiītu mošejām Sanā, nogalinot 142 cilvēkus.

Divi automobiļos ievietoti spridzekļi trešdien eksplodēja pie mošejām, bet trešais - pie hutiešu politbiroja vadītāja Saleha al Sammada mājas. "Islāma valsts" paziņoja, ka šie sprādzieni bija vērsti pret tuvumā esošo politbiroja mītni.

Viens no šiem sprādzieniem bija vērsts pret hutiešu līdera Tahas al Mutavakila māju un tai blakus esošo "Al-Hashush" mošeju.

Cita automobilī ievietota spridzekļa eksplozija tika sarīkota pret mošeju "Al-Quba Al-Khadra", kuru bieži apmeklē hutiešu atbalstītāji.

Sprādzieni tika sarīkoti arī pret mošejām "Al-Kibssi" un "Al-Tayssir".

Visi pieci sprādzieni notika musulmaņu saulrieta lūgšanu laikā pirms gavēņa mēneša ramadāna.