Krievijas draudi. Eksperts: Krievija Donbasā izveidojusi aptuveni 30 000 cilvēku armiju

Šobrīd Krievijas teroristiskie spēki pabeiguši formēt četras triecienvienības - Luhanskas, Horļivkas-Doņeckas, Volnovahas-Teļmanoves un Novoazovskas.

"Šo grupējumu sastāvā atbilstoši "Informatīvās pretestības" vērtējumam ir apmēram 14 000 līdz 15 000 Krievijas algotņu un karavīru, kā arī no 10 000 līdz 12 000 vietējo bandītisko formējumu kaujinieku," norādīja Timčuks.

Vienību sastāvā ir arī 100-115 tanki, 250-280 kara bruņumašīnas, 80-100 artilērijas iekārtas, kā arī 500 autotransporta vienības (no Krievijas armijas bruņumašīnām "Kamaz" līdz pašu izgatavotām, ar ieročiem aprīkotām kravas mašīnām).

Timčuks norādīja, ka "aktīvi turpinās arī kaujinieku pārformēšana".

Aktīvi līdzdarbojoties Krievijas speciālistiem, teroristu organizāciju DTR un LTR (Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku") vadība apvieno kaujinieku grupas, lai izveidotu "līnijvienības".

"Pašlaik šis process nav īpaši sekmīgs teroristu nedisciplinētības dēļ, un tie nevēlas pakļauties vienotām pavēlēm," atzina Timčuks.

Blogeri: Ziņas par militārās tehnikas kolonnu ierašanos Donbasā vieš bažas par notikumu attīstību pēc "vēlēšanām"

Informācija, ka pēdējo dienu laikā Donbasā ieradušās vairākas lielas militārās tehnikas kolonnas, liek bažīties par notikumu attīstību pēc svētdien notikušajām "vēlēšanām" pašpasludinātajās "Doņeckas tautas republikā" (DTR) un "Luhanskas tautas republikā" (LTR), svētdien raksta pazīstamais žurnālists, izdevuma "Ukrainskaja pravda" blogeris Pāvels Šeremets.

Viņš atsaucas uz militārajiem ekspertiem un vietējiem iedzīvotājiem, kas ziņo, kā šādas kolonnas bez pazīšanās zīmēm no Krievijas iebrauc Ukrainas teritorijā un sadalās trijos virzienos - uz Luhansku, uz Mariupoli un uz Debaļcevu. Vairāki aktīvisti un blogeri, kas Krievijā seko savas valsts armijas kustībai pie Ukrainas robežas un Donbasā, pieļauj lielu iespēju, ka tur var atsākties vērienīga karadarbība. Savukārt ziņu aģentūra ITAR-TASS vēsta, ka turpmāk faktiski ik dienas uz Doņecku un Luhansku dosies Krievijas "humānās palīdzības" kolonnas, ko Ukrainas Ārlietu ministrija jau nosodījusi kā provokatīvu liecību par Krievijas kursu uz tālāku situācijas eskalāciju Ukrainas austrumos.

Šeremets citē pazīstamo blogeri Andreju Maļginu, kas ir pārliecināts, ka "kaut kas tiek gatavots". Kā uzskata Maļgins, pilnīgi iespējams, ka Maskava var izmantot nule notikušās vēlēšanas tāpat, kā iepriekš izmantojusi referendumu Krimā, proti - prezidentam Vladimiram Putinam ir vajadzīgas "leģitīmas, tautas vēlētas varas institūcijas", lai "pēc to lūguma" nu jau atklāti okupētu Donbasu.

Ieganstu atrast nebūtu grūti - viena lieta, ja tur saimnieko neskaidri teroristu grupējumi, pavisam cita - ja tie ir "brīvās vēlēšanās ievēlēti" tā dēvētās Jaunkrievijas "tautas pārstāvji", spriež Maļgins.

Šeremets pieļauj, ka visi lēmumi Kremlī pieņemti jau iepriekš un pēc "vēlēšanām" iespējama strauja turpmāko notikumu attīstība.

Viņš uzsver, ka nevēlas celt histērisku paniku, bet vienlaikus aicina paturēt prātā arī sliktāko iespējamo scenāriju. "No vienas puses, eksperti apgalvo, ka Krievijas armija ziemā nekaros. No otras, visi uzskata, ka Krima neizdzīvos bez sauszemes koridora," raksta žurnālists.

Pēc viņa teiktā, jauna uzbrukuma atbalstītāji Krievijā ir pārliecināti, ka tāds karš neilgtu vairāk par pāris nedēļām un varētu iekļauties laikā pirms stabilas sala iestāšanās un 15. novembrī gaidāmās Putina tikšanās ar G20 līderiem Austrālijā. Nav šaubu, ka pašreizējā DTR un LTR teritorija daudziem liekas nepietiekama un valda uzskats, ka to vajadzētu paplašināt. Jauna uzbrukuma iespējamība ir loti liela, un līdz salam, sniegam un slapjdraņķim tiešām palicis maz laika - tikai pāris nedēļas, norāda Šeremets.