Krievijas prezidents Vladimirs Putins 10. decembrī uzdevis bruņotajiem spēkiem pievērst pastiprinātu uzmanību Arktikas reģionam. Reaģējot uz Krievijas paziņojumu par savas militārās klātbūtnes pastiprināšanu Arktikā, Kanāda paudusi gatavību aizstāvēt Ziemeļpolu un Santaklausu, kas pēc Otavas domām ir tās pilsonis.
Putins uzdod pastiprināt uzmanību Arktikas reģionam; Kanāda pauž gatavību aizstāvēt Ziemeļpolu un Santaklausu
"Es vēlos, lai jūs pievērstu īpašu uzmanību infrastruktūras un militāro vienību izvietošanai Arktikā," Aizsardzības ministrijas sanāksmē sacīja Putins.
Ar šādu rīkojumu Putins nācis klajā pēc Kanādas paziņojuma, ka tā grasās pretendēt uz Ziemeļpolu un pieguļošajiem Arktikas ūdeņiem.
Kanāda pagājušajā nedēļā vērsās ar prasību ANO Komisijā kontinentālā šelfa robežu jomā. Kanādas prasība saistīta ar Kanādas kontinentālā šelfa ārējām robežām Atlantijas okeānā. Kā apstiprināja Kanādas ārlietu ministrs Džons Bērds, prasībā iekļautas arī Kanādas pretenzijas uz Ziemeļpolu.
"Mēs esam uzdevuši mūsu amatpersonām un zinātniekiem veikt papildus darbu un nepieciešamo darbu, lai nodrošinātu, ka iesniegums par pilnīgu kontinentālo šelfu Arktikā ietvertu Kanādas pretenzijas uz Ziemeļpolu," preses konferences laikā norādīja Bērds.
"Mēs aizsargājam mūsu suverenitāti," savukārt norādīja Kanādas Arktikas ministre Leona Aglukaka.
Uz Ziemeļpolu un plašām Arktikas teritorijām, kurās, domājams, atrodas lielas naftas un dabasgāzes rezerves, pretendē arī Krievija. 2007.gadā krievu pētnieks Arturs Čilingarovs novietoja Krievijas karogu jūras dibenā zem Ziemeļpola, pieprasot to savai valstij. Turklāt Kremlis jau ilgstoši kaļ plānus ievērojamu militāro spēku izvietošanai šajā reģionā.
Taču sagaidāms, ka pretprasības iesniegs arī Dānija. Savas pretenzijas varētu izteikt arī Francija, kurai Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos pieder nelielā Senpjēras un Mikelonas salu grupa.
Kā otrdien uzsvēra Putins, "nākamgad mums ir jānoslēdz darbs pie jaunu lielu vienību un militāro divīziju izveides" Arktikā, un šīs vienības pastāvīgi atrastos kaujas gatavībā.
Pēc Putina teiktā, Krievija "aizvien aktīvāk pieprasa atpakaļ šo daudzsološo reģionu, atgriežas tajā" pēc īsa pārtraukuma, ko izraisīja Padomju Savienības sabrukums.
Kremļa saimnieks arī uzsvēra, ka Krievijas rīcībā jābūt "visām svirām, kas nepieciešamas, lai aizsargātu savu drošību un nacionālās intereses" šajā reģionā.
Interese par Ziemeļpola reģionu pieaugusi, jo pieaugošās temperatūras rezultātā kūstošie ledāji pavēruši kuģošanas ceļus un atvieglojuši piekļuvi līdz šim nepieejamajiem derīgajiem izrakteņiem.
Jūras gultne pašā Ziemeļpolā, domājams, neslēpj lielas dabas bagātības, taču tai ir liela simboliska nozīme, un par to interesi izrāda arī Norvēģija un ASV.
Šobrīd valstīm, kas robežojas ar Arktiku, atvēlēta ap to sauszemes teritoriju esoša 200 jūras jūdžu plata ekonomiskā zona, taču prasības uz to teritorijas paplašināšanu pamatotas ar ANO Jūras tiesību konvenciju.