Vējonis: Latvija šobrīd var uzņemt līdz 600 karavīriem lielu NATO vienību
Šogad Latvijas drošību sargās ne tikai ASV karavīri, bet, iespējams, arī citu alianses valstu pārstāvji, taču Latvijas pamatmērķis nav pastāvīgi uzņemt pēc iespējas lielāku NATO valstu karavīru skaitu. Ar pašreizējo kazarmu infrastruktūru aizsardzības resors var dislocēt bataljona līmeņa - līdz 600 karavīriem lielu alianses vienību. Savukārt tuvāko mēnešu laikā sāksies pirmie Latvijai tik nepieciešamie pretgaisa aizsardzības sistēmu iepirkumi, lai gan prioritāte joprojām ir prettanku ieroči, intervijā aģentūrai LETA atklāja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
Kāds šobrīd Latvijai ir militāro draudu līmenis - augsts, zems?
Tas noteikti saglabā līdzīgu pozīciju, proti, tas ir zems. Tajā pašā laikā mums ir jābūt gataviem dažādiem scenārijiem, tāpēc mums ir jāstrādā pie bruņoto spēku stiprināšanas. Atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānam esam uzsvēruši pašreizējo spēju stiprināšanu un jaunu jomu attīstīšanu. Tāpat mums jāturpina nodrošināt NATO spēku klātbūtne Baltijas reģionā. Visi pasākumi, ko veiksim, ir nosacījums, lai potenciālo agresoru atturētu no agresīvas rīcības.
Vai, ieilgstot Ukrainas konfliktam, šie draudi var paaugstināties?
Ukrainas situācijā ir cerības uz nesen noslēgto papildu vienošanos Minskā, kas varētu sekmēt miera procesa sākšanu. Ukrainai vairāk būtu jādomā par sociālekonomiskajām reformām, bet mazāk par karu ar krieviem. Tajā pašā laikā mans personīgais viedoklis ir tāds, ka nosacītais miera stāvoklis nebūs ilgstošs, un to jau pierāda pēdējā laika informācija par atsevišķām apšaudēm. Šobrīd Latvijā varam dzīvot salīdzinoši mierīgi un neviens mums neuzbrūk, tomēr paralēli mums jādomā par atsevišķu akūtu mājasdarbu veikšanu.
Patiesībā būtu jārunā par daudz lielāku ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā, proti, 2% no iekšzemes kopprodukta sasniegšanu nevis 2020.gadā, bet jau 2018.gadā. Mums ir ļoti daudz vajadzību gan bruņotajiem spēkiem, gan Latvijai kā sabiedroto spēkus uzņemošai valstij, piemēram, attīstot infrastruktūru. Mums pilnībā jāapģērbj, jāapmāca un jāpārapbruņo Zemessardze. Jāstrādā ar rezervistiem, lai gan ir plānots, ka Latvija aizsardzībai saņems papildu finansējumu gan no ASV, gan NATO.
Lietuva ir piešķīrusi bruņojumu Ukrainai. Vai Latvija arī varētu rīkoties līdzīgi?
Lietuva to izdarīja pirms Minskas vienošanās noslēgšanas. Šobrīd visas puses ir apsolījušas pildīt vienošanās nosacījumus, tāpēc tagad runāt par bruņojuma piešķiršanu Ukrainai nebūtu pareizi. Jebkura valsts uz divpusējo līgumu pamata var sniegt atbalstu Ukrainai, taču Latvijai šobrīd ir jāattīsta pašai savi bruņotie spēki un mums nepietiek līdzekļu savu spēju attīstīšanai. Līdz ar to par jauna bruņojuma nodošanu Ukrainai pašlaik nevaram runāt. Tajā pašā laikā vēlos uzsvērt, ka Latvija nodrošina aizsardzības jomas ekspertu konsultācijas Ukrainai bruņoto spēku reformām. Tāpat Latvija turpina sniegt humāno atbalstu Ukrainai, tostarp ne tikai sūtot humāno palīdzību uz Ukrainu, bet arī apmaksājot ievainoto karavīru rehabilitāciju Latvijā. Treškārt, Latvija ir ieskaitījusi naudu NATO speciālā fondā, kas palīdz nodrošināt Ukrainas bruņoto spēku komandvadības uzlabošanu.
Šobrīd pastāvīgu savu karavīru klātbūtni Latvijā nodrošina tikai ASV, bet iepriekš vairākas NATO dalībvalstis apsvēra sūtīt savus karavīrus. Vai ir zināms, kuru valstu karavīri ieradīsies sargāt Latvijas drošību?
NATO klātbūtne Baltijā un Polijā tiek nodrošināta ar ASV spēkiem. Tas turpināsies tik ilgi, cik nepieciešams. Varu apstiprināt, ka Latvijai notiek sarunas ar citām NATO dalībvalstīm par vienību izvietošanu Baltijas reģionā, jo NATO valstis Baltijas reģionu uztver kopumā, nevis kā Latviju atsevišķi. Pērn bez amerikāņiem Latvijā vairākus mēnešus uzturējās arī Norvēģijas vienība. Iespējams, šogad būs citu valstu pārstāvji, taču pagaidām par to plašāk atturēšos runāt. Sarunas notiek ar vairākām valstīm. Tajā brīdī, kad citu valstu karavīri ieradīsies, tad arī informēsim plašāk sabiedrību.
Vēlos gan atgādināt, ka šogad līdz pat rudenim Latvijā tāpat kā iepriekšējos gadus notiks vairākas starptautiskas mācības, uz kurām kuplā skaitā (no dažiem simtiem līdz 1000 karavīru) ieradīsies NATO dalībvalstu karavīri. Nesen jau aizritēja starptautiskas mācības "Ziema", kurās piedalījās ASV un Kanādas karavīri.
Cik daudz NATO valstu karavīru pastāvīgi Latvija šobrīd ir gatava uzņemt?
Ar pašreizējo kazarmu infrastruktūru mēs varam uzņemt bataljona līmeņa vienību - 500 līdz 600 karavīrus. Mēs varam arī vairāk, taču tad ir jāattīsta atbilstoša infrastruktūra, lai gan Latvijā var izveidot arī telšu pilsētiņu, kurā karavīri var dzīvot lauka apstākļos. Vēlos uzsvērt, ka pamatmērķis nav pēc iespējas lielāka karavīru skaita izvietošana pastāvīgi. Ja radīsies krīze, tad Latvijai ir jābūt gatavai uzņemt atbilstošu karavīru daudzumu, jo alianse veido sevišķus ātrās reaģēšanas spēkus, kurus varēs izvērst krīzes skartajā valstī.
Vēl, runājot par NATO klātbūtni Baltijā, vēlos uzsvērt, ka jūnijā NATO dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmē tiks pieņemti nākamie lēmumi, kā stiprināt alianses austrumu flangu. Bruņoto spēku infrastruktūras attīstība ir šo plānu sastāvā. Turpinās militāro plānotāju diskusijas, kādi elementi ir nepieciešami Austrumeiropā. Kā zināms, Latvijā pilnā apmērā NATO komandvadības štāba elements sāks darboties nākamgad, un tajā kopumā dienēs 40 Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto valstu karavīri. Plānots, ka sākotnējo gatavību šī struktūra, ko oficiāli dēvē par NATO komandvadības štāba elementu, sasniegs līdz jūnijam, kad notiks nākamā NATO aizsardzības ministru sanāksme. Nav izslēgts, ka Latvijā tiks izveidoti vēl kādi citi NATO elementi, turklāt ASV lēmusi par naudas piešķiršanu Eiropas drošības stiprināšanai. Šobrīd precizējam ar ASV pasākumus, kur viņi naudu investēs. Mums vajadzību ir daudz - gan Ādažu bāzes, gan Lielvārdes attīstībai. Tāpat ir plāni attīstīt Liepājas ostu.
Latvijai ir jāveic daudz pasākumu, lai reaģētu uz hibrīdkaru?
Hibrīdkara pazīmes Latvijā bija saskatāmas jau pagājušā gadsimta sākumā, kad Latvija cīnījās par savu neatkarību. Toreiz Latvija bija pasludinājusi neatkarību, taču Krievija turpināja izvērst propagandu un uzradās cilvēki, kas šo propagandu atbalstīja.
Mēs esam gatavi šādām situācijām, un bruņotie spēki ir gatavi savu uzdevumu izpildei. Bruņotie spēki šobrīd stiprina sadarbību ar iekšlietu struktūrām - robežsardzi un Drošības policiju, lai nepieļautu "zaļo cilvēciņu" scenārijus. Tāpat mēs stiprinām sadarbību ar sabiedrotajiem NATO, lai varētu izvērst plašus spēkus tajā hibrīdkara fāzē, kad sākas konvenciāls uzbrukums. Valsts aizsardzības plāni arī tiek uzlaboti, lai procedūrās pielāgotu pašreizējiem drošības izaicinājumiem. Šobrīd strādājam pie valsts aizsardzības operacionālā plāna uzlabošanas, kurā detalizēti noteiks bruņoto spēku darbības attiecīgās situācijās. Hibrīdkara elementi tiks definēti arī topošajā valsts aizsardzības koncepcijā. Ja Ostrovā Krievijā attīsta helikopteru bāzi, tad viens no scenārijiem ir vērtēt, kā mēs šos draudus mazinām, un īstenot šādu rīcību.
Krievijas radioizlūkošanas lidmašīnu un citas militārtehnikas regulārās klātbūtnes Latvijas ūdeņu tuvumā patiesais mērķis ir spiegošanas akcija?
Krievija publiski paudusi, ka biežā militārtehnikas parādīšanās ir vienkārša pārvietošanās. Katrām darbībām, kas veiktas pierobežā, ir savi uzdevumi. Daļā gadījumu tā ir vienkārša transporta vienību pārvietošana no punkta A uz punktu B. Savukārt citos tā neapšaubāmi ir saistīta ar izlūkinformācijas vākšanu. Pieminētās radioizlūkošanas lidmašīnas noteikti vāc informāciju par Baltijas reģionu, lai gan tā ir normāla prakse. Treškārt, lidmašīnu pārvietošanās ar izslēgtiem transponderiem mērķis, ir pārbaudīt mūsu reaģēšanas spējas, tostarp, cik ātri NATO patruļlidmašīnas ierodas notikuma vietā. Jebkura valsts, kura ar saviem kaimiņiem nav vienā koalīcijā, vāc informāciju par kaimiņiem. Jāatgādina, ka jau kopš Krimas krīzes bruņotie spēki sadarbībā ar NATO partneriem veic pastiprinātu robežu novērošanu un Latvijas bruņotie spēki saņem informāciju arī no NATO partneriem, kuru tehniskās novērošanas spējas ir ārkārtīgi augstas. Latvijas, Baltijas, NATO austrumu robeža tiek novērota pastiprināti, un jebkāda informācija par aktivitātēm, kas rada reālus draudus, nozīmētu NATO dibināšanas līguma 4.panta - konsultāciju uzsākšanas - iedarbināšanu. Tātad valstis uzsāktu konsultācijas par draudu mazināšanu, un tas nozīmētu arī papildu sabiedroto spēku izveidošanu.
Kādi ir pirmie secinājumi par iepriekš neizziņotajām bruņoto spēku kaujas gatavības pārbaudēm?
Pirmie secinājumi jau ir apkopoti. Veicot pārbaudes, tiek konstatētas nepilnības, tāpēc tiek doti rīkojumi problēmu novēršanai. Mūsu bruņotie spēki ir gatavi doto uzdevumu izpildei, taču plašākus komentārus par secinājumiem es pagaidām atturēšos sniegt.
Kur dabūsiet jaunos karavīrus, ja valstī joprojām ir lielas demogrāfijas problēmas un bruņotajiem spēkiem par jauniešu piesaistīšanu būs jācīnās ar iekšlietu dienestiem?
Aizsardzības ministrijas plāni līdz 2018.gadam par 2000 palielināt karavīru skaitu ir pakāpenisks process, lai gan skaita palielinājums ir iespējams pēc budžeta palielināšanas. Domāju, ka speciāli radītas konkurences ar iekšlietu dienestiem un privāto sektoru par jauniešu piesaistīšanu armijai nebūs. Atalgojuma līmeņi ar iekšlietu dienestiem bruņotajos spēkos ir samērā līdzīgi. Protams, ka bruņotie spēki turpinās popularizēt sevi dažādos publiskos pasākumus un skolās, lai jaunieši izvēlētos dienestu armijā, lai gan neizslēdzu iespēju, ka jaunieši no Jaunsardzes turpinās dienestu bruņotajos spēkos. Minētā jautājuma sakarā mūs vairāk satrauc jauniešu veselības stāvoklis un fiziskā sagatavotība, jo valstiskā mērogā jādomā par to, kā sekmēt veselīgu dzīvesveidu jauniešu vidū. Protams, tas nav tikai Aizsardzības ministrijas jautājums.
Kad tiks iegādātas pretgaisa aizsardzības sistēmas, tostarp ieroči, lai varētu konstatēt un notriekt zemu lidojošus helikopterus?
Drīzumā plānojam pabeigt iepirkumu specifikāciju, kāda veida pretgaisa aizsardzības sistēmas un ieročus izvēlēsimies. Pirmie iepirkumi sāksies tuvāko mēnešu laikā. Jebkurā gadījumā pretgaisa aizsardzības sistēmas attīstība ir vairāku gadu programma. Šogad papildus iedotie 19 miljoni eiro ir jātērē arī citām vajadzībām. Šogad plānojam noslēgt līgumus un pabeigt sarunas ar kompānijām par maksājumu grafiku, jo visam naudas mums vēl nav, piemēram, viens radars maksā 15 līdz 20 miljonus eiro. Mēs uzreiz nevaram samaksāt, jo tas ir atkarīgs no tā, kā veidosies budžeta pieaugums, tāpēc esam ieinteresēti pagarināt maksājuma grafiku. Vēlos gan uzsvērt, ka pretgaisa aizsardzības iekārtas tiek ražotas pēc pasūtījuma un tās nevar kā pienu iegādāties vietējā lielveikalā. Iekārtu saražošanas termiņi ir viens no faktoriem, kas tiek vērtēts, jo esam ieinteresēti, lai pēc iespējas ātrāk bruņotie spēki būtu apgādāti ar modernu aprīkojumu.
Kāda situācija ir ar prettanku ieročiem, kuri mums nepieciešami tikpat vitāli kā pretgaisa aizsardzības sistēmas?
Nesen no Norvēģijas tika iegādāti 800 prettanku ieroči "Carl Gustav". Pamatā tos piešķirs Zemessardzei, taču daļa tiks arī regulārajiem spēkiem. Aizsardzības ministrijai prettanku aizsardzības spēja joprojām ir viena no prioritātēm, taču tās attīstība ir saistīta ar budžeta iespējām. Ja aizsardzības jomai tiks novirzīti būtiski līdzekļi, tad arī attiecīgi varēsim veikt iepirkumus.
LETA