Austrieši referendumā atbalsta obligātā militārā dienesta saglabāšanu

Austrieši svētdien referendumā nolēmuši, ka valstij būtu jāsaglabā obligātais militārais dienests.

Par obligātā militārā dienesta saglabāšanu nobalsojuši 59,8% vēlētāju, pēc visu, izņemot pa pastu nosūtīto. Par pāreju uz profesionālu armiju balsojuši 40,2% aptaujāto.

Svētdien aizvadītais referendums bija pirmais nacionāla līmeņa referendums Austrijā.

Lai gan tā rezultāti nav juridiski saistoši, valdība solījusi ņemt vērā balsojuma iznākumu.

Austrijā pastāv bažas, ka pāreja uz profesionālu armiju virzītu valsti uz iestāšanos NATO un tādējādi tiktu apdraudēta valsts neitralitāte. Obligātās karaklausības atbalstītāji arī uzskata, ka būtu grūti piesaistīt pietiekami daudz brīvprātīgo, lai saglabātu 55 tūkstošus karavīru lielu armiju, un profesionālas armijas izveidošana arī dārgi izmaksātu laikā, kad šī eiro zonas valsts mēģina samazināt izdevumus.

Referendums sašķēlis sabiedrību, un jau vairākus mēnešus Austrijā notiek kaismīgas diskusijas par rosināto reformu izmaksām, prognozējamo rekrūšu skaitu un pārmaiņu ietekmi uz ārvalstu misijām un glābšanas operācijām.

Taču galvenais jautājums, uz kuru jārod atbilde, - kā tas ietekmēs Austrijas piekopto neitralitātes politiku?

"Ir mainījušies draudi, tādēļ ir vajadzīgas pārmaiņas," pērn skaidroja aizsardzības ministrs Norberts Daraboss, kurš iestājas par specializētas armijas izveidi.

Konvencionālā armija "pretterorisma, kibernoziegumu" un nestabilu valstu apstākļos ir novecojusi, pagājušajā nedēļās nogalē atkārtoti uzsvēra ministrs.

Savukārt Austrijas armijas štāba priekšnieks ģenerālis Edmunds Entahers brīdinājis, ka profesionālās armijas izveide "neatgriezeniski novestu pie kvalitātes, [karavīru] skaita un spēju samazināšanās".

Armiju sagaida reformas jebkurā gadījumā, bet par par tām pieejama skopa informācija.

Austrija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur joprojām pastāv obligātais militārais dienests. Līdzīga sistēma joprojām ir arī Šveicē, Norvēģijā un Igaunijā.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991.gadā Eiropas valstīs izzuda nepieciešamība uzturēt lielas armijas un daudzas Eiropas valstis atteicās no obligātā militārā dienesta, tostarp Francija 1996.gadā un Vācija 2011.gadā.

Austrijā obligātajam dienestam ik gadu piesakās ap 22 000 karavīru.

Obligātais militārais dienests Austrijā ilgst sešus mēnešus, taču katru gadu apmēram 14 tūkstoši jaunu vīriešu izvēlas alternatīvo dienestu, deviņus mēnešus strādājot slimnīcās vai palīdzot invalīdiem un gados veciem cilvēkiem.

Obligātais militārais dienests attiecas uz visiem vīriešiem vecumā līdz 35 gadiem.

Austrijas izdevumi armijas uzturēšanai ir divi miljardi eiro (1,4 miljardi latu) gadā, kas ir 0,6% no tās IKP - viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. 

LETA--BBC/AFP