Pabriks: Esmu pārliecināts par ASV atbalstu Baltijas drošībai

Viedoklis
LETA
aizsardzības ministrs
Foto: Aizsardzības ministrija

Artis Pabriks

Eiropas Parlamenta deputāts

Pabriks: Esmu pārliecināts par ASV atbalstu Baltijas drošībai

Eiropas Savienības (ES) lielākais drauds šobrīd ir iekšējā fragmentācija un neticība sev, savukārt ASV atbalsts Baltijas valstīm paliks stabils - šādu viedokli pauž Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs Artis Pabriks.

Jūs minējāt, ka "dažs labs pasaulē grib slēgt robežas". Vai runājāt par ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš, piemēram, draudēja Eiropas autoražotājiem, ka viņu "ballīte" Savienoto Valstu tirgū varētu beigties?

Mums ir jāievelk elpa un jāaizskaita līdz desmit, pirms izsakām spriedumus par ASV. No vienas puses - tā ir politika, kuru esam dzirdējuši no jaunā Baltā nama saimnieka. Tā vēl nav ASV politika, jo tā vēl nav īstenota. Ja ASV izvēlēsies iet protekcionisma virzienā attiecībā uz Eiropu, tad tā ilgtermiņā būs zaudētāja. ASV, tāpat kā Eiropa, visu savu bagātību ir balstījusi uz brīvu starptautisko tirdzniecību. Mūsu pašu valstī, Latvijā, katra sestā iedzīvotāja darbs ir atkarīgs no eksporta uz valstīm ārpus ES. Amerikā ir tas pats. Ja Tramps uzliks kaut kādus papildu tarifus Eiropas autobūvei, es nezinu, vai amerikāņi gribēs braukt ar divriteņiem vai maksāt par auto divas reizes vairāk. Varam iet feodālismā, būvēt visu katrs pats savā mājas pagalmā, bet mēs zinām, pie kā tas noveda padomju laikā.

Vai neesam mazliet priekšlaicīgi sacēluši traci ap Trampu un viņa ietekmi uz ASV politiku?

Prezidenta institūts nav vienīgais, kuram ir vara ASV. Ir taču kongress un tiesa.

Es domāju, ka tuvākie gadi un mēneši būs ļoti nopietns pārbaudījums Amerikas demokrātijas briedumam. Tas lielā mērā noteiks arī ASV attiecības ar Eiropu. Es ceru, ka tās saglabāsies labas. Pirmie signāli, kas attiecas uz drošības jautājumiem un aizsardzību, - mēs redzējām ASV aizsardzības ministru Džeimsu Matisu Briselē un Minhenes konferencē. Šķiet, ka viņš ļoti labi saprot situāciju. Mani visvairāk uztrauc tas, ka ir ļoti dramatiski krities ASV politiskais un morālais prestižs. Tas ir sāpīgākais. Tas ir tāpat kā biznesā - ļoti grūti iegūt labu reputāciju, bet to var zaudēt ārkārtīgi ātri.

Kā, jūsuprāt, tagad veidosies attiecības starp Krieviju un ASV, un ar ko tas draud? Vai varbūt tieši otrādi - paver jaunas iespējas Eiropai?

Neviens nedz Eiropā, nedz ASV nevēlas sliktas attiecības ar Krieviju. Jautājums ir, uz kādiem noteikumiem. Lai šīs attiecības būtu labas, tām jābūt balstītām uz savstarpējo cieņu, interesēm un starptautisko tiesību normu ievērošanu. Tās ir tās lietas, kur mums trūkst uzticības. Es domāju, ka jaunā ASV administrācija, tāpat kā visas iepriekšējās, centīsies uzlabot šīs attiecības. Vai tas viņiem izdosies, man ļoti grūti teikt. Es nelolotu pārāk lielas cerības, jo, lai uzlabotu attiecības, ir vajadzīgi divi. Es neesmu pārliecināts, ka Maskavā augstākā vadība ir gatava atteikties no savām ambīcijām. Līdz šim daudzi analītiķi teikuši, ka Trampa ievēlēšana bija Krievijas plāns. Īstenībā var apšaubīt to, vai Krievija vēlējās Trampu redzēt kā prezidentu. Krievija neatkarīgi no vēlēšanu rezultāta vēlējās redzēt sašķeltu ASV. To Krievija noteikti ir panākusi. Es uzskatu, ka ilgtermiņā Tramps Krievijai varētu būt pat bīstamāks nekā Hilarija Klintone. Tramps ir tāds pats “alfa tēviņš” kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins, un tādi divi lāči vienā būrī dzīvot nevar. Skaidrs, ka Putins no šiem diviem ir vājākais, jo Krievijas ekonomiskā un militārā vara ir daudz vājāka nekā ASV. No vienas puses, Putins ir ieguvis īstermiņa uzvaru, jo ASV ir sašķelta un Rietumi populistu popularitātes dēļ turpina kļūt vājāki. Taču tā ir īstermiņa uzvara. Ja pretējā pusē nokļūst tāds karstgalvis kā pats Putins, tad tas var radīt Krievijai diezgan nopietnu apdraudējumu. Nav noliedzams, ka bīstami ir Krievijas veiktie pasākumi ārējā ienaidnieka tēla stiprināšanai. Gribētos cerēt, ka Krievijas varas elite draudzējas ar loģisko saprātu un viņi saprot, ka nevar bezgalīgi palielināt spriedzi ar rietumiem. Gadījumā, ja rietumi ar Krieviju nokļūs līdz reālam bruņotam konfliktam, tad rezultāts ir mērāms divos iznākumos. Pirmkārt, pasaule beidz faktiski eksistēt. Otrkārt, beidz eksistēt Putina režīms. Nedomāju, ka Putins vēlas zaudēt varu. Taču no otras puses, pēdējie Starptautiskā valūtas fonda pētījumi rāda, ka tuvāko divu gadu laikā naftas cenas varētu celties par 25%. Ja celsies naftas cena, tad Putins līdz nākamajām Krievijas prezidenta vēlēšanām var palikt pie varas, jo nauda režīma pastāvēšanai atradīsies. Krievija var mēģināt sašķelt ES, tomēr ES paliks par ietekmīgu spēlētāju un tās pastāvēšana ir reālāka, nekā Putina noturēšanās pie varas. Es domāju, ka Tramps mēģinās uzlabot attiecības ar Krieviju, taču es neredzu viņam plašas iespējas gūt panākumus, jo kopumā Trampam un rietumiem nav kur piekāpties. Tramps pārdot Ukrainu nevar, jo republikāņu un demokrātu kongresmeņu spiediens ir pietiekami liels. Šobrīd nav pamata runāt par sankciju atcelšanu Krievijai. Mēs neredzam ne Krimas, ne Donbasa jautājumā kādu progresu no Krievijas puses. Ja godīgi, mani vairāk uztrauc ES nākotne, transatlantiskā saikne, proti, kā Tramps mēģinās salabot ES-ASV attiecības. Mani neuztrauc ASV atbalsts Baltijas drošībai, jo neredzu iespēju, ka ASV varētu atkāpties no Baltijas. Protams Baltijas valstīm ir jāievēro savi nosacījumi, proti, jāievēl pietiekami stabilas valdības un jāturpina attīstīt aizsardzības spējas.

Minējāt, ka attiecības jābalsta uz starptautisko tiesību normām. Kas tās tādas ir? Var pieņemt, ka ANO būtu viena no institūcijām, kas to nosaka, taču ir virkne pasākumu, kuri notika bez šāda mandāta, piemēram, tas pats ASV koalīcijas iebrukums Irākā. Vai te nevaram runāt par Krievijas piesauktajiem Rietumu dubultstandartiem?

Nē, mēs tā nevaram runāt. Tā ir viena no Krievijas propagandas iezīmēm - relativizēt tiesības. Absolūts godīgums politikā neeksistē. Protams, ka arī Rietumos ir pārkāpti principi. Arī ASV, kā jūs sakāt, ne vienmēr ir rīkojusies saskaņā ar ANO mandātu un starptautiskajām tiesībām. Bet te ir atšķirība, cik bieži šie principi nav ievēroti un kāda bijusi argumentācija. Ja mēs runājam par Krievijas agresiju pret Ukrainu un Krimas aneksiju - te virkne punktu ir klaji pārkāpti. Jā, ASV ne vienmēr rīkojusies korekti, un mēs to arī nosodām. Irākas karš bija kļūda. Atšķirība ir tāda, ka Rietumu pasaulē šīs kļūdas var atzīt un labot. Es nekad neesmu redzējis, ka Krievijas puse būtu kļūdas atzinusi un lūgusi piedošanu vai pateikusi, ka tā vairāk nedarīs. Jūs esat kaut ko tādu dzirdējis?

Jāsaka, ka arī no Rietumu pasaules puses es ne pārāk bieži esmu ko tādu dzirdējis...

Rietumu pasaulē visu laiku tiek runāts par to. Tika atzīts, ka tā ir kļūdaina politika, un valdības krita. Krievijā tā vienkārši nevar notikt. Ir atšķirība, kā demokrātiska, lai arī ne perfekta, pasaule spēj sevi pārvaldīt un uzturēt un kā to dara autoritāra pasaule. Likt vienlīdzības zīmi starp autoritāru un demokrātisku pasauli manā izpratnē nebūtu īsti korekti.

Ko jūs šobrīd uzskatāt par lielāko draudu ES?

Lielākais drauds šobrīd ir iekšējā fragmentācija, neticība sev un nespēja esošajai politiskajai elitei piegādāt saprotamu, efektīvu ekonomisko politiku un izpratni par to, kā mēs pārējā politikā virzāmies uz priekšu. Mēs kā sabiedrība atrodamies lielu pārmaiņu vidū. Nevis priekšā, bet vidū. Tās pārmaiņas ir saistītas ar jaunajām tehnoloģijām, ar robotiku, ar to, ka cilvēki zaudē darbu un vairs nejūtas droši. Mums ir jāspēj parādīt, ka, pateicoties ES eksistencei, mēs šīs problēmas spējam risināt labāk, nekā to darītu atsevišķi. Pašreiz virknē valstu ir radušās šaubas, ka mēs to varam izdarīt. Šīs šaubas ir jākliedē. Taču ir arī skaidrs, ka mēs tās nepārvarēsim viena vai trīs gadu laikā.

Vai ar esošajiem NATO spēkiem Baltijā būs pietiekami, lai pilnībā realizētu Krievijas atturēšanas politiku?

Tas ir sarežģīts jautājums. Ja salīdzinām pašreiz Baltijas reģionā izvietotos NATO spēkus ar Krievijas pie Baltijas robežām izvietoto armiju, tad vienīgais, ko varam darīt, ir novilcināt potenciālās okupācijas gaitu. Skaidrs, ka ar trīs Baltijā izvietotiem NATO bataljoniem un Baltijas valstu bruņotajiem spēkiem nevar uzveikt Krievijas armiju. Ar šādu spēku ir iespējams Krieviju atturēt līdz brīdim, kad pārējie NATO spēki paspētu iesaistīties karadarbībā. Kā atturēšanas mērķis pašreizējie NATO spēki Baltijā darbojas, taču spēka asimetrija joprojām pastāv. Baltijas valstīs nav izvietotas pretgaisa aizsardzības raķetes “Patriot”. Es domāju, ka šeit vajadzētu izvietot tāda tipa raķetes, kādas, piemēram, ir Dienvidkorejā un Polijā. “Patriot” raķetes ir aizsardzības ierocis, jo iepretim Baltijai Krievija izvietojusi “Iskander” raķetes. “Patriot” būtu tas ierocis, kas reāli aizsargātu Baltijas gaisa telpu. Rudenī gaidāmās Krievijas un Baltkrievijas mācības “Zapad” nebūs blefošana. Šīs mācības kalpos diviem mērķiem. Pirmkārt, demonstrēt Krievijas un Rietumu sabiedrībai spēku. Otrkārt, tās būs praktiskas mācības pakārtotas scenārijiem, kādus hipotētiskas krīzes gadījumā varētu iedomāties. Es domāju, ka Krievijas mērķis būs radīt iekšējo nestabilitāti. Krievija jau uzreiz nemēģinātu okupēt Baltiju militārā ceļā. Vispirms būtu mēģinājumi radīt iekšēju nestabilitāti, kurai vēlāk var “piemest” klāt bruņotos spēkus, līdzīgi kā Ukrainā. Baltijas valstu uzdevums ir nostabilizēt savu ekonomiku, bruņotos spēkus un tikt galā ar strauji radušajiem izaicinājumiem.

Kādam kompromisam rietumvalstis būtu gatavas ar Krieviju?

Krievija vēlas, lai rietumi ar to noslēgtu kaut ko līdzīgu Jaltas vienošanai, taču, paldies Dievam, rietumu demokrātiskā sistēma neko tādu nepieļautu, lai gan, pie varas nākot plašākiem populistu spēkiem, šāda situācija nav izslēdzama. ASV realizēt šādu vienošanos būtu ļoti grūti. Šobrīd Rietumu morālā vērtība jau tā sasniegusi zemu līmeni. Īstenojot šādu vienošanos, šī vērtība tiktu pilnībā degradēta. Nedomāju, ka rietumi to var atļauties. Es domāju, ka vispirms krieviem jāpiedāvā situācijas maiņa attiecībā uz Ukrainu. Tas no Krievijas puses nozīmētu mazāku iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās, karaspēka izvākšanu no Austrumukrainas un separātistu neatbalstīšanu. Izpildot šos nosacījumus, Rietumiem ar Krieviju būtu iespējams par kaut ko runāt. Šobrīd Ukrainas austrumos turpinās karadarbība un Krievija sāk atzīt šo tā saucamo republiku pilsoņu pases. Tas liecina, ka Krievija turpina doties “iesaldēta” konflikta virzienā. Acīmredzot, Krievija Austrumukrainā vēlas redzēt Piedņestrai un Abhāzijai līdzīgu stāvokli.

 

Dalies ar šo ziņu