Ukraina pasludina pievienošanos NATO par savu galveno prioritāti; Krievija 100% pret to

Vairāku tūkstošu cilvēku pūlis piektdienas vakarā pulcējās Kijevas Neatkarības laukumā jeb Maidanā, lai pieminētu vairāk nekā simt protestētāju, kas gāja bojā demonstrācijās pērn 21. novembrī.

Daudzi sanākušie nesa līdzi Ukrainas karogus, bet citi raudāja un nolika ziedus mirušo piemiņai.

Piektdien Ukrainas politiskie līderi paziņoja par koalīcijas izveidi pēc oktobrī notikušajām vēlēšanām, un apstiprināja, ka pievienošanās NATO būs tās prioritāte. Tā vienojās līdz gada beigām pieņemt likumu ar apstiprinājumu šim nodomam.

Porošenko: par Ukrainas iestāšanos NATO tiks rīkots referendums

Ukrainas prezidents Petro Porošenko 24. novembrī paziņoja, ka lēmums par to, vai valstij iestāties NATO, tiks pieņemts referendumā.

"Lēmums par iestāšanos vai neiestāšanos NATO - tas ir tikai Ukrainas tautas kompetencē (..) Mēs izstrādājām kritērijus, pēc kuriem, Ukraina atbildīs NATO prasībām. Tikai pēc to izpildes Ukrainas tauta referendumā varēs izlemt, iestāties vai neiestāties NATO," sacīja Porošenko preses konferencē Kijevā pēc tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti.

NATO samitā Bukarestē 2008.gadā tika pieņemts lēmums, ka Ukrainu varēs uzņemt aliansē, kad tā atbildīs nepieciešamajiem kritērijiem un ja iestāšanos atbalstīs Ukrainas iedzīvotāji. 2010.gadā toreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs paziņoja, ka Ukraina nav gatava iestaties NATO, jo to nevēlas vairākums valsts iedzīvotāju.

Šā gada novembra sākumā veiktā sabiedriskās domas aptaujā noskaidrots, ka Ukrainas iestāšanos NATO atbalsta vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Tāds lēmums draud tālāk izprovocēt Krieviju, kas noliedz Rietumu apsūdzības par to, ka tā sniedz atbalstu prokrieviskajiem separātistiem Ukrainas austrumos.

Krievija vēlas garantijas, ka Ukraina netiks uzņemta NATO

Krievija vēlas "100% garantijas, ka neviens nedomās par Ukrainas pievienošanos NATO", britu raidorganizācijai BBC atklājis Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Viņš piebilda, ka NATO pakāpeniskā izplešanās tuvāk Krievijas robežām ir padarījusi Maskavu nervozu, un pārmeta NATO mēģinājumu sagraut spēku līdzsvaru.

NATO informācijas biroja vadītājs Krievijā Roberts Pšeļs norādīja, ka aliansē Peskova paziņojums uzņemts ar lielu pārsteigumu.

Pēc Pšeļa teiktā, tāda reakcija uz Krievijas prezidenta preses sekretāra izteikumiem tiek skaidrota ar diviem iemesliem. "Pirmkārt, es domāju, visiem ir skaidrs, ka pašreiz Ukraina nav NATO kandidātvalsts - tāda ir tās pozīcija," paskaidroja Pšeļs.

"Otrs pārsteiguma iemesls - visus jautājumus, kas saistīti ar šīs valsts uzņemšanu NATO, var apspriest tikai alianses dalībvalstis, līdz ar to šāds Krievijas pārstāvja paziņojums pārsteidz," piebilda Pšeļs.

Arī NATO ģenerālsekretāra preses pārstāve Oana Lungesku preses brīfingā Briselē pauda pārsteigumu par Peskova izteikumiem.

"Tāds Krievijas pārstāvja paziņojums izsauc pārsteigumu. Tas ir atrauts no realitātes un ir pretējs starptautiskajiem līgumiem, ko parakstījusi Krievija," pausts Lungesku paziņojumā. Viņa arī atgādināja, ka "2010. gadā Ukraina pieņēma lēmumu par "blokos neietilpstošas" valsts statusu, un kopš tā brīža savu pozīciju tā nav mainījusi."

Preses pārstāve norādīja, ka Krievija ir parakstījusi vairākus starptautiskus līgumus, kas katrai valstij garantē tiesības pašai pieņemt lēmumus par tās drošību.