Sārts: "Islāma valsts" darbības ir saistītas ar vēlmi panākt, lai par to runātu

Tā dēvētā "Islāma valsts" veic provokatīvas darbības, piemēram, sociālajos tīklos izvietojot nogalināšanas video, lai panāktu to, ka par viņiem runā un tādējādi tiktu leģitimizēta šīs teroristiskās organizācijas eksistence, pauda NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos (NATO Stratcom) direktors Jānis Sārts.

Sārts ceturtdien ekspertu diskusijā "Situācija Sīrijā" norādīja, ka NATO Stratcom pēta tos iemeslus, kuri ļāvuši "Islāma valstij" sekmīgi darboties. Tuvo Austrumu reģionā ir bijušas dažādas teroristiskās organizācijas, taču patlaban "Islāma valsts" ir kļuvusi dominējošā.

Pētnieki secinājuši, ka organizācija ir izvirzījusi nopietnas ambīcijas - dēvējot sevi par kalifātu, kas ir plašāks jēdziens nekā valsts. "Viņi arī [..] ir ļoti godkārīgi un ambiciozi. Publiskajā telpā esam redzējuši ļoti provokatīvas darbības. Vairums uzskata, ka ["Islāma valsts"] grib nobaidīt sabiedrību. [Tomēr vienlaikus] viņi ar saviem vēstījumiem ir panākuši to, ka mēs par viņiem runājam. Viņi mūs provocē, lai mēs par viņiem runājām, tādā veidā panākot savu leģitimizāciju," sacīja Sārts.

NATO Stratcom arī secinājuši, ka sociālie tīkli, kā, piemēram, "Twitter" ir kļuvuši par šīs organizācijas mugurkaulu. "Esam pētījuši, kā viņi strādā ar informācijas plūsmu. Mēs redzam, cik izsmalcināta ir viņu darbība. Tās ir mūsu tehnoloģijas, kuras tiek izmantotas," pauda Sārts.

Turcijas vēstnieks Latvijā Hairi Haireta Jalava tikmēr pauda, ka, runājot par "Islāma valsts" fenomenu, ir jāraugās uz to, kādos apstākļos šī organizācija radusies. Vēstnieks norādīja, ka kādreiz arābu kultūra bija viena no vadošajām pasaulē, bet tad sācies tās noriets un tās vietā nākusi rietumu civilizācija, kas darījusi visu, lai uzspiestu savas vērtības. Turcijas vēstnieks norādīja, ka tā nav bijusi arābu valstu vēlme, tādējādi šādas uzspiestas vērtības radījušas pretreakciju un atstājušas savas pēdas vietējo iedzīvotāju mentalitātē.

Savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) politiskais direktors Eduards Stiprais atzina, ka Tuvo Austrumu kontekstā nevajadzētu izslēgt arī robežu pārzīmēšanu. Tai gan jābūt abpusēji pieņemamai un jānorisinās demokrātiska procesa ceļā, kā tas bijis, piemēram, saistībā ar Skotijas neatkarības referendumu. Vienlaikus Stiprais uzsvēra, ka nevienam citam nav tiesību lemt Sīrijas likteni, kā tikai Sīrijas tautai.

Diskusiju "Situācija Sīrijā" ceturtdien rīkoja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Diskusijā piedalās NATO Izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos direktors Jānis Sārts, Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisiju deputāts Atis Lejiņš, kā arī Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks - politiskais direktors Eduards Stiprais. Diskusiju vadītājs - Latvijas Ārpolitikas Institūta direktors Andris Sprūds.