Ukrainas Ģenerālprokuratūra izvērtē armijas kaujas gatavības pasliktināšanos Janukoviča varas laikā

Konfliktu zonas
LETA--UKRAINSKAJA PRAVDA/GLAVRED
Janukovičs
Foto: Foto: Igor Kruglenko/Wikipedia

Ukrainas Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi Aizsardzības ministrijā un bruņoto spēku Ģenerālštābā, lai izvērtētu, kā gāztā prezidenta Viktora Janukoviča valdības ministri pazeminājuši armijas kaujasspējas.

Ukrainas Ģenerālprokuratūra izvērtē armijas kaujas gatavības pasliktināšanos Janukoviča varas laikā

Provizoriski noskaidrots, ka armijas reformu gaitā laikā no 2010. līdz 2013. gadam Aizsardzības ministrijas vadība pieņēmusi vairākus voluntārus lēmumus, kuru rezultātā Bruņoto spēku kaujas gatavība kritusies. Atsevišķos gadījumos vienības zaudējušas spēju izpildīt kaujas uzdevumus. Turklāt hroniski nepietiekams militāro programmu finansējums gadu no gada pasliktinājis karaspēka apgādi, personālsastāva sagatavošanu, bruņojuma un militārās tehnikas stāvokli, paziņojis Ģenerālprokuratūras preses dienests.

Pēdējo gadu laikā Ukraina pastāvīgi samazinājusi savus armiju un tās finansējumu, arī rezervisti taupības apsvērumu dēļ nav iesaukti uz mācībām, tādēļ viņu zināšanas un prasmes ir novecojušas un vairs neatbilst modernākam bruņojumam. Par bēdīgo situāciju Ukrainas armijā liek domāt kāda šāpavasara mobilizācijas gaitā iesaukta rezervista raksts portālā "Polemika.com.ua", kurā viņš skeptiski vērtē arī pašreizējo mobilizāciju un apgalvo, ka patiesībā armijā iesaukta "civilā lielgabalu gaļa".

"Dod, Dievs, ka es kļūdos, bet šobrīd mūsu armijā faktiski nav profesionāļu. Augstākais, 10 000 - 20 000 virsnieku, no kuriem lielākā daļa nav piedalījusies karadarbībā. Pārējie - obligātā dienesta karavīri, kas nodienējuši no četriem mēnešiem līdz gadam, un līgumnieki, kas lāpstu pazīst labāk nekā automātu. Viņi pat mācībās nav bijuši. Tad vēl tehnika, ar kuru neviens nemāk rīkoties pienācīgā līmenī. Kāda jēga no vislabākā tanka, ja tankists labākajā gadījumā pabraukājies tajā pa lauku kādus piecus kilometrus, bet "artilērists" trīsreiz izšāvis, tā arī netrāpot mērķī? Kāds labums no tankiem un artilērijas, ja sakari starp vienībām tiek uzturēti pa mobilo tālruni, bet kaujas laukā tie jānodrošina īpašām stacijām, kas ir 50 gadus vecas un gandrīz visu šo laiku stāvējušas iekonservētas?" savā rakstā vaicā Viktors Juščenkovičs. "Iespējams, es nevaru aptvert kopējo ainu, bet tas, ko redzu, ir absurda teātris."

Tikpat pesimistiski viņš izsakās par mobilizētajiem, kuru skaitā kopš marta sākuma ir arī pats. "Visi dzirdējuši, ka armijā iesaukti 19 000 "brīvprātīgo profesionāļu", kas zina, no kura gala ķerties pie ieročiem. Tā vismaz stāsta telekanāli. Smieklīgi, bet arī es esmu viņu skaitā, pēc papīriem esmu virsnieks un priekšnieks, taču praksē - pilnīgs diletants, lielgabalu gaļa, bet kaujas apstākļos - negribot arī sabotieris, jo neko nezinu un neprotu, cīnīties varu tikai kā partizāns un arī tikai tad, ja mani stipri nokaitinās," atzīstas raksta autors.

Viņš neslēpj, ka visu savu militāro pieredzi ieguvis pirms vairāk nekā desmit gadiem augstskolas kara katedrā, kur visi "par simbolisku atlīdzību saņēma skaistus ierakstus apliecībās".

"Smieties vai raudāt? Ukrainā ir vairāk nekā 10 miljoni vīriešu vecumā no 20 līdz 50 gadiem. No tiem mobilizēt bija plānots tikai 30 000 - labākos no labākajiem. Bet patiesībā komisariāti ķēra pirmos, kas pagadījās un formāli atbilda armijas vajadzībām, nepievēršot uzmanību reālajam veselības, ģimenes un psiholoģiskajam stāvoklim, vēlmei dienēt, nemaz jau nerunājot par profesionālo atbilstību," novērojis autors.

Pēc Juščenkoviča teiktā, mobilizācija veikta tik pavirši, ka iesauktajiem nav pat veiktas medicīniskās pārbaudes un nav noskaidrots, ko viņi spēj. "Komandieriem tagad ir liela problēma, ko darīt ar civiliedzīvotāju pūli, kuriem pat trūkst formastērpu," viņš spriedis.

"Marta vidū kara komisariātos ieradās desmitiem tūkstoši reālu brīvprātīgo, bet lielākai daļai no viņiem tā arī neizdevās nokļūt armijā, kas jau bija pārbāzta ar šo lielgabalu gaļu. Brīvprātīgos atlaida mājās, neviens nepapūlējās neprašas civilistus nomainīt ar speciālistiem," raksta Juščenkovičs.

"Aptuveni 20% iesaukto ir rezervisti - cilvēki, kas pāris reizes gadā iesaukti uz piecām desmit dienām un kuriem nekas cits nav mācīts kā vien soļošana ierindā un statūti. Puse mobilizēto ir mierīgie iedzīvotāji, kam ar armiju ir visai tāla saistība. Daži pirms 10-15 gadiem bijuši obligātajā dienestā, ieročus turējuši rokās dažas reizes, citiem aiz muguras tikai kara katedra un pilnībā trūkst izpratnes ar armijas realitāti," viņš stāsta.

"Ģenerālštābā vai nu par šādu situāciju neko nezināja vai arī nepievērsa tai uzmanību uz Krimas notikumu fona. Armijas vienību  komandieri neko mainīt nespēj. Kara komisariāti - vai nu arī nespēj, vai klusībā sabotē pašu mobilizācijas ideju - armijas potenciāla pastiprināšanu, piesaistot profesionālus brīvprātīgos," turpina autors.

Viņš atzīst, ka mācību laikā pats pirmo reizi turējis rokās automātu un, lai gan mērķī nav trāpījis ne reizi, bijis spiests parakstīties, ka šaut apmācīts.

Kā uzskata Juščenkovičs, jāizveido vienota karaklausības datu bāze - ja tādas vēl nav Ukrainas Drošības dienestam, katrā komisariātā jānodarbina vairāki cilvēki, kam dota pieeja šai datu bāzei, jānodrošina slepenības režīms un jāapzvana visi vīrieši vecumā no 20 līdz 50 gadiem, uzdodot galveno jautājumu - vai viņi ir gatavi dienēt, kā vērtē savas prasmes un iemaņas, vai ir gatavi tās mēneša vai divu laikā pilnveidot, vai viņi spētu darboties kā instruktori. "Esmu pārliecināts, ka atrastos gan 100 000, gan 200 000 brīvprātīgo karavīru un virsnieku," viņš raksta.

"Var izsludināt arī vispārēju mobilizāciju, bet ar alternatīvu - ja tu nespēj vai negribi atjaunot savas zināšanas, tad palīdzi dzimtenei materiālā ziņā," spriež autors, norādot, ka tādējādi varētu risināt armijas finansējuma problēmu.

"Vienkārši ieklausieties un sadzirdiet, ko saka karaspēka daļu komandieri, mobilizētie, vienkāršie ukraiņi. Jā - esmu patriots un gribu, lai Ukrainai būtu stipra armija, lai karavīri saņemtu to cieņu un rūpes, ko pelnījuši, bet mūsu tuvinieki, Ukrainas pilsoņi - pienācīgas drošības garantijas," nobeidz Juščenkovičs.

Dalies ar šo ziņu