Zviedrijā izraisās asas diskusijas par valsts aizsardzības spējām

Ārvalstīs
Sargs.lv

Zviedrijā izraisās asas diskusijas par valsts aizsardzības spējām

Zviedrijas aizsardzības ministre Karina Enstroma ir saņēmusi skarbu kritiku pēc tam, kad viņa atzinusi, ka Zviedrijai pietiek ar to, ka tā uzbrukuma gadījumā ir spējīga sevi militāri aizsargāt tikai nedēļu.

Ģenerālis Sverkers Goransons, Zviedrijas Bruņoto spēku komandieris nesen intervijā Zviedrijas laikrakstam „Svenska Dagbladet” atzinis, ka Zviedrijas samazinātās militārās spējas padara valsti ievainojamu - Zviedrija uzbrukuma gadījumā nevarētu sevi aizsargāt ilgāk par nedēļu, pēc tam tai būtu nepieciešama citu valstu palīdzība. Viņš norādījis, ka tā nenāks no Eiropas Savienības, kuras dalībvalsts ir Zviedrija, jo tā nav militāra alianse. Uzbrukuma gadījumā viņš sagaidot solidaritāti no kaimiņvalsts Norvēģijas, ar kuru esot notikušas kopīgas militārās mācības.

K.Enstroma, komentējot šos izteikumus, atbildēja, ka Zviedrijas gatavības līmenis ir atbilstošs, ņemot vērā uzbrukuma iespējamību.

“Tas ir atbilstoši, ja mēs novērtējam pašreizējos draudus un arī to, kas notiek kaimiņvalstīs, kurām ir tādas pašas spējas kā mums”, viņa sacīja laikrakstam “Dagens Nyheter”.

Viņasprāt, šobrīd Zviedrijai militāri draudi nepastāv. Ministres apgalvojumus gan visai kritiski ir uzņēmuši daži viņas kolēģi. Alans Vidmans, valdības koalīcijas partnera „Liberālā partija” runas vīrs, ir viens no tiem.

“Es domāju, ka neitrālai valstij ir jābūt augstākām ambīcijām, neatkarīgi no pašreizējās situācijas”, viņš norādīja ziņu aģentūrai TT.

Viņaprāt, ir grūti precīzi novērtēt draudu līmeņus. “Tā ir traģēdija mēģināt novērtēt draudus nacionālajai drošībai. Es piekrītu, ka uzbrukuma ticamība ir zema, taču neviens politiķis nevar izslēgt militāras ofensīvas iespēju”.

Vidmans atgādina, ka NATO nav pienākums palīdzēt Zviedrijai, kura nav NATO dalībvalsts. Šādu viedokli 2012.gada rudenī ir paudis arī Alianses ģenerālsekretārs Anders Fo Rasmussens.

Arī opozīcijā esošā Sociāldemokrātu partija paudusi bažas par aizsardzības ministres attieksmi. “Tas ir pārsteidzoši, ka viņa domā, ka ar to pietiek. Viņai latiņa būtu jāpaceļ augstāk”, uzskata Peters Hultkvists, Parlamentārās aizsardzības komitejas vadītājs.

Zviedrijas bruņoto spēku preses sekretārs Eriks Lagerstens šonedēļ mēģināja skaidrot sava komandiera izteikumus. Lagerstens atzina, ka komandiera paustais par Zviedrijas nespēju sevi aizsargāt ilgāk par nedēļu attiecas uz izmaiņām bruņotajos spēkos, kuras plānots pabeigt līdz 2019.gadam. Tas attiecas arī uz situācijām, kad dažas nedēļas Zviedrijas Bruņotie spēki tiktu iesaistīti zemas intensitātes konfliktos pirms saskartos ar pilna apmēra ofensīvu. Arī tādā gadījumā tas attiecas tikai uz scenāriju, kurā Zviedrija nav galvenais uzbrukuma mērķis, bet gan agresora galvenā mērķa sabiedrotais.

Šāda aprēķina pamatā ir pētījums, kas tika veikts pirms bruņotie spēki iesniedza savu budžeta pieprasījumu valdībai.

Dalies ar šo ziņu