Taupot līdzekļus, tostarp priekš operācijas Baltijā, daudzviet Eiropā ASV slēdz militārās bāzes

Plāns, kura izstrāde prasīja divus gadus, paredz slēgt vai nodot atpakaļ uzņēmējvalstīm 15 militārajās bāzes un objektus. Daudzi personāla samazinājumi attiecas uz nelielām militārajām bāzēm, kas ir palikušas kopš Aukstā kara laikiem.

ASV aizsardzības ministra padomnieks starptautiskās drošības jautājumos Dereks Šolē ceturtdien sacīja, ka bruņoto spēku samazināšana neietekmēs ASV militāras operācijas vai ASV spēju palīdzēt Eiropas partneriem. Vašingtona turpinās spēku rotāciju un apmācības ar Austrumeiropas sabiedrotajiem, uzsvēra amatpersona.

Tas („Eiropas apliecinājuma iniciatīva”) Savienotajām Valstīm prasīs 1,4 miljardus dolāru (1,2 miljardus eiro) lielas investīcijas, trešā daļa no tām paredzētas jaunu projektu būvniecībai un infrastruktūras uzlabojumu īstenošanai, tai skaitā, Austrumeiropā.

"Mums jācenšas panākt lielāku efektivitāti attiecībā uz mūsu klātbūtni Eiropā un nodrošināt, ka mēs koncentrējam resursus tur, kur tiem būs vislielākais efekts," norādīja NATO Eiropas spēku virspavēlnieks, ASV ģenerālis Filips Brīdlovs.

Viņš paziņoja, ka šie lēmumi panāks to, ka infrastruktūras nodrošinātās iespējas saskanēs ar operacionālajām prasībām un bruņoto spēku vajadzībām.    „Ņemot vērā pagātnē un pēdējos gados veikto bruņoto spēku samazināšanu, mainīgo drošības vidi, jaunās tehnoloģiskās iespējas un fiskālo politiku, ASV ir pārskatījusi  savas prasības infrastruktūrai, kas nepieciešama, lai atbalstītu ASV spēkus Eiropā,” sacīja ģenerālis Brīdlovs  „Izmaiņas un to sniegtie uzlabojumi nodrošinās pastāvīgu ASV klātbūtni Eiropā, saglabājot augstas kaujas spējas un gatavību.”

Tāpat ģenerālis uzsvēra, ka ASV militārā klātbūtne Eiropā un ciešās partnerattiecības, kas izveidotas pēdējo 70 gadu laikā, ļauj ASV īstenot savu stratēģiju, pildot NATO dotās apņemšanās un reaģējot uz draudiem sabiedrotajiem un partneriem.

„ASV stingri atbalsta NATO lēmumus un apņemšanos, kā arī turpmāko ASV bruņoto spēku klātbūtni Eiropā,” sacīja ģenerālis Brīdlovs. „Mēs pēdējo gadu laikā esam veikuši lielus ieguldījumus mūsu infrastruktūras objektos Eiropā, lai nodrošinātu, ka esam spējīgi aizstāvēt ASV intereses un pildīt sabiedrotajiem dotos solījumus šodien un nākotnē.”

ASV bruņoto spēku reorganizācijas ietvaros Lielbritānijā slēgs lielu gaisa spēku bāzi un dažās Eiropas valstīs likvidēs vairākus desmitus objektu. Tiks izbeigtas ASV operācijas Karalisko gaisa spēku bāzē Mildenholā un īstenots naudas taupīšanas konsolidācijas plāns, kā rezultātā šajā reģionā notiks "neliela mūsu spēku līmeņa samazināšanās", tomēr amerikāņu militārā spēka zaudēšana nenotiks, teikts Pentagona paziņojumā.

Neraugoties uz Mildenholas bāzes un citu mazāku objektu slēgšanu citviet, arī 500 karavīru izvešanu no Lažesas, Portugālē, ASV paliks uzticīgas saviem Eiropas sabiedrotajiem, sacīja ASV aizsardzības ministrs Čaks Heigels. "Galu galā šī mūsu infrastruktūras pārveidošana sekmēs to, ka mūsu militārās jaudas Eiropā tiek kāpinātas un palīdz stiprināt mūsu Eiropas partnerattiecības, lai mēs reģionā labāk varētu atbalstīt mūsu NATO sabiedrotos un partnerus," norādīja ministrs.

Mildenholas bāzes slēgšana daļēji tiks kompensēta ar plāniem Karalisko gaisa spēku bāzē Leikenhītā līdz 2020. gadam izvietot divas jaunu iznīcinātāju „F-35” eskadriļas un 1200 karavīru.

Daļa bruņoto spēku, kas tiks atvilkti no Lielbritānijas un Portugāles, tiks pārvietoti uz Vāciju un Itāliju. Pārmaiņu rezultātā Lielbritānijā izvietotā ASV militārā un civilā personāla skaits saruks par 2000 cilvēku tuvāko dažu gadu laikā, kamēr Vācijā un Itālijā tas pieaugs.

Šobrīd Eiropā ir izvietoti 67 000 ASV karavīru, un šāds skaitliskais sastāvs saglabāsies tuvākajos piecos gados.