Šolē: Ukrainas bruņotajiem spēkiem nepieciešams kas vairāk par ieročiem
ASV Aizsardzības sekretāra padomnieks starptautiskās drošības jautājumos Dereks Šolē (Derek Chollet) rakstā piedāvā skaidrojumu, kā ASV un Eiropa var palīdzēt izveidot profesionālus un spējīgus Ukrainas bruņotos spēkus, nepiegādājot letālos ieročus.
Ņemot vērā, cik būtiska ir Ukrainas ilgtermiņa drošība, kā arī to, cik trausla ir Minskas otrā vienošanās, arvien būtiskāka ir ASV un Eiropas sadarbība ar mērķi sniegt atbalstu Ukrainai.
Ir būtiski atcerēties, kāpēc un kā ASV līdz šim ir atbalstījusi Ukrainu militāri un jautājumu par letālo ieroču piegādāšanu skatīt tieši šajā kontekstā.
Pērn Ukrainas līderi skaidri pauda savu nostāju, ka viņi sagaida partneru palīdzību, lai padarītu savus bruņotos spēkus spējīgākus un profesionālākus. Savukārt ASV ir apņēmušās palīdzēt, jo Ukrainai ir robeža ar NATO, un Ukrainas tauta ir demokrātiskā ceļā izvēlējusies vadību, kas vēlas valsts virzību uz Eiropu un transatlantisko sadarbību. Ukrainai jau sen aizsardzības jomā sadarbojas ar ASV un Eiropas valstīm, tā kopā ar NATO dalībvalstīm un partnervalstīm piedalījusies starptautiskajās operācijās Afganistānā, Kosovā un pretpirātisma operācijās pie Āfrikas raga.
Tādēļ ASV sniegs Ukrainai militāro atbalstu trīs veidos.
Pirmkārt, ASV turpinās sniegt nemilitāru atbalstu Ukrainai, lai tā varētu stāties pretī Krievijas nodrošinātajiem nemierniekiem. Būtiski atzīmēt, ka Vašingtona bija pirmā, kas reaģēja uz Ukrainas lūgumiem pēc palīdzības, un ar vairāk nekā 200 miljonu ASV dolāru vērto palīdzību joprojām ir lielākā donorvalsts.
Šī palīdzība ietver medicīnas preces, segas, transportlīdzekļu, sakaru rīkus, nakts redzamības aizsargbrilles, ķiveres, bruņuvestes un novērošanas iekārtas.
Šie centieni līdz šim kritizēti kā pārāk lēni, taču 2014.gada ASV atbalsts Ukrainai ir proporcionāli lielāks nekā pēdējo desmit gadu laikā. 2013.gadā ASV Ukrainas atbalstam tērējusi mazāk nekā 10 miljonus ASV dolāru.
Otrkārt, būtu laiks nodrošināt Ukrainu arī ar aizsardzības spējām, piemēram, piegādājot „Javelin” prettanku raķetes. Vienlaicīgi, ņemot vērā laiku, kas nepieciešams, lai iepirktu un sniegtu šādu palīdzību, kā arī ieroču ierobežoto skaitu, tie būtiski nemainītu militāro līdzsvaru šajā konfliktā.
Ukrainas bruņotie spēki prasījuši atbalstu arī karavīru apmācībā un kopīgu militāru mācību organizēšanā. Jau kopš 1990-to gadu vidus Ukraina ir uzņēmusi savā teritorijā ASV un Eiropas sabiedrotos militārajās mācībās. Bijušā prezidenta Viktora Janukoviča valdība neatbalstīja armijas attīstību NATO standartu sasniegšanai, taču esošais prezidents Petro Porošenko vēlas Ukrainas bruņoto spēku attīstību saskaņā ar Rietumu sabiedroto standartiem, lai sasniegtu NATO valstīm raksturīgo bruņoto spēku savietojamību.
Pēc Ukrainas lūguma ASV šā gada martā uzsāks trīs Ukrainas bruņoto spēku bataljonu apmācību.
Tā balstīsies uz stingru mācību programmu, līdzīgi kā aizvadītajā septembrī Ukrainā notikušajās mācības „Rapid Trident”, kurās piedalījās vairāk nekā 1 200 NATO karavīru.
Treškārt un galvenokārt, ASV sadarbojas ar Ukrainu, sniedzot ieguldījumu aizsardzības institūciju reformēšanā. ASV sniedz ekspertīzi, kā efektīvāk tērēt aizsardzības budžetu, plānot jaunu Jūras spēku izveidi, palielināt un stiprināt instruktoru līmeni. Ukrainas aizsardzības nozares vadība ir skaidri norādījusi, ka lielākais šķērslis reformai ir militārās domāšanas veids, kas joprojām lielā mērā orientēts uz padomju skatījumu, tādēļ viņi jo īpaši sagaida atbalstu cīņā pret korupciju, kā arī padomus par militārās izglītības uzlabošanu.
Pēdējo mēnešu laikā ASV militārie un civilie padomdevēji uzsākuši sniegt atbalstu ilgtspējīgas reformu programmas izveidē, kā arī strādā pie vienota skatījuma veidošanas par bruņotajiem spēkiem, robežsardzi, Zemessardzi un citām drošības iestādēm.
Būtiski uzsvērt, ka Ukrainā ir izveidota spēcīga un moderna aizsardzības industrija, kas šobrīd ir zaudējusi Krievijas tirgu un attiecīgi var nonākt krīzē. Jāatzīmē, ka 2012.gadā Ukraina bija ceturtā pasaulē lielākā ieroču eksportētājvalsts. Lai saglābtu šo industriju, nepieciešama palīdzība nozares diversificēšanā, izstrādājot ilgtermiņa investīciju plānus un mazinot atkarību no Krievijas klientiem.
ASV un Eiropai ir stratēģiska iespēja noenkurot Ukrainu transatlantiskajā kopienā. Ukrainas vajadzība pēc palīdzības joprojām ir steidzama, un ASV pastiprinājusi savu atbalstu. Skatoties ilgtermiņā, arī citām valstīm jāpievienojas šai iniciatīvai. Eiropas kaimiņi var sniegt nepieciešamo nemilitāro piegādi Ukrainai daudz ātrāk nekā ASV. Nozīmīgi ir arī tas, ka jaunākās NATO dalībvalstis, kas pašas ir pieredzējušas aizsardzības budžeta reformas, var kļūt par vērtīgu zināšanu avotu Ukrainai, kas veiks līdzīgas reformas.
Lai gan militārs risinājums nav piemērots pašreizējam konfliktam, Ukrainas nākotne ir atkarīga no bruņotajiem spēkiem, kas ir spēcīgi, profesionāli, saliedēti un spējīgi – tādiem, kas spējīgi aizstāvēt savas valsts robežas un sniegt pienesumu reģionālās drošības stiprināšanā. Tas ir iespējams tikai ar ASV un Eiropas valstu atbalstu.
Pēc defenseone.com materiāliem