Kanāda apstiprina likuma grozījumus par kompensācijām rezervistu darba devējiem

2014. gada novembra beigās Kanādas valdība pieņēma lēmumu, kas palīdzēs uzlabot Kanādas rezerves karavīru labklājību, paredzot finanšu atbalstu uzņēmējiem, pie kuriem strādā rezervisti, kamēr viņi periodiski pilda pilna laika dienesta pienākumus.

„Šie likuma grozījumi ir ļoti nozīmīgi Kanādas bruņotajiem spēkiem un visai sabiedrībai. Rezervisti ir nozīmīga bruņoto spēku daļa, kas sniedz neatsveramu ieguldījumu valstī un starptautiskajās operācijās. Kompensācijas darba devējiem ļaus izvairīties no zaudējumiem, uz noteiktu laiku zaudējot darbinieku,” uzsver Kanādas aizsardzības ministrs Robs Nikolsons.

„Rezervistu darba devēju atbalstam ir tieša ietekme uz Kanādas bruņoto spēku operacionālo gatavību. Kompensācijas nodrošinās, ka rezervisti varēs regulāri  trenēties un piedalīties starptautiskajās operācijās, kas nozīmēs, ka Kanādai ir labi sagatavoti, ātri izvietojami rezervisti,” flotiles admirālis Dženifera Beneta, Rezerves spēku komandiere.

Kanādas rezerves spēku karavīri strādā pilnas slodzes civilo darbu un piedalās militārajās mācībās brīvajā laikā. Tomēr, piemēram, dabas katastrofu gadījumos vai lielu militāro mācību laikā, kā arī krīzes situācijās vai piesakoties dienēt starptautiskajās operācijās, rezerves karavīriem jāiesaistās dienesta pienākumu pildīšanā uz pilnu slodzi kopā ar profesionālās armijas karavīriem.

Rezervistiem ir nozīmīga loma Kanādas drošības un aizsardzības stratēģijas īstenošanā gan Kanādā, gan ārvalstīs. Kanādas aizsardzības stratēģijas plāni paredz, ka rezerves karavīri sastāda 30% no Kanādas armijas.

Laikā no 2004. līdz 2006. gadam jautājums par rezervistiem bija īpaši aktuāls, jo bija vajadzīgs liels skaits karavīru starptautiskajai operācijai Afganistānā. Tika grozīti vairāki likumi, kas paredzēja, ka darba devējam jāsaglabā rezerves karavīram amats, ja viņš vai viņa izvēlas dienēt starptautiskajā operācijā. Šie likumu grozījumi ļāva rezerves karavīriem droši pildīt dienesta pienākumus armijā, nebaidoties, ka darba devējs var vērst pret viņu kādas sankcijas.

Tomēr šiem likuma grozījumiem bija arī dažas neparedzamas sekas – tās paaugstināja militāro mācību un starptautisko operāciju izmaksas individuālajiem komersantiem. Zaudējot darbinieku uz laiku – piemēram, uz sešiem mēnešiem, kamēr viņš dien Afganistānā – darba devējs bija spiests pieņemt darbā citu darbinieku un apmācīt viņu vai arī uzdot citiem darbiniekiem papildu pienākumus. Tas izraisīja pamatotas bažas, ka darba devēji turpmāk varētu izvairīties pieņemt darbā rezervistus.

Kanāda ir Kļuvusi par trešo valsti pēc Lielbritānijas un Austrālijas, kas garantēs finanšu kompensāciju darba devējiem, kuru darbinieki rezervisti vēlas uz konkrētu laika posmu pildīt dienesta pienākumus uz pilnu slodzi.

Jaunais kompensāciju mehānisms paredz darba devējiem kompensāciju ap 400 dolāru nedēļā par rezervista prombūtni, un šī nauda tiks izmaksāta, kad rezervists atgriezīsies darbā.

Kompensāciju varēs saņemt darba devēji no privātā sektora, kā arī pašvaldībām un valsts iestādēm reģionos par rezervistiem, kas pilda pilna laika dienesta pienākumus laika posmā no 30 dienām līdz 18 mēnešiem.

Spēcīgai rezervistu kustībai ir daudz priekšrocību – tā ļauj taupīt resursus miera laikā un strauji paaugstināt aizsardzības spējas krīžu vai kara laikā. Tāpat tas ļauj piesaistīt armijai civilos speciālistus, kuru pašiem bruņotajiem spēkiem nav pietiekami daudz – piemēram, inženierus un mediķus. Tāpat darba devēji ir ieguvēji, jo arī darbinieki dienesta laikā apgūst jaunas prasmes un spējas.