Noslēdzošā Valsts aizsardzības koncepcijas izstrādes diskusija “Kāda būs Latvijas armija?”

Viedoklis
042A805885534DFEA604C4794A236CA9.jpg

Noslēdzošā Valsts aizsardzības koncepcijas izstrādes diskusija “Kāda būs Latvijas armija?”

24. septembrī norisinājās noslēdzošā Valsts aizsardzības koncepcijas izstrādes diskusija “Kāda būs Latvijas armija?”, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstībai, reaģējot uz šā brīža aktuālajiem apdraudējumiem. Ņemot vērā reģionālās drošības tendences un valsts aizsardzības budžetu, bija plānots plašāk runāt arī par valsts aizsardzības investīciju prioritātēm, balansu starp bruņojuma iegādēm no partneriem un vietējās rūpniecības atbalstīšanu, kā arī diskutēt par brīvprātību valsts aizsardzībā un obligātajām prasībām, tādējādi aktualizējot jautājumu par patriotismu, brīvprātību un rezerves nozīmi.

Diskusijā piedalījās aizsardzības nozares amatpersonas, tostarp aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, Saeimā pārstāvošo partiju pārstāvji - Ainars Latkovskis (“Vienotība”), Zenta Tretjaka (“Saskaņa”), Ringolds Balodis (“No sirds Latvijai”), Kārlis Krēsliņš (“Nacionālā Apvienība”) un Mārtiņš Bondars (“Latvijas Reģionu Apvienība”). Diskusiju vadīja Rīgas Stradiņa universitātes docents, TV3 ziņu moderators Edijs Bošs.

Pētījums: Latvijai nepieciešams decentralizēt militārās vienības un noliktavas

Pirms diskusijas Latvijas Ārpolitikas institūta pārstāvji desmit minūšu prezentācijā norādīja uz vairākiem secinājumiem, ko vajadzētu ievērot.

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu valsts aizsardzību, nepieciešams decentralizēt militārās vienības un munīcijas noliktavas, secināts Latvijas Ārpolitikas institūta pētījumā "Krievijas drošības politika iepretim kaimiņvalstīm līdz 2020.gadam: draudi un iespējas Latvijai".

Lai Nacionālie bruņotie spēki varētu ātrāk reaģēt, būtu jāpārskata militāro lēmumu pieņemšanas process, norāda pētījuma autori.

Tāpat eksperti uzskata, ka, veidojot alternatīvas komandvadības ķēdes, nepieciešams decentralizēt komandvadību. Decentralizācija nepieciešama arī militārajām vienībām - tas ietver arī munīcijas noliktavu decentralizāciju.

Piemērotais vienību lielums, pēc ekspertu domām, būtu divas kājnieku brigādes, kas būtu gatavas reaģēt 12-24 stundu laikā pēc pavēles saņemšanas. No pētījuma izriet, ka nākotnes karš Krievijas izpratnē ir militāru un nemilitāru līdzekļu izmantošana, plaša speciālo spēku izmantošana, kaujas biezi apdzīvotās vietās ar neizteiktu frontes līniju.

Eksperti secina, ka Krievija turpina ieguldīt apjomīgas summas aizsardzībā, jo pirms vairākiem gadiem tika sāktas reformas kaimiņvalsts bruņotajos spēkos. Ekspertu ieskatā, Krievija uzskata, ka reformētai armijai jābūt spējīgai vienlaicīgi piedalīties divos reģionālajos konfliktos. "Reformas ir ļoti mērķtiecīgas un var izdarīt pieņēmumu, ka pēc kara Ukrainā reformas tiks koriģētas," teikts pētījumā.

Speciālisti atgādina, ka Baltijas tuvumā tiek veidotas jaunas modernas vienības, piemēram, tiek attīstīta bāze Ostrovā, Krievijā. Masveida tehniku sāks saņemt tieši rietumu karaspēka vienības, norāda pētījuma autori.

Visticamāk, Baltijas reģionu turpinās plaši izmantot dažādu atturēšanas pasākumu realizēšanai, kas Krievijai izpaudīsies dažādu mācību rīkošanā un darbībās Baltijas gaisa telpu tuvumā un jūrā, secina eksperti.

Bruņoto spēku komandieris iezīmē galvenos attīstības virzienus

Nacionālo bruņoto spēku attīstība norisinās vairākos virzienos, un vairāku militāro spēju attīstība ir sākta no nulles, diskusijā teica bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Viņš sacīja, ka patlaban norisinās kājnieku brigādes mehanizācijas projekts, kura ietvaros no Lielbritānijas tiks iegādātas 123 kāpurķēžu kaujas mašīnas. Tas nozīmē, ka pirmo reizi Latvijas karavīru rīcībā būs bruņutehnika, kas sniegs drošību. Tās arī tiks aprīkotas ar moderniem prettanku ieročiem.

Otrs attīstības virziens ir saistīts ar Speciālo uzdevumu vienības spēju palielināšanu, jo, piemēram, hibrīdkara apstākļos tās ir nepārvērtējamas. Ģenerālleitnants Graube atzina, ka šīs spējas attīsta visas valstis un speciālo uzdevumu vienības ir ļoti efektīvas dažādos netradicionālos karadarbības apstākļos.

Bruņotajiem spēkiem svarīga ir arī pretgaisa aizsardzības sistēmas attīstīšana. Bruņoto spēku komandieris uzsvēra, ka bruņotajiem spēkiem ir jāspēj redzēt ārpus valsts robežām un agrās brīdināšanas spējas ir fundamentālas, jo ļauj iegūt laiku un neļauj pretinieka helikopteriem vienkārši atlidot uz Rīgu.

Viņš vērsa uzmanību arī uz Zemessardzes spēju attīstīšanu, piešķirot tai būtiskus finanšu līdzekļus un ekipējumu. Bruņoto spēku komandieris uzsvēra, ka jau nākamgad Zemessardzes spēju uzlabošanai būšot vērienīgi rezultāti.

Bruņotie spēki arī strādā pie nodrošinājuma decentralizācijas, kas uzbrukuma gadījumā ļautu attiecīgi reaģēt, kā arī attīsta sabiedroto uzņemšanas spējas - nepieciešamo infrastruktūru. Tāpat finanšu līdzekļi jāiegulda karavīru izglītībā, jo ir nepieciešami karavīri, kas ir ar pieredzi un spēj strādāt ar modernām aizsardzības sistēmām.

Aizsardzības ministrs: jāsaka milzīgs paldies visiem karavīriem un zemessargiem

Ir jāsaka milzīgs paldies visiem zemessargiem un karavīriem, kas ilgstoši spējuši saglabāt patriotismu un nenogurstošu vēlmi uzlabot esošo situāciju Latvijas aizsardzības jomā, diskusijā par jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas izveidi, sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Ministrs skaidroja, ka Latvijas aizsardzības politika galvenokārt balstās uz diviem pīlāriem - pašas Latvijas spējām nodrošināt drošību, kā arī uz sabiedroto atbalstu. Viņš uzsvēra, ka Latvijā regulāri atsaucās uz NATO 5.pantu, lai gan Ziemeļatlantijas līgumam ir arī citi panti, kas nosaka - dalībvalstīm ir jāattīsta savi bruņotie spēki.
Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka tādējādi Nacionālo bruņoto spēku attīstība ir ļoti būtiska un viņš kopš kļūšanas par aizsardzības ministru ir izmantojis brīvo laiku, lai apmeklētu dažādas regulāro spēku un Zemessardzes vienības.

Milzīgs paldies zemessargiem un karavīriem par to ilgstošo attieksmi, patriotismu un nenogurstošo vēlmi uzlabot esošo situāciju. Mums kā valstij ir jāpagriežas pret [šiem] cilvēkiem, lai viņiem palīdzētu," teica aizsardzības ministrs.

Tāpat viņš uzsvēra, ka ir būtiska militāro spēju attīstība, kas iespējama apstākļos tikai tad, ja ir nepieciešamais finansējums. "Maz izskan, bet nākamā gada budžets ir tīrs militārais budžets, kurā nav iekļautas dažādas citas sociālās lietas, kuras iepriekš attiecās arī uz aizsardzības nozari," teica ministrs, uzsverot, ka tas liecina - Latvija rīkojas proaktīvi.

Aizsardzības ministrija, sākot darbu pie jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas izstrādes, organizējusi vairākas publiskās diskusijas ar mērķi sekmēt tās kvalitāti, kā arī sabiedrības izpratni par aktuālajiem jautājumiem. Diskusiju formāts veidots tā, lai aptvertu pēc iespējas plašāku ekspertu loku no dažādām nozarēm.

Nacionālais drošības likums nosaka, ka katra sasaukuma Saeima līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim apstiprina jaunu Valsts aizsardzības koncepciju. Valsts aizsardzības koncepcija tiek izstrādāta, pamatojoties uz Latvijas ģeopolitisko situāciju, nacionālās drošības un ārpolitikas mērķiem un Latvijas saistībām, kas izriet no dalības Ziemeļatlantijas līguma organizācijā un Eiropas Savienībā.

Paredzēts, ka jaunā Valsts aizsardzības koncepcija tiks izstrādāta līdz nākamā gada rudenim.

Dalies ar šo ziņu