Krievijas un NATO attiecības tuvāko gadu laikā varētu pasliktināties

Viedoklis
LETA
Garisons
Foto: Normunds Mežiņš/Aizsardzības ministrija

Jānis Garisons

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs

Krievijas un NATO attiecības tuvāko gadu laikā varētu pasliktināties

Ņemot vērā starptautiskajā operācijā Afganistānā gūto pieredzi, neviena NATO dalībvalsts šobrīd nav gatava sākt jaunu sauszemes operāciju Austrumos pret teroristu organizāciju “Daesh", intervijā aģentūrai LETA un aizsardzības portālam "Defence Matters" atzīst Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. Viņš gan norāda, ka situācija var mainīties, ja "Deash" vēl tiešāk apdraudēs starptautiskās koalīcijas dalībvalstis. Krievijas un NATO konfrontācijas mazināšanās kopumā būs atkarīga no Krievijas iekšpolitiskajiem procesiem, taču pašreizējā analīze rāda, ka situācijas uzlabošanās tuvāko gadu laikā nav gaidāma un drīzāk tā var pasliktināties, secina Garisons.

Vai terorakti Parīzē nav pēdējais piliens Rietumu koalīcijai sākt sauszemes operācijas pret "Daesh"?

Protams, tikai ar gaisa uzlidojumiem ir grūti cīnīties pret šo grupējumu un tā piekritējiem. Tāpēc ASV vadītās koalīcijas dalībvalstis Irākā nodrošina vietējo drošības spēku apmācību. Domāju, ka pēc starptautiskās operācijas Afganistānā gūtās pieredzes un iztērētajiem līdzekļiem neviena NATO dalībvalsts šobrīd nav gatava sākt jaunu sauszemes operāciju Sīrijā vai Irākā. Teorija paredz, ka nepieciešami 15 gadi, lai iekšēju bruņoto konfliktu plosītu valsti varētu stabilizēt un nodot vietējās varas pārziņā. Es domāju, ka šobrīd nevienam nav pietiekami daudz naudas, lai sāktu jaunu plaša mēroga sauszemes operāciju, tāpēc vienīgā iespēja ir apmācīt vietējos drošības spēkus, lai viņi paši būtu spējīgi cīnīties pret "Daesh". Protams, situācija var mainīties, ja "Daesh" pārņems vēl ciešāku kontroli un vēl tiešāk apdraudēs starptautiskās koalīcijas dalībvalstis. Nostājas maiņa ir atkarīga arī no tā, kādi politiķi Rietumos nāks pie varas tuvākajos gados.

Kas vēl koalīcijai no militārā viedokļa jādara, lai pieveiktu "Daesh"?

Jāceļ vietējo drošības spēku profesionalitāte un nodrošinājuma līmenis. Sabiedroto atbalsts apmācībā vienlaikus stiprinātu arī drošības spēku personāla morāli. Tāpat svarīgi, ka koalīcija savus gaisa triecienus vērš pret "Daesh" gravitācijas punktiem - komandvadību, kritisko infrastruktūru, ieroču un munīcijas noliktavām, apmācības nometnēm un citiem objektiem, kuri nosaka organizācijas kaujas spējas. No ekonomiskā viedokļa nepieciešams izvērtēt, vai ir darīts viss, lai ierobežotu "Daesh" iespējas tirgot naftu melnajā tirgū, jo tieši nelegālā naftas tirdzniecība veido lielāko daļu no šīs organizācijas ienākumiem, un tie ir iespaidīgi.

Vai Krievijas lidmašīnas notriekšana Turcijā apdraud koalīcijas paplašināšanu pret "Daesh"?

Koalīcijas izveide pret "Daesh" nevar būt pašmērķis. Šis incidents lieku reizi Krievijai atgādina, ka tai ir jārespektē valstu suverenitāte un teritorija, kā tas ir gadījumā ar Turciju. Turcijai bija visas tiesības sevi aizsargāt, un arī NATO vienbalsīgi ir paudusi atbalstu un solidaritāti Turcijai. Par to liecina pierādījumi, kādi ir NATO rīcībā attiecībā uz Krievijas militārās lidmašīnas veiktajiem pārkāpumiem. Attiecībā uz "Daesh" koalīciju tas ir jautājums Krievijai - cik tā būs gatava iesaistīties un kā tā izturas pret saviem partneriem, un vai Krievijai tiešām ir tādi paši mērķi kā NATO valstīm.

Kad Aizsardzības ministrija valdībai iesniegs precīzu priekšlikumu par Latvijas karavīru dalību koalīcijā pret "Daesh"?

Šobrīd esam atraduši partnerus - Dānijas bruņotos spēkus, ar kuriem kopā varētu iesaistīties šajā koalīcijā. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju Baltijā, Latvija, protams, nespēs sniegt tik lielus bruņoto spēku ieguldījumus, kādus devām pirms vairākiem gadiem Irākā. Tas nozīmē, ka aptuveni desmit Latvijas instruktoru liela vienība atrastos Irākā un apmācītu šīs valsts bruņotos spēkus. Kaujas operācijās Latvijas karavīri nepiedalītos. Šobrīd vienīgais neatrisinātais jautājums ir par Latvijas karavīru juridisko statusu, kas nepieciešams, lai karavīriem tiktu nodrošināta atbilstoša aizsardzība. Katra valsts, kas šobrīd atrodas Irākā, ir noslēgusi divpusēju līgumu ar Irāku. Ar Ārlietu ministrijas starpniecību esam lūguši Irākas valdību atrisināt šo jautājumu. Tiklīdz Irākas valdība sniegs atbildi un būs atrisinātas formalitātes, mēs vērsīsimies ar attiecīgu mandātu valdībā un parlamentā.

Vai dalība koalīcijā Irākā ir vienīgā starptautiskā operācija, kurā Latvijas karavīri tuvākajā nākotnē varētu piedalīties?

Mēs turpināsim piedalīties tajās operācijās un misijās, kurās jau esam šobrīd. Šobrīd Latvija dažādos apmēros piedalās ES pretpirātisma operācijā "Atalanta", Eiropas Savienības (ES) apmācības misijā Mali, NATO apmācības operācijā Afganistānā "ResoluteSupport" un ES Jūras spēku Vidusjūrā “EunavforMed” militārā operācijā pret cilvēku kontrabandas un tirdzniecības tīklu "Sophia".

Mēs arī plānojam turpināt sadarbību Libērijā ar ASV Mičiganas pavalsts Nacionālo gvardi, lai šajā valstī Latvijas karavīri piedalītos vietējās armijas instruktoru apmācības kursos. Libērijas armijas apmācīšana gan tika pārtraukta Ebolas vīrusa uzliesmojuma dēļ, taču šobrīd situācija ir normalizējusies, un daži Latvijas karavīri nākamgad varētu atgriezties šajā valstī.

Nesen medijos bija lasāmi ASV Sauszemes spēku komandiera Eiropā izteikumi par Krievijas iespējām iekarot Baltiju. Cik lielas ir Krievijas iespējas bloķēt Baltiju, lai laicīgi neierastos NATO spēki?

ASV Sauszemes spēku komandiera Eiropā ģenerālleitnanta Bena Hodža izteikumi, ka pastāv divi nopietni šķēršļi, kas var traucēt NATO aizstāvēt Baltijas valstis, - Krievijas militārais potenciāls Kaļiņingradas apgabalā un Suvalku koridors Polijā, ko Krievijas un Baltkrievijas spēki īsā laikā varētu bloķēt -, AM nav nekas jauns. Mēs par šo problēmu sākām runāt pirms trīs gadiem, balstoties uz tiem scenārijiem, kas tika izspēlēti Krievijas un Baltkrievijas militārajās mācībās. Tādēļ mēs esam bijuši ļoti aktīvi, runājot par sabiedroto klātbūtnes palielināšanu Baltijā. Tikai un vienīgi sabiedroto klātbūtne var novērst šādu scenāriju. Nenoliegšu, ka NATO, protams, domā, kādā veidā Baltijā nodrošināt gaisa un jūras spēku pārākumu pār Krievijas spēkiem.

Ja Krievija rietumu apgabalos koncentrē lielus spēkus, tad arī aliansei uz Baltiju jāsūta daudz karavīru?

Tas, protams, nenozīmē, ka tagad jāvadās pēc formulas "viens pret vienu". Mums nepieciešams, lai Baltijā izvietotajiem NATO spēkiem būtu militāra nozīme. Galvenais, lai šiem spēkiem ir atbilstoša komandvadība un tie spēj sadarboties ar visu triju Baltijas valstu karavīriem. Tāpat no mūsu puses ir svarīgi nodrošināt atbilstošu uzņemošās valsts atbalstu un infrastruktūru, kur sabiedroto spēki varētu tikt izvietoti.

Cik ilgi varētu turpināties Krievijas un NATO konfrontācija, ņemot vērā iespējamo Krievijas un Rietumu tuvināšanos terorisma apkarošanā pēc nesenajiem teroraktiem?

Es uzskatu, ka lielā mērā viss atkarīgs no Krievijas iekšpolitiskajiem procesiem. Analizējot Krievijas iekšpolitiskos procesus, mūsu slēdziens ir tāds, ka neparedzam situācijas uzlabošanos vismaz vidējā termiņā - trīs līdz piecu gadu laikā. Es gan baidos, ka drīzāk situācija varētu pasliktināties.

Kāpēc?

Mūs uztrauc tas, ka pēdējo divu gadu laikā iezīmējies šāds attīstības modelis - Krievijai neveicoties vienā militārajā kampaņā, tā aizsāk citu militāru kampaņu. Ar to es domāju Ukrainu un Sīriju. Neskatoties uz Krievijas ieguldītajām pūlēm Sīrijā, es baidos, ka lieli panākumi tai nebūs. Es, protams, neapgalvoju, ka pēc Sīrijas sekos Baltija, tomēr šis ir veids, kā Krievijā ikdienā tiek uzturēts iekšpolitiskais miers. Krievijai ir arī citi virzieni bez Baltijas, kur vērst savu politiku. Krievijas rīcība nav prognozējama, tāpēc tas, kāda būs Krievijas rīcība pēc diviem gadiem, ir atkarīgs no šīs valsts iekšpolitiskajiem procesiem, proti, no iekšpolitiskās vajadzības. Tāpat nav noliedzams, ka, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, vajadzība pēc spēka pielietošanas būs lielāka.

NATO spēki ir daudz pārāki pār Krievijas armiju, tomēr Krievija pēdējos gados ir ieguldījusi lielus līdzekļus savu bruņoto spēku attīstībā.

Es nepiekrītu apgalvojumam, ka rietumvalstis būtu vājākas par Krievijas bruņotajiem spēkiem. Kopā skaitot, Eiropas valstu bruņotie spēki ir daudz lielāki par Krievijas armiju. Svarīgi ir, kāda stratēģija tiek pielietota, tāpēc Rietumos daudz runā par atturēšanas politikas īstenošanu. Tas nozīmē, ka Baltijas valstīm nacionāli un aliansei kopumā jādara viss iespējamais, lai Krievijai radītu pārliecību, ka iebrukums Baltijā maksātu ļoti, ļoti dārgi. Nedod Dievs, ja karš sākas, tomēr esmu pilnībā pārliecināts, ka spēsim karot. Runājot par Krieviju un spēku samēru, atcerēsimies arī pagātnes pieredzi, proti, padomju armijā faktiskā situācija atšķīrās no tās, kāda tā tika pasniegta.

Daudz runāts par "zaļo cilvēciņu" modeļa pielietošanu Baltijas gadījumā, tomēr vai nav jādomā par pretošanos citam nākotnes kara scenārijam, ko Krievija varētu izmantot pret NATO dalībvalstīm?

Hibrīdkara modelis, ko Krievija pielietoja Krimā un Ukrainas austrumos, nav nekas jauns. Tā saucamie zaļie cilvēciņi nebija nekas cits kā specdienestu karavīri. Lai cīnītos pret šādiem karavīriem, ir nepieciešama tikai politiskā griba, jo juridiski viss ir sakārtots. Ja Latvijas teritorijā uzdarbojas svešas valsts specvienības karavīri, tad nav juridisku problēmu ar militārām metodēm pret viņiem cīnīties. Aliansei, protams, ir jāanalizē citi nākotnes iespējamie kara modeļi un jādomā, kā pret tiem vērsties. Es tomēr uzskatu, ka Krievija ar hibrīdkaru Ukrainas austrumos izgāzās, tāpēc nedomāju, ka citās valstīs viņa vēlreiz pielietos tieši šādu modeli.

Pēc Krimas aneksijas Aizsardzības ministrija apsvēra ieroču glabāšanu zemessargu dzīvesvietās. Cik tālu pavirzījušies plāni?

Pamatojoties uz operatīvās situācijas izvērtējumu, pēc komandiera pavēles jau šobrīd zemessargi var glabāt mājās ieročus. Mēs esam nolēmuši, ka, līdz 2018.gadam izveidojot 18 paaugstinātas gatavības vada līmeņa apakšvienības, šo vienību zemessargi savā dzīvesvietā atbilstoši nepieciešamībai varēs glabāt visu individuālo ekipējumu, tostarp ieročus un nakts redzamības ierīces. Pirms tam plānota šo apakšvienību apmācība, lai izvairītos no jebkādiem incidentiem.

Tāpat drīzumā plānots pabeigt darbu pie valsts aizsardzības koncepcijas, lai izvērtētu Zemessardzes komandvadību un munīcijas noliktavu decentralizāciju. Visu iepriekšminēto pasākumu realizācija būs atkarīga no valdības piešķirtā finansējuma. Jau šobrīd ir skaidrs, ka ar aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta līdz 2018.gadam visiem pasākumiem nepietiks.

Kā varētu iesaistīt Zemessardzi atbalsta sniegšanā uz valsts austrumu robežas, kas saskaras ar pastiprinātu nelegālo imigrantu spiedienu?

Bruņotajiem spēkiem jau ir sagatavoti plāni, kādā veidā sniegt atbalstu Iekšlietu ministrijas iestādēm, tostarp Valsts robežsardzei. Zemessardzes 2.novads ir plānojis mācības kopā ar Valsts robežsardzi. Tāpat Aizsardzības ministrija robežsardzei ir piedāvājusi nodrošināt tos resursus, kuru tai šobrīd trūkst, piemēram, atbilstošu apvidus transportu.

Ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļos, Aizsardzības ministrija pastiprināti pārbauda zemessargu un karavīru lojalitāti valstij?

Ir bijuši atsevišķi gadījumi, piemēram, pagājušajā gadā kāds karavīrs tika atstādināts, ņemot vērā informāciju par viņa apšaubāmo lojalitāti valstij. Kopumā situācija ir vērtējama kā laba, jo visiem profesionālā dienesta karavīriem ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, līdz ar to drošības iestādes rūpīgi viņus pārbauda. Nav izslēgts, ka laika gaitā cilvēki var mainīt savu viedokli un uzskatus. Mēnesī no dienesta tiek atvaļināts vismaz viens karavīrs, kurš zaudējis pielaidi valsts noslēpumam, bet iemesli tam var būt dažādi. Precīzi iemesli pielaides zaudēšanai netiek un nedrīkst tikt atklāti, tomēr nelojalitāte valstij nav galvenais iemesls, kādēļ karavīriem dienests jāpamet.

Zemessargiem pielaide nav nepieciešama, tomēr kopš pagājušā gada novērotā lielā iedzīvotāju atsaucība pievienoties šai bruņoto spēku struktūrai rada jaunus izaicinājumus, tāpēc drošības iestādes un komandieri seko tam, lai dienestā nenokļūtu apšaubāmi cilvēki, kuriem ir pretēji mērķi. Mēs vērtēsim, kā nodrošināt to, lai Zemessardzē šādi cilvēki nedienētu.

Tas jau nav noslēpums, ka Latvijai nedraudzīgu valstu mērķis ir ar dažādām informatīvām metodēm graut Latvijas iedzīvotāju morāli un vairot neticību savai valstij, šī informatīvā kampaņa tiek vērsta pret visiem, un karavīri nav izņēmums. Tāpēc mēs rūpējamies par bruņoto spēku pārstāvju psiholoģisko aizsardzību un pievēršam lielu uzmanību aktuālās ģeopolitiskās situācijas skaidrošanai. Vēlos uzsvērt, ka, neskatoties uz tautību un politiskajiem uzskatiem, karavīru vidū valda brālības sajūta, jo kaujas laukā karavīra dzīvība ir atkarīga no dienesta biedra.

Viena no Aizsardzības ministrijas prioritātēm budžetā ir uzņemošās valsts atbalsta funkcijas nodrošināšana. Cik lielā mērā Latvija šobrīd ir gatava plašākai sabiedroto spēku uzņemšanai?

Pagājušā gada martā pēc Krimas aneksijas bijām spējīgi uzņemt ASV rotu pāris dienu laikā. Tas parādīja, ka uzņemošās valsts sistēma Latvijā kopumā ir sakārtota. Šo sistēmu palīdzēja sakārtot iepriekš starptautiskajās mācībās noslīpētās iemaņas.

Latvijas vājais punkts gan ir tajā, ka mums šobrīd nav plašu iespēju nodrošināt mācību norisi ārvalstu karavīriem. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem trūkst infrastruktūras - sākot ar kazarmām un beidzot ar atbilstošiem poligoniem. Nevienam nav noslēpums, kādā sliktā tehniskā stāvoklī ir, piemēram, Ādažu bāzes sporta zāle. Jebkura ārvalstu vienība, kas ierodas Latvijā, sagaida, lai mēs nodrošinātu minimālas prasības.

Šobrīd ministrija atbilstoši budžeta iespējām strādā pie infrastruktūras attīstības. Latvijai ir kopīgi plāni ar ASV, kas apņēmušās Lielvārdes un Ādažu bāzēs investēt aptuveni 20 miljonus dolāru. Lielvārdē, piemēram, nepieciešams uzbūvēt ugunsdzēsēju depo, savukārt Ādažos jāuzbūvē kazarmas un jāiekārto garāžas, kur izvietot ne tikai pašu mehanizēto transportu, bet arī sabiedroto bruņutehniku.

Drīzumā plānojam pabeigt darbu pie ziņojuma par Baltijā lielākā - Ādažu - poligona paplašināšanas. Tāpat mums šobrīd nav speciāla poligona, lai apgūtu prasmes kaujai biezi apdzīvotā vietā, tā vietā mēs izmantojam poligonu Lietuvā. Tas īpaši svarīgi ir laikā, kad pieaug Latvijas pilsoņu vēlēšanās dienēt Zemessardzē, jo šobrīd arī zemessargi izmanto apmācībai un treniņiem Ādažu poligonu. Ja palielināsies sabiedroto spēku klātbūtne, tad jautājums par poligonu un tā atbilstību visām apmācību prasībām kļūs īpaši aktuāls.

Kāda ir situācija ar ostām, ceļiem, dzelzceļa stacijām?

Es nedomāju, ka šajā ziņā pastāvētu lielas problēmas. Visām trīs Latvijas lielākajām ostām ir pieredze sabiedroto tehnikas uzņemšanai. AM ir laba sadarbība ar AS "Latvijas Dzelzceļš", un šobrīd ir atjaunota rampa Garkalnes stacijā, kas ir Ādažu bāzei tuvākais bruņutehnikas pārkraušanas punkts.

Tas nozīmē, ka sabiedroto spēku uzņemšanas kapacitāte ir sasniegusi augstāko līmeni?

Neskatoties uz kazarmu trūkumu, ārvalstu karavīrus var izvietot atbilstošās teltīs, un tas nav nekas ārkārtējs. Latvija jau ir paudusi, ka optimālākais variants būtu bataljona līmeņa vienības uzņemšana. Šobrīd strādājam pie tā, kas tika nolemts Velsas samitā. Ādažu bāzē šobrīd rotācijas kārtībā uzturas ASV spēki, tostarp tanki, bet Lielvārdē izvietoti ASV helikopteri.

Nākamgad Latvijā plāno ierasties britu karavīri, šogad rotācijas kārtībā pie mums trenējās arī Dānijas un Vācijas karavīri.

Ņemot vērā iepriekšminēto, vēlos uzsvērt, ka par ilgtermiņa risinājumiem pastāvīgai sabiedroto spēku uzņemšanai nepieciešams atbilstošs lēmums, kas varētu tikt pieņemts nākamgad paredzētajā Varšavas samitā.

Iepriekš izskanēja, ka bruņotie spēki varētu pārņemt bijušā Skrundas lokatora pilsētiņu, kurā varētu rīkot mācības?

Šobrīd Latvijas bruņotie spēki kaujas prasmju apdzīvotā vietā apguvei izmanto labu poligonu Lietuvā. Braukšana uz Lietuvu izmaksā mazāk, nekā veidot pašiem savu poligonu, tāpēc rodas jautājums, vai ir vērts ieguldīt naudu savas apmācības vietas veidošanā. Skrundas variantu mēs vērtējam. Esmu ticies ar Skrundas novada domes pārstāvjiem, un esam vienojušies, ka līdz decembra beigām ministrija sniegs savu galīgo atbildi. Mums pašiem ir jāizlemj, kādam nolūkam šo pilsētiņu varētu izmantot un vai tam pietiks finansējuma.

Jūs nesen kādā konferencē minējāt, ka turpinās personāla rekrutēšana Zemessardzes Kiberaizsardzības vienībai, bet, lai pastiprinātu informācijas tehnoloģiju drošību aizsardzības resorā, tiek veidota militārā CERT (Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas) vienība. Pastāstiet, lūdzu, plašāk par šo vienību?

Šādas vienības valstu aizsardzības nozarēs nav nekāds jaunums. Nav arī noslēpums, ka valsts aizsardzība kibertelpā ir kļuvusi tikpat aktuāla kā tās sauszemes, gaisa un jūras robežas aizsardzība. Līdz ar to izveidota īpaša vienība, kuras uzdevums būs nodrošināt aizsardzības nozari no uzbrukumiem un cita veida apdraudējumiem kibertelpā, kā arī iespēju robežās identificēt potenciālos draudus un to izcelsmes avotus.

Dalies ar šo ziņu