"Daesh" mērķis - rietumvalstu pašiznīcināšanās

Tā dēvētās "Islāma valsts" jeb "Daesh" propagandas sistēma ir komplicēta un labi izstrādāta, tomēr aiz tās nestāv pāris noteicošo cilvēku, bet gan divdesmitgadnieki, kuri lieliski pārvalda sociālos tīklus. Kā intervijā aģentūrai LETA atklāj ASV Valsts departamenta NATO stipendiāts un sociālo mediju eksperts Džozefs Šahīns, teroristu organizācija spēj nevainojami analizēt citu valstu kļūdas, lai regulāri rekrutētu ievērojamu daudzumu jaunu kareivju, kuri jūtas izstumti no savas sabiedrības. Tomēr, kā skaidro Šahīns, "Daesh" ir izcili stratēģi, tādēļ nemeklē veidus, kā sakaut mūs, bet gan veidu, kā ļaut mums sakaut pašiem sevi.

Rīgā notikušās konferences "The Riga StratCom Dialogue: Perception Matters" panelī, kas veltīts "Daesh", īpaši tika iztirzāta šīs teroristiskās organizācijas propagandas stratēģija, taču savā ziņā neatbildēts palika jautājums, kādēļ tā ir tik veiksmīga?

Jāatzīst, ka "Daesh" ļoti labi pārzina digitālās tehnoloģijas, viņus pārstāv ļoti jauna nācija, kas izprot sociālo mediju darbības principus. Nav tā, ka viņiem ir viens vai pāris cilvēki, kas uzbūvējuši šo milzīgo propagandas sistēmu. Tie pārsvarā ir cilvēki, tādi paši kā mēs, kas ikdienā lieto tādus sociālos tīklus kā "Twitter" un "Facebook", un viņi ļoti labi prot izmantot savas zināšanas. Turklāt viņu pretinieki, kas cīnās ar šo propagandu, bieži vien ir daudz vecāki, bez īpaši lielas izpratnes par to, kā šīs lietas un sistēmas darbojas. Tāpat viņiem jāsaskaras ar lielu birokrātiju un lēni notiekošiem procesiem, lai vispār kaut ko iesāktu darīt. Salīdzinoši sabiedroto reakcija uz šāda veida draudiem bija ļoti lēna, tā prasīja pārāk ilgu laiku. Seši mēneši "Twitter" sfērā ir gandrīz simts gadu, līdz ar to droši var sacīt, ka mūsu atbilde "Daesh" propagandai nav bijusi pietiekami ātra.

Ja cilvēki, kas vada "Daesh" propagandu, ir jauni un izprot sociālos tīklus, kas šajā gadījumā īsti stāv aiz dažreiz šokējošajiem propagandas materiāliem un stāstiem?

Ir vairākas kategorijas. Viena tiešām ir šoks, sakot - baidieties no mums. Cita kategorija vērsta uz mērķi emocionāli iedvesmot cilvēkus. Piemēram, jūs dzīvojat Francijā, jūs tur esat dzimis, bet sabiedrībā nejūtaties kā savējais. Viņi spēlēs uz šīm emocijām, izpētīs katru valsti atsevišķi, mēģinot noskaidrot, kas cilvēkiem tajā nepatīk, un to mērķtiecīgi izmantos kā motivējošo faktoru, lai pievienotos "Daesh". Tāpat pastāv tā sauktā kaujas stratēģija, mēģinot parādīt, cik lieliski ir "Daesh" cilvēki, kādi ieroči viņiem ir rokās, cik lielu ietekmi tie var radīt, fonā skanot sava veida rokmūzikai. Tad vēl ir vienkārši vizuālie materiāli, piemēram, attēls ar tukšu ielu pustumsā. Šādi viņi parāda, ka ielas ir tīras, "Daesh" nav tie sliktie puiši, kurus jūs katru dienu redzat savā televīzijā, cik viss patiesībā ir jauki un patīkami.

Kurā brīdī organizācija izvēlas mums parādīt savu brutalitāti, videoattēlus ar gūstekņiem un viņu nogalināšanu un šīs šķietami tīrās pilsētas ielas?

Viss ir atkarīgs no auditorijas, kuru viņi vēlas uzrunāt. Daži cilvēki vēlas iedvest bailes, citi - pievilināt. Šis piegājiens, izmantojot iebiedēšanu un apbrīnu, nav nemaz tik jauns, tas ir darīts arī iepriekš. Tas liek sabiedrībai tevi mīlēt, tajā pašā laikā baidoties no iespējamām darbībām. Tas viss ir spēcīgs balanss, kas iedarbojas. Viņi ir spējuši to izmantot savā labā, izprotot rekrutējamo emocijas.

Vai vispār ir zināms, cik efektīvi izdodas šādi piegājieni?

Kā liecina mūsu rīcībā esošā informācija, efekts ir ievērojams. "Daesh" regulāri spēj papildināt savas rindas ar jauniem cilvēkiem, neskatoties uz gaisa uzlidojumiem, kuri tiek veikti gandrīz katru dienu. Divi līdz trīs tūkstoši jaunu cilvēku mēnesī ir ievērojams pieaugums. Nedomāju, ka pat ASV spēki savas rindas spēj papildināt tik bieži un ar tādu cilvēku daudzumu. Jāsaka, ka arī tas labi kalpo viņu propagandai, jo var teikt, ka, "neskatoties uz pretinieku centieniem, mēs joprojām augam".

Tomēr kaut kādā brīdī jāiestājas lūzuma punktam, kurā cilvēki, piemēram, Rietumu pasaulē, sāk saprast - dzīve "Daesh" rindās nebūs ilga...

Cilvēki, kuri dodas uz Irāku vai Sīriju, lai karotu "Daesh" labā, jau tagad saprot, ka viņu dzīves ilgums, sperot šādu soli, automātiski samazinās par kādiem 40 gadiem. Viņi zina, ka mirs pat viena gada laikā. Nāve nespēj atbaidīt, jo viņi vairs netiek īsti pieņemti sabiedrībā, kurā dzīvo. Viņiem nav, ko zaudēt. Vairāku rietumvalstu valdību izstrādātās politikas migrācijas un migrantu jomās nav īsti pretimnākošas, taču to pašu var teikt par pašām sabiedrībām. Lai arī citās valstīs jau pieminētās politikas ir pietiekamas, tieši sabiedrība savā ziņā izstumj migrantus. Līdz ar to var sacīt, ka tā nav tikai "Daesh" propaganda, kas šos cilvēkus iedrošina doties pievienoties teroristiskajām organizācijām.

Ja būtu jāizveido vidējais "Daesh" rekrutējamais no Rietumeiropas valstīm, kāds tas izskatītos?

Viņš ir jauns, relatīvi izglītots, taču es gan neteiktu, ka ar doktora grādu kādā no zinātnēm. Taču ir vēl kāds vienojošais faktors - viņš ir neapmierināts ar savu valsti.

Vai šī iemesla dēļ NATO un Eiropas Savienībai ilgtermiņa aspektā nebūtu mazāk jādomā par propagandas apkarošanu, bet lielāka uzmanība jāpievērš tieši sabiedrības saliedēšanai, lai šie cilvēki nejustos, kā sacījāt, neapmierināti ar savu valsti?

Tam es varu pilnībā piekrist. Manuprāt, būtu jāīsteno divu punktu pieeja. Pirmkārt, "Daesh" ir jāsakauj, par to nav nekādu šaubu. Otrkārt, mums ir jāuzsāk diskusija par to, kā likt vietējām musulmaņu kopienām justies nepieciešamām valstīm, lai viņi jūtas vēlami šeit. Nesaku, ka šī iemesla dēļ ir jāmaina likumi vai jāveic kādi fundamentāli grozījumi, bet mums vienkārši ir jāsāk domāt par veidiem, lai viņi jūtas droši, lai viņi spēj viegli integrēties.

Ņemot vērā ASV ievērojamo iedzīvotāju skaitu un musulmaņu kopienas, kādēļ "Daesh" izdevies piesaistīt tik ļoti nelielu skaitu rekrutējamo, salīdzinot ar Eiropas valstīm?

Godīgi jāsaka, ka atbildes uz šo jautājumu mums nav, taču man ir teorija. Piemēram, ASV sabiedrības saliedēšanai ir izveidota vesela mašinērija. Mēs cilvēkiem neuzspiežam pēc iespējas ātrāku asimilēšanos sabiedrībā. Viņiem vienkārši saka - droši, nāciet, ņemiet līdzi savu kultūru, ēdienu, valodas, kuras mēs cienīsim. Iemesls tam ir gluži vienkāršs - mēs zinām, ka pēc vienas vai divām paaudzēm būs pagājis pietiekami ilgs laiks, kad viņi sevi sāks uzskatīt par amerikāņiem. ASV šajā jautājumā neuztraucas par laiku. Šī jau iepriekš pieminētā mašinērija darbojas, jo to atbalsta dažādas grupas, tostarp pati sabiedrība un mediji. Piemēram, autovadītāja apliecības saņemšanai jākārto tests, taču cilvēkiem netiek piedāvāta tikai viena iespējamā testa valoda, bet gan četras. Visi šie it kā nelielie soļi palīdz cilvēkiem labāk integrēties sabiedrībā, un tas savukārt mazina cilvēku vēlmi pretoties un sacelties.

Jūs pieminējāt medijus, kas ASV ir daļa no šīs sabiedrības saliedēšanas mašinērijas. Ko Eiropai, tostarp Latvijai, būtu vēlams aizņemties šajā jautājumā?

Pirmais solis būtu pārtraukt lietot apzīmējumu "Islāma valsts", aizstājot to ar "Daesh", jo pretējā gadījumā mēs leģitimējam neesošu valsti. Savukārt otrais vēlamais solis medijiem būtu parādīt migrantus un musulmaņu kopienas labākā gaismā. Kad tas ir nepieciešams, jā, rādiet teroristu uzbrukumus, taču tajā pašā laikā rādiet, ka šīm musulmaņu kopienām nav pilnīgi nekādas saistības ar uzbrukumiem. Tomēr jāsaka, ka mediji šo darbu nastu nevar nest vieni, arī valdībai jāseko ar konkrētiem darbiem, jo pretējā gadījumā tā būs propaganda, tikai no citas puses.

Mēs daudz runājam par propagandas apkarošanu un sabiedrības saliedēšanu, bet vai "Daesh" ir kādi ilgtermiņa mērķi? Vai mēs varam būtu pārliecināti, ka šī organizācija ir uz palikšanu?

Raugoties no militārā aspekta, "Daesh" ir ļoti viegli iznīcināma. Taču jāatceras, ka tas radīs nestabilitāti - sekos pašnāvnieku uzbrukumi un viss atgriezīsies 2007.gada sliedēs, līdz cilvēkiem apniks un situācija pamazām normalizēsies. Ja raugāmies no satura viedokļa, "Daesh" propaganda ir ilgtermiņa problēma, jo viņi ir spējuši izveidot tik spēcīgu tēlu, tik spēcīgu sistēmu, ka tā turpinās pastāvēt pat pēc "Daesh" sabrukuma. Lūk, šī jau ir problēma.

Tad kāds būtu risinājums - regulāri sekot sociālajiem tīkliem, kuros "Daesh" atbalstītāji bieži vien izmanto vairākus kontus, lai tos dzēstu? Konferencē arī izskanēja ziņa, ka "Daesh" sistemātiski, ik pēc nedēļas, maina savu sociālo kontu nosaukumus, lai programmām, kuras tās mēģina identificēt, tiek apgrūtināts darbs.

Ar dzēšanu neko nevar panākt, jo tieši šī iemesla dēļ pastāv internets. Cilvēki var aplūkot video un attēlus, lasīt ziņas, kā arī to visu saglabāt savos datoros un ierīcēs. Tas ir kā torentu tīkls - šo informācijas apriti, kas vēlāk var norisināties no rokas rokā, vairs nebūs iespējams izkontrolēt. "Daesh" izplatītās ziņas ir drauds jaunajām paaudzēm, kas pie informācijas var tikt visnotaļ viegli. Beigu beigās "Daesh" nav jāuzvar, viņiem ir tikai jānodrošina, ka mēs zaudējam, un tas ir ļoti viegli izdarāms.

Kā tas būtu panākams?

Viņiem ir tikai jāpaildzina karš līdz brīdim, kad mēs sākam pieļaut kļūdas.

Kādas?

Piemēram, cik daudz līdzekļu "Daesh" ir jāvelta, lai pabarotu vienu kareivi? Tikai pāris tūkstoši dolāru, jo viņiem nav jātērē ievērojami finanšu līdzekļi ieročiem, bruņām, aprīkojumiem, apmācībām vai pat izglītībai. Viņiem nav karavīriem jāpiešķir sociālās garantijas, jāapmaksā viņu ārstēšanās. Kādēļ? Jo viņiem jāpiestiprina bumba un viss, viņi ir miruši. Tikmēr cik ASV izmaksā viens karavīrs? 100 000-150 000 ASV dolāru gadā? Ātri vien mēs redzēsim šos skaitļus. Tas ir sitiens rietumvalstu ekonomikām, jo tām ir jānodrošina vēl lielākas un vēl labākas armijas. Jo vairāk cilvēku strādātu militārajā sfērā, jo mazāk cilvēku paliktu produktu radīšanai, līdz ar to samazinātos ekonomiskās attīstības tempi. Laika gaitā militārajā jomā izveidotos burbulis, kas savukārt varētu radīt dažādas blaknes, piemēram, militārus apvērsumus, revolūcijas vai demokrātijas sistēmas destabilizēšanu. Faktiski var sacīt, ka laika gaitā mēs paliksim nedrošāki par sevi, būsim gatavi atdot daļu no savām brīvībām, sniegsim lielāku varu, piemēram, ASV Nacionālās drošības aģentūrai.

Vai tādā gadījumā var sacīt, ka ASV un NATO līdzšinējā darbība nav bijusi pietiekama?

Politiski ASV nav gatavas sava karaspēka nosūtīšanai cīnīties pret "Daesh", līdz ar to stratēģiskie uzlidojumi turpināsies. Bet tā nav kara uzvara. Man nav pieejas konfidenciālajiem un slepenajiem materiālajiem, bet no ārpuses izskatās, ka propagandas jomā mēs nedarām pietiekami daudz. Viens gan ir jāiegaumē - "Daesh" nav jukuši, viņi saprot, ka nekad nespēs sakaut ASV. Viņi ir izcili stratēģi. Ja mēs domājam un plānojam nākamajiem desmit gadiem, viņi - nākamajiem simts. "Daesh" nemeklē veidus, kā sakaut mūs, viņi meklē veidu, kā ļaut mums sakaut pašiem sevi. Kad tas tiks izdarīts, "Daesh" būs sasniegusi savu mērķi.