Ģenerālis Kempbels: Afganistānā "Daesh" un talibi neapvienosies

ASV un NATO vadīto spēku komandieris Afganistānā ģenerālis Džons Frensiss Kempbels intervijā "Defence Matters" skaidro džihādistu grupējuma "Daesh" draudus Afganistānā, talibu Kondozā gūtās uzvaras nozīmi un izaicinājumus Afganistānas valdības karaspēka nostiprināšanās ceļā.

Vai jūs varat mums pastāstīt kaut ko vairāk par to, kā attīstījusies organizācijas MSF Kunduzas slimnīcas bombardēšanas izmeklēšana?

Kā jau es to apliecināju manā 25. novembra paziņojumā par šo izmeklēšanu, tas bija traģisks negadījums, no kā bija iespējams izvairīties un ko pamatā izraisīja cilvēka faktors. Es nevaru runāt par disciplināriem soļiem, kas tam sekoja. (..) Tā bija kļūda. Ne cilvēki lidmašīnā, ne cilvēki uz zemes nezināja, ka viņi bija slimnīcā. Tā bija cilvēkfaktora izraisīta kļūda, no kuras varēja izvairīties.

Talibu uzvara Kunduzā izgaismoja vājos punktus NATO operācijas pašreizējā struktūrā. Vai Starptautisko Drošības atbalsta spēku (ISAF) aiziešana (respektīvi, tas, ka tā vairs nav kaujas misija) bija kļūda?

Es diez vai piekristu tam, ka tā [talibu uzvara] parādīja ISAF operācijas vājumu. Tā parādīja, ka Afganistānas drošības spēki turpina cīnīties un tā būs ļoti smaga cīņa. Tas nav apvidus, kur mēs būtu atradušies agrāk. Lielā mērā tur nav koalīcijas spēku, bet tas ir tiesa attiecībā uz lielāko daļu Afganistānas. Mūsu skaits ir sarucis līdz 15 000, mēs pamatā apmācām, konsultējam un sniedzam atbalstu, tāpēc es neredzu, ka tā būtu bijusi NATO kļūda vai ISAF kļūda, vai pat Afganistānas drošības spēku kļūda. Es to saskatu kā iespēju, ko izmantoja talibi, ieņemot pilsētu, kurā viņiem nebija nodoma palikt.

Viņi gribēja ieņemt cietumu. Kad viņi bija ieņēmuši cietumu, viņi atskārta, ka tas nebija pārāk grūti. Viņi turpināja virzīties tālāk, tomēr viņiem nebija nodoma palikt. Tiklīdz Afganistānas drošības spēki atkal saorganizējās un atgriezās pilsētā, lielākā daļa talibu uzreiz devās prom. Pēc tam dažas dienas notika sporādiskas cīņas, tomēr vēlreiz - lielākā daļa jau bija prom. Viņi gribēja pilsētai nodarīt lielus postījumus, viņi nogalināja un ievainoja daudzus mierīgos iedzīvotājus, nodarīja postījumus infrastruktūrai, izraisot lielas bailes, bet tas ir tieši tas, ko dara teroristi, un talibi ir teroristi. Afganistānas drošības spēki izrādīja elastību, atgriežoties pilsētā ar teju 300 000 iedzīvotāju. Ja viņi nebūtu atgriezušies un to atguvuši, tas būtu pavisam cits stāsts.

Es redzu kā kļūdu to, kas notika Kunduzā, kā lielu talibu informācijas operāciju uzvaru, tomēr es nesaredzu to kā NATO vai ISAF kļūdu.

Vai jūs uzskatāt - pastāv briesmas, ka talibi šajā pavasarī varētu atkal mēģināt ieņemt Kunduzu? Vai tā afgāņu iedzīvotājiem ir droša?

Man nešķiet, ka viņi to mēģinās iegūt atkal. Es uzskatu, ka Kunduzā, iespējams, ir iedzīvotāji, kuri nejūtas tik droši, kā viņi jutās pirms šiem notikumiem, un viņiem, iespējams, dažas no šīm domām saglabāsies.

Talibiem ir jāveic uzbrukumi nelielos apvidos un jārada bailes, jo tas ir tas, ko dara teroristi. Afganistānas drošības spēki ir no tā guvuši mācību. Viņi to uztver kā modinātāja zvanu. Viņiem ir bijusi neatkarīga Kunduzas notikumu izvērtēšana, un es uzskatu, ka viņi turpinās smagi strādāt.

Kas attiecas uz to, ka cilvēki nejūtas droši, es uzskatu - ja viņi nejustos droši, viņi tur nebūtu palikuši. Es uzskatu - viens, ar ko valdība šobrīd Kunduzā cīnās, ir tradicionālie ietekmes aģenti. Par daļu no tā, kas notika, ir atbildīgi tradicionālie ietekmes aģenti, un viņi [valdība] mēģina saprast, kā tikt galā ar šiem tradicionālajiem ietekmes aģentiem. Daži no viņiem ir bijuši saistīti ar talibiem, citi ir cīnījušies pret talibiem, vēl citi ir pret drošības spēkiem. Tā ir ļoti samudžināta politiskā situācija.

Karavīru skaitam Afganistānā pēdējā laikā pievērsts daudz uzmanības? Kāds ir jūsu viedoklis?

Kad es pirms 18 mēnešiem ierados karadarbības laukā, nākotne - vismaz attiecībā uz ISAF spēkiem - bija tāda, ka mēs līdz 2016. gada beigām [karavīru skaitu] samazinām līdz 1000, un tiem būtu jābūt Kabulā centrētiem. Tad es veicu izvērtēšanu un atgriezos ASV, lai runātu ar Kongresu un prezidentu [Baraku] Obamu. Atbilstoši manam vērtējumam mums karaspēku nevajadzētu reducēt līdz Kabulā centrētam kontingentam un ir jāsaglabā lielāks karavīru skaits. Tad prezidents Obama pieņēma lēmumu vismaz paturēt lielāku karavīru skaitu ilgāk.

Es pilnībā iestājos par to, lai paturētu lielākus bruņotos spēkus ilgāk un lai ASV uzņemtos saistības. Labi ir tas, ka arī NATO ir apņēmīga - kopumā vairāk nekā 40 valstis 2016. gadā paliek tādā pašā līmenī kā 2015. gadā.

Ir izskanējuši pieņēmumi, ka Vācijas lēmums palielināt karavīru skaitu ir saistīts ar bažām par [džihādistu grupējumu] "Daesh" Afganistānā. “Daesh” rada skaidras briesmas reģionā, un ir citēts jūsu teiktais, ka viņi "kļūst kaujasspējīgi". Kā jūs palīdzat afgāņiem tikt galā ar šo nopietno izaicinājumu drošībai?

Es teicu, ka “Daesh” "kļūst kaujasspējīgs", un tas nozīmē, ka tam nav jaudu, lai uzbruktu Eiropai vai lai uzbruktu ASV. Viņi ir publiski paziņojuši, ka vēlas to darīt. Bet, ja viņi tiks atstāti nekontrolēti, viņi turpinās augt. Pret viņiem ir jāturpina vērst spiedienu.

Es uzskatu, ka šobrīd notiek divas lietas. Viens, talibi un “Daesh” nesaprotas. Viņi turpina viens otru apkarot, it īpaši Nangarhārā, kur Afganistānā pamatā centrējas “Daesh”. Ir bijušas ziņas arī par citām provincēm, bet pamatā tā ir Nangarhāra. Otrs ir tas, ka Afganistānas drošības spēki Nangarhārā cīnās kā pret talibiem, tā pret “Daesh”. Lai palīdzētu, mēs turpinām apmācību, konsultēšanas un atbalsta programmu ar Afganistānas Īpašajiem spēkiem, kam ir milzīgas kaujas spējas šajā cīņā. Īpašie spēki ir veikuši tiešus uzbrukumus “Daesh”, un mēs tiem palīdzam, viņus apmācot. Ja “Daesh” uzbrūk vai apdraud koalīcijas spēkus, es pavisam noteikti uzbrukšu arī viņiem.

Vai ir arī kādas pazīmes tam, ka “Daesh”  varētu apvienot spēkus ar "Taliban"?

Man tā nešķiet. Viss, ko mēs esam redzējuši, ir tas, ka viņi grib karot viens pret otru. Viņi šobrīd negrib apvienot spēkus. Tas laika gaitā var mainīties, viņiem turpinot vienam otru traucēt, bet es nesaredzu, ka viņi varētu apvienot spēkus tuvākajā laikā.

Ir citi, ietekmi zaudējušie talibi, kas ir pievienojušies “Daesh”. Ir daudzi TTP kaujinieki (Pakistānas talibi), kas ir pievienojušies, bet es nesaskatu, ka kopumā kustība "Taliban" pievienotos. Tajā, par ko viņi iestājas, pastāv filozofiskas pamatatšķirības. Tomēr mēs redzam, ka ietekmi zaudējušie talibi pievienojas, jo viņi uzskata, ka viņi iegūs vairāk resursu un lielāku mediju uzmanību.

Balstoties tajā, ko jūs esat pieredzējis šajā pirmajā kauju sezonā un īpaši pēc Kondozas, vai jūs uzskatāt, ka Afganistānas Bruņotajiem spēkiem ir nepieciešamās kaujas spējas, un, ja nē, kurās jomās viņiem ir vajadzīga papildu apmācība?

Es uzskatu, ka afgāņiem, kā mēs to esam redzējuši, pērn bija ļoti smaga kauju sezona un viņi ir turpinājuši attīstīties. Es uzskatu, ka progress ir nevienmērīgs, bet viņi vairumā jomu ir ļoti elastīgi. Jomas, kurās viņiem ir vajadzīga palīdzība - un to mēs zinājām arī pirms šīs kauju sezonas -, ir tās pašas, kurās viņiem bija vajadzīgs vairāk palīdzības, un tās ir - tuvais gaisa spēku atbalsts, loģistika, izlūkošana un izlūkinformācijas izplatīšana.

Savienoto Valstu armijai, kas ir 240 gadus veca, ir problēmas ar loģistiku, uzturēšanu un tā tālāk. Afganistānas armija ir tikai septiņus astoņus gadus veca, un tas ir līdzīgi kā būvēt lidmašīnu lidojuma gaitā. Viņiem ir "jālido" un vienlaikus jāturpina veidot viņu policiju un armiju. Tas ir smagi. Turklāt viņiem ir nomainījusies valdība, un šis bija pārejas gads. Politiskā, ekonomiskā un militārā pāreja padarīja to smagāku. Ja afgāņiem būtu vienīgi jākoncentrējas uz cīņu ar talibiem, tas būtu citādi, bet viņiem bija jākoncentrējas arī uz cīņu valdības un ekonomikas jautājumos.

Līdzās tam talibi ir tikai viens ienaidnieks, ir daudzi nemiernieki, un ne tikai Afganistānas, bet arī no it visurienes - "Taliban", "Al Qaeda", Hakani tīkls, Uzbekistānas Islāma kustība ir tikai daži no nemiernieku grupējumiem, kas šeit karo, un tāpēc [Afganistānas] prezidents [Ašrafs] Gani nesen tika teicis - lai cīnītos šajā karā reģionāli, viņiem ir vajadzīga starptautiskā atbalsta turpināšana.