Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs: Krievijas ietekme Latvijā ir ierobežota

Laika periodā no 2015. gada janvāra līdz 2016. gada martam Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs veica pētījumu „Sabiedrības destabilizācijas iespējamība Latvijā: potenciālie nacionālās drošības apdraudējumi”. Pētījuma mērķis bija izzināt, kādas ir iespējas Latvijā pielietot nemilitārus paņēmienus valstij naidīgu mērķu sasniegšanai hibrīdkara kontekstā. Pētījuma rezultāti sniedz ieskatu viedokļos par Latvijas valsti, valstisko piederības sajūtu, plašsaziņas līdzekļu ietekmi, izpratni par būtiskākajiem draudiem, Krievijas vēstījumu izplatīšanos Latvijā,  kā arī Latvijas aizsardzības sistēmu un politiku.

Pētījums tika veikts četros secīgos posmos. Sākotnēji tika veiktas 20 padziļinātas intervijas visā Latvijā, veicot respondentu atlasi proporcionāli nacionāli reprezentatīvam sadalījumam pēc dzimuma, vecuma, tautības, dzīvesvietas un izglītības. Pirmā posma interviju mērķis bija iegūt visu lielāko sabiedrības grupu viedokļus par drošības jautājumiem. Otrajā posmā notika nacionāli reprezentatīva kvantitatīvā aptauja, kuras anketa tika izstrādāta, balstoties uz intervijās iegūtajiem datiem. Kvantitatīvā pētījuma rezultāti tika izmantoti, lai noteiktu, kuras grupas ir visuzņēmīgākās pret Krievijas informatīvo un psiholoģisko ietekmi. Pētījuma trešais posms ietvēra 20 padziļinātas intervijas ar šo sociālo grupu pārstāvjiem, lai gūtu dziļāku ieskatu viņu viedokļos, attieksmēs un iespējamajā uzvedībā. Pētījuma ceturtajā posmā tika īstenota reprezentatīva kvantitatīvā aptauja Latgalē, jo Ukrainas krīzes kontekstā publiskajā telpā tika virzīta arī ideja par „Latgales tautas republiku” pēc līdzīga parauga kā Luganskas un Doņeckas tautas republikas Ukrainā. Datu vākšana tika veikta sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūrām „FACTUM” un „SKDS”, kā arī tika izmantoti citu pētījumu dati.

Kopumā šis pētījums sniedz atbildi uz jautājumu par to, cik liels protesta potenciāls pastāv Latvijas sabiedrībā, kas varētu tikt izmantots kā viens no jaunās paaudzes karadarbības paņēmieniem. Tika konstatēts, ka Latvijā Krievijas ietekmei visatvērtākie ir cilvēki ar zemiem ienākumiem un zemu vai vidēju izglītības līmeni, bezdarbnieki, fiziska darba darītāji, krievvalodīgie, Latgalē un Rīgā dzīvojošie, 18–25 gadus veci, kā arī cilvēki, kas vecāki par 46 gadiem. Pētījuma rezultāti apstiprina, ka Latvijas sabiedrība patiešām ir polarizēta etniskajos un pilsonības jautājumos, kā arī jautājumos, kas skar attiecības starp valsti un sabiedrību. Tomēr viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem ir tas, ka atšķirības politiskajos uzskatos nerada pamatu plašām sociālās destabilizācijas kustībām, ko nosaka Latvijas sabiedrībai raksturīgā politiskā pasivitāte, kā arī Ukrainas konflikta negatīvais piemērs.

Sabiedrības sašķeltība Latvijā

Šī pētījuma pamatā ir pieņēmums, ka visi nozīmīgākie sabiedrības sašķeltības veidi ir jāaplūko kompleksi kā potenciāls risks nacionālajai drošībai. Pētījuma gaitā tika noskaidrots, ka Latvijā pastāv divas nozīmīgas sociālās šķirtnes, kas var apdraudēt valsts drošību. Pirmā no tām attiecas uz sabiedrības etnisko struktūru, kas šajā pētījumā tiek saukta par horizontālo plaisu. Virknē jautājumu tika konstatētas būtiskas atšķirības politiskajos uzskatos starp latviski runājošajiem un krievvalodīgajiem. Uzskati atšķiras, piemēram, attiecībā uz Krievijas lomu Ukrainas krīzē, Latvijas un Krievijas attiecībām un fašisma atdzimšanu Latvijā. Tomēr jāuzsver, ka latviski un krieviski runājošos var segmentēt arī sīkāk, un šajos segmentos katrā valodu grupā ir konstatējamas viedokļu un attieksmju atšķirības, līdz ar to būtu kļūdaini uzskatīt, ka tās ir divas monolītas grupas ar pretējiem uzskatiem. Tāpat arī atšķirīgi politiskie uzskati nekādā gadījumā nebūtu interpretējami kā nelojāla un naidīga attieksme pret Latvijas valsti, jo 91% Latvijas sabiedrības, tai skaitā 82% krievvalodīgie jūtas piederīgi Latvijai.[1]

Atsvešinātība starp sabiedrību un valsti šajā pētījumā tiek identificēta kā otra būtiskā sabiedrības sašķeltības dimensija, kas tiek saukta par vertikālo plaisu. Pretiniekam ir vieglāk sasniegt savus mērķus, ja sabiedrība savu valsti uzskata par neizdevušos un ir pārliecināta, ka politiskajai elitei nerūp iedzīvotāju intereses un vajadzības tādā mērā, ka pašreizējā valstiskuma zaudēšana nesīs labākus dzīves apstākļus. Kā piemēru var minēt Krievijas veikto Krimas aneksiju, jo tai bija salīdzinoši liels sabiedrības atbalsts. [2] Tādējādi kā sekas sabiedrības neapmierinātībai ar valsts sociālo un ekonomisko attīstību var veidoties būtiska drošības ievainojamība, ja karš tiek realizēts ar nemilitāriem līdzekļiem. Viens no šīs problēmas acīmredzamajiem rādītājiem ir zemā uzticēšanās valsts iestādēm. Piemēram, uzticēšanās valsts valdībai un parlamentam Latvijā ir daudz zemāka nekā uzticēšanās ES iestādēm. [3]

Gan vertikālā, gan horizontālā plaisa Latvijas sabiedrībā var tikt izmantota, lai destabilizētu situāciju. No nacionālās drošības viedokļa abas problēmas ir jāanalizē un jārisina integrēti, jo riska potenciāls var pieaugt, ja neapmierinātība ar sociāli ekonomiskajiem procesiem valstī summējas ar etniskās integrācijas problēmām. Latvijas sabiedrības vienotību, lojalitāti pret valsti un piederības sajūtu valstij visās sabiedrības grupās varētu palielināt, fokusējoties uz problēmjautājumiem, kas sabiedrību vieno, nevis šķeļ. Tā kā starp latviski un krieviski runājošajiem pastāv vienprātība, ka ekonomiskie un ar personīgo drošību saistītie jautājumi ir nozīmīgāki par ārējiem draudiem valsts drošībai,  sabiedrības labklājības celšana kā politiskā prioritāte varētu būt tā platforma, uz kuras pamata veidot konstruktīvu dialogu starp latviešiem un etniskajām minoritātēm. Protams, jautājums par to, vai ekonomiskās labklājības pieaugums patiešām mazinās etnisko plaisu Latvijas sabiedrībā, paliek atvērts, taču tas varētu samazināt Krievijas iespējas veicināt viedokli, ka Latvija ir neizdevusies valsts.

Krievijas ietekmes līmenis Latvijā

Pētījumā tika mērīta Krievijas veicināto negatīvo vēstījumu par Latviju izplatība un tka konstatēts, ka 14,5 % respondentu uzskata, ka dzīve Latvijā ir “slikta” vai “ļoti slikta”, 21,7% piekrīt vai daļēji piekrīt, ka „krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības un intereses Latvijā tiek pārkāptas tādā mērā, lai Krievijas iejaukšanās būtu nepieciešama un pamatota”, vēl augstāks respondentu procents – 29,7% – uzskata, ka Latvijā „tiek diskriminēti cilvēki, kas nezina latviešu valodu”, bet  30,9% piekrīt apgalvojumam, ka Latvijā atdzimst fašisms. [4] Tā kā šie vēstījumi lielākoties tiek izplatīti caur medijiem krievu valodā un it īpaši caur Krievijas medijiem, lielāks atbalsts tiem ir konstatējams sabiedrības grupās, kuras atzīst, ka regulāri izmanto Krievijas plašsaziņas līdzekļus. Līdz ar to šiem vēstījumiem piekrīt salīdzinoši vairāk krievvalodīgo nekā latviski runājošo respondentu.

Tomēr pretstatā apgalvojumiem, ko bieži vien var lasīt ārvalstu medijos [5] un dzirdēt no ārvalstu ekspertiem, [6] krievvalodīgie un arī nepilsoņi šajā ziņā nav viendabīgas grupas. Aptuveni puse krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju nepiekrīt šiem sešiem Krievijas apgalvojumiem par Latviju vai ir neitrāli pret tiem. Tāpat arī aptuveni puse nepilsoņu neatbalsta šos Krievijas vēstījumus vai ir neitrāli pret tiem, neraugoties uz to, ka Krievija tieši viņus ilgtermiņā un mērķtiecīgi pozicionē kā diskriminētāko grupu Latvijas sabiedrībā.

Latgalē veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka, lai gan šajā reģionā ir augstāks krievvalodīgo īpatsvars nekā citur Latvijā un tādēļ arī augstāks atbalsts Krievijas vēstījumiem par Latviju, tajā ir konstatējama arī izteikta pretēja tendence. Pētījumā atsevišķi tika izdalīta respondentu grupa, kura ikdienas saziņā izmanto latgaliešu dialektu, un tika konstatēts, ka šajā grupā ir visaugstākais patriotisma līmenis un atbalsts Latvijas ģeopolitiskajai orientācijai uz rietumiem. Piemēram, 78% latgaliešu dialektā runājošie norāda, ka atbalstīs Latviju gadījumā, ja Krievija uzsāks pret Latviju vērstas aktivitātes. [7]

Pētījuma rezultāti dod iespēju konstatēt arī to, ka atbalsts Krievijas vēstījumiem nekādā gadījumā nav uzskatāms par pamatu separātisma tendencēm, jo atbalsts iniciatīvai „Latgales tautas republika” Latgalē kopumā ir zems (1. att.). 54 %  respondentu Latgalē norāda, ka viņiem pret šādu ideju ir slikta attieksme, 17 % par tādu neko nezina, 12 % ir neitrāli, 7 % bija grūti atbildēt uz šo jautājumu, bet pozitīva attieksme ir tikai 10 % Latgales iedzīvotāju. [8] Arī šajā jautājumā latgaliešu dialektā runājošie ir viskritiskāk noskaņotie, jo 83 % no viņiem bija negatīva attieksme. [9] Līdz ar to var teikt, ka BBC filma „Trešā pasaules kara komandcentrā,” kurā tika atspoguļota plaša sacelšanās Daugavpilī ar mērķi nodibināt „Latgales tautas republiku,” ir balstīta fantāzijās, nevis realitātē.

Pētījumā tika konstatēts arī tas, ka kopumā Krievijas publiskās diplomātijas aktivitāšu efektivitāte ir zema. Lielākā daļa Latgales aptaujas respondentu neatpazīst vietējos aktīvistus, kuri veicina Krievijas interesēm atbilstošas idejas, kā arī ļoti mazs ir respondentu skaits, kuri viņu darbību vērtē pozitīvi. Piemēram, Ilarionu Girsu un Aleksandru Gapoņenko pozitīvi vērtē tikai aptuveni 7 % respondentu Latgalē, bet aptuveni 50 % par šādiem cilvēkiem nekad nav dzirdējuši. [10] Zema atpazīstamība ir  arī tādām Krievijas interešu veicināšanas organizācijām kā Gorčakova publiskās diplomātijas atbalsta fonds, “Rossotrudņičestvo”, fonds “Krievu pasaule” un citām (2. att.).

Vēl viens būtisks aspekts, kas rosina nepārvērtēt Krievijas ietekmi Latvijā, ir Latvijas sabiedrības biheiviorālā analīze, jo cilvēku attieksme un uzskati ne vienmēr noved pie rīcības. Visas Latvijas mēroga aptaujā tika pētīti arī rādītāji, kas paredz cilvēku uzvedību nākotnē (3.  att.). Šo trīs rādītāju analīze liecina, ka, neskatoties uz ievērojumu atbalstu Krievijas vēstījumiem, plašu protestu iespējamība un ievērojams atbalsts potenciālām Krievijas provokācijām Latvijā ir maz ticams.

Kontroles lokuss jeb spēja ietekmēt pasauli ap sevi parāda, vai cilvēki uzskata, ka viņi kontrolē notikumus savā dzīvē (augsts, iekšējs kontroles lokuss), vai arī uzskata, ka notikumus dzīvē nosaka ārējie apstākļi (zems, ārējs). Latvijā tikai 3 % respondentu jūt kontroli pār notikumiem savā dzīvē. [11] Būtu grūti mobilizēt uz jaunām un riskantām darbībām cilvēkus, kuri neuzskata, ka viņu rīcība varētu kaut ko ietekmēt viņu dzīvē un Latvijā. Lielākajā daļā Latvijas sabiedrības nav pieņemts izcelties citu vidū un protestēt. Vairākums Latvijas sabiedrības nevēlas atdalīties no pūļa. Arī protestēšana nav sociāli pieņemama: Latgalē 56 % respondentu piekrīt apgalvojumam, ka „protestiem un demonstrācijām nav jēgas, tāpat nekas nemainīsies”. Tāpat būtu grūti mobilizēt cilvēkus plašiem protestiem, ja viņi nevēlas izcelties un neuzskata, ka ar protestiem un demonstrācijām ir iespējams panākt pārmaiņas.

Krievijas plašsaziņas līdzekļu ietekme uz Latvijas sabiedrību

Jautājot respondentiem par to, kādas izcelsmes plašsaziņas līdzekļus viņi regulāri lieto – Latvijas, Krievijas vai Rietumu –, tika konstatēts, ka lielākā daļa respondentu kā visbiežāk izmantotos minēja Latvijas plašsaziņas līdzekļus – 68%, regulāru Krievijas mediju lietojumu norādīja 32%, savukārt Rietumu mediju lietojumu – tikai 8,9%. [12] Tas saskan ar citiem mediju patēriņa pētījumiem, kas parāda, ka Latvijas mediji dominē visās galvenajās mediju kategorijās. [13] Tomēr attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu lietojumu pastāv atšķirības starp latviski un krieviski runājošajiem. Latviski runājošie atzīst, ka pārsvarā lieto Latvijas medijus, savukārt krievvalodīgie norāda, ka lieto informāciju gan no Latvijas, gan Krievijas plašsaziņas līdzekļu telpas. [14]

Uzticēšanās plašsaziņas līdzekļiem ir līdzīga mediju lietojuma tendencei – latviski runājošie iedzīvotāji uzticas Latvijas plašsaziņas līdzekļiem daudz vairāk nekā Krievijas plašsaziņas līdzekļiem. Lai gan puse krievvalodīgo uzticas Latvijas medijiem, to cilvēku skaits, kuri tic Krievijas plašsaziņas līdzekļiem, šajā demogrāfiskajā grupā ir par aptuveni 10% lielāks. [15] Tādējādi var teikt, ka Krievijas mediju ietekme latviski runājošo vidū ir diezgan zema – tikai viena sestā daļa šīs grupas atzīst Krievijas plašsaziņas līdzekļu regulāru lietojumu, un uzticības līmenis Krievijas medijiem ir gandrīz četras reizes zemāks nekā Latvijas. Krievijas plašsaziņas līdzekļu nozīme krievvalodīgo iedzīvotāju vidū ir ievērojami augstāka, taču šajā grupā ir konstatējama arī Latvijas plašsaziņas līdzekļu ietekme. Jāuzsver, ka vairāk nekā puse krievvalodīgo iedzīvotāju – 55% – uzticas Latvijas medijiem, kas paver iespējas saziņai ar krievvalodīgo auditoriju.

Respondentiem jautāja arī par valodu, kurā tie iegūst informāciju plašsaziņas līdzekļos. Latviski runājošie lieto plašsaziņas līdzekļus galvenokārt latviešu valodā un daļēji – krievu valodā. Savukārt dati par krievvalodīgo mediju lietojumu ir apgriezti proporcionāli – viņi lieto plašsaziņas līdzekļus galvenokārt krievu valodā un daļēji – latviešu valodā. [16] Būtiskākais ir tas, ka 46% krievvalodīgo neiegūst informāciju no plašsaziņas līdzekļiem latviešu valodā. Vienlaikus šie respondenti ir atvērti informācijai krievu valodā gan no Latvijas, gan Krievijas medijiem. Informatīvā kara apstākļos tas ir risks nacionālajai drošībai, jo aptuveni viena piektā Latvijas sabiedrības daļa nav sasniedzama ar plašsaziņas līdzekļiem valsts valodā.

Pētījums sniedz arī iespēju novērtēt, cik lielā mērā Latvijas sabiedrība izjūt bažas par Krievijas plašsaziņas līdzekļiem kā draudu valsts drošībai. Kad respondentiem lūdza novērtēt vissvarīgākos pasākumus, kas būtu veicami Latvijas drošībai un aizsardzībai, Krievijas plašsaziņas līdzekļu darbības ierobežošana tika minēta kā visnesvarīgākā no piedāvātajiem variantiem. Iedzīvotāju labklājības uzlabošana tika nosaukta kā vissvarīgākais no veicamajiem pasākumiem, jo 93% respondentu Latvijā un 86% Latgalē uzskatīja to par būtisku. Otrs nozīmīgākais solis respondentu skatījumā būtu Latvijas plašsaziņas līdzekļu apraides nodrošināšana pierobežas zonā – to izvēlējās 61% respondentu Latvijā un 46% Latgalē. Nedaudz mazāk par pusi respondentu Latvijā un Latgalē piekrita, ka Latvijas armijas palielināšana un moderna un efektīva militārā aprīkojuma iegāde ir svarīgi pasākumi Latvijas drošības un aizsardzības stiprināšanai. [17]

Var secināt, ka Krievijas plašsaziņas līdzekļiem noteikti ir ietekme Latvijā, jo īpaši attiecībā uz krievvalodīgo auditoriju, taču to ietekmes diapazons lietojuma un uzticēšanās ziņā nepārsniedz 40% iedzīvotāju. Visefektīvākais veids, kā mazināt Krievijas mediju ietekmi, ir stiprināt Latvijas mediju telpu un meklēt veidus, kā uzturēt komunikāciju ar visiem Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.

Draudu uztvere Latvijas sabiedrībā

Vairums respondentu neuzskata Krieviju par galveno draudu, jo virkne pašmāju problēmu tiek uzskatītas par svarīgākām nekā ārējie draudi (4. att.). Šis secinājums attiecas gan uz 2015. gada pavasarī visā Latvijā veiktā pētījuma rezultātiem, gan arī uz 2016. gada pavasarī Latgalē veiktā pētījuma rezultātiem, kaut gan 2016. gadā veiktā pētījuma rezultāti norāda arī uz respondentu satraukumu par drošības situācijas pasliktināšanos ES kopumā. Krievija zināmā mērā tiek vērtēta kā apdraudējums – Latvijā kopumā tā uzskata 48% respondentu, savukārt 43% tam nepiekrīt.

Savukārt Latgalē Krievijas politiku par apdraudējumu uzskata tikai 26% respondentu. Tiesa gan, jāatzīmē, ka tie Latgales iedzīvotāji, kuri ikdienā mājās lieto latgaliešu dialektu, vairāk sliecas uzskatīt Krievijas politiku par apdraudējumu. Ja Krievijas politiku par apdraudējumu Latvijai uzskata 37% latviešu un tikai 16% krievvalodīgo, tad Krievijas rīcību par apdraudējumu uzskata 50% Latgales iedzīvotāju, kuri ikdienā lieto latgaliešu dialektu. [18] Tomēr kopumā var secināt, ka absolūtais respondentu vairākums kā svarīgākas minēja dažādas pašmāju problēmas, nevis Krievijas radīto apdraudējumu. Latgales pētījuma rezultāti norāda arī uz to, ka bēgļu pieplūduma un terora aktu Eiropas valstīs rezultātā ir ievērojami pieaugušas respondentu bažas par bēgļu pieplūdumu ES (un Latvijā) un potenciālajiem terorisma draudiem.

Ar pilnu pētījuma kopsavilkumu iespējams iepazīties šeit.

Beigu vēres

[1] FACTUM. (2015). Aptauja NAA DSPC pētījuma „Aktuālas drošības problēmas Latvijā” vajadzībām.

[2] Broadcasting Board of Governors (2014). News-gathering and policy perceptions in Ukraine (Ziņu vākšana un politikas uztvere Ukrainā).

[3] Eirobarometrs, STANDARD EB. (2010–2015). Cik ļoti Jūs uzticaties noteiktām iestādēm?

[4] FACTUM. (2015). Aptauja NAA DSPC pētījuma „Aktuālas drošības problēmas Latvijā” vajadzībām.

[5] BBC, Crimea crisis sharpens Latvia ethnic tensions, March 26, 2014.

[6] Stratfor, Pro-Russian Activity Raises Concerns in Latvia, November 20, 2014.

[7] SKDS. (2016). Aptauja NAA DSPC pētījuma „Aktuālas drošības problēmas Latgalē” vajadzībām.

[8] Ibid.

[9] Ibid.

[10] Ibid.

[11] Watermelon Research. (2015). Target audience analysis survey.

[12] FACTUM. (2015). Aptauja NAA DSPC pētījuma „Aktuālas drošības problēmas Latvijā” vajadzībām.

[13] TNS. (2014). TNS Latvijas mediju pētījumu gadagrāmata 2013/2014. 

[14] FACTUM. (2015). Aptauja NAA DSPC pētījuma „Aktuālas drošības problēmas Latvijā” vajadzībām.

[15] Ibid.

[16] Ibid.

[17] FACTUM. (2015). Aptauja NAA DSPC pētījuma „Aktuālas drošības problēmas Latvijā” vajadzībām.
       SKDS. (2016). Aptauja NAA DSPC pētījuma „Aktuālas drošības problēmas Latgalē” vajadzībām.

[18] SKDS. (2016). Aptauja NAA DSPC pētījuma „Aktuālas drošības problēmas Latgalē” vajadzībām.