Krievijas draudi. Ziņojums: Ukrainas krīze ir iepriekš izplānots Krievijas hibrīdkarš

Viedoklis
Sargs.lv

Krievijas draudi. Ziņojums: Ukrainas krīze ir iepriekš izplānots Krievijas hibrīdkarš

Ukrainas krīze ir iepriekš izplānots Krievijas hibrīdkarš, kurā karadarbība apvienota ar intensīvu informācijas kampaņu un kiberkaru, teikts Rīgā izvietotā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (NATO StratCom COE) jaunākajā ziņojumā.

Ziņojumā analizēta Krievijas informācijas kampaņa pret Ukrainu laika posmā no 3.Austrumu partnerības samita Viļņā, kas notika 2013.gada 28.-29.novembrī, līdz Krimas aneksijai 2014.gada 16.martā.

Gadu gaitā Krievija ir izdarījusi secinājumus no dažādām sabiedroto operācijām un ir aktīvi strādājusi, lai pielāgotu tās militāro plānošanu mūsdienu konflikta realitātei. Šos secinājumus Krievija pārbaudīja 2008.gada karā ar Gruziju, kur līdzās konvencionālai militārai operācijai tika pielietota kiberkara un informācijas operācijas.

Krievijas lietotais ārvalstīs dzīvojošo "tautiešu" jēdziens prasa īpašu uzmanību, jo to Krievija izmanto, lai leģitimizētu valsts "pienākumu aizstāvēt savus tautiešus pret jebkādiem draudiem viņu tiesībām vai fiziskai labklājībai". No šī jēdziena arī izriet "Krievu pasaules" apzīmējums - vienota krievvalodīga informācijas sfēra ārpus Krievijas Federācijas robežām.

Svarīgs faktors informācijas kampaņas izvēršanai pret Ukrainu bijusi masu mediju pārņemšana Krievijas valdības kontrolē.

Jau no paša krīzes sākuma vadošie Krievijas televīzijas kanāli aktīvi izmantoti viedokļu veidošanā par situāciju Ukrainā.

Informācijas kampaņu kontrolē tieši Krievijas prezidenta administrācija, un šajā kampaņā ietilpst arī valdības kontrolēts "trollings" internetā, kas ir pieaugoša un maz pētīta parādība un kas aktīvi tiek izmantota Krievijas propagandas stiprināšanā. Šīs mediju kontroles dēļ neatkarīgajai presei ir grūti konkurēt ar Krievijas valdības spēcīgo, sinhronizēto propagandu.

Krievijas propagandā iezīmējas vairākas dominējošas tēmas: krievu pareizticīgās civilizācijas pretnostatīšana izlaidīgajai Eiropai, Ukrainas kā Eirāzijas lielvaras ideoloģijas sastāvdaļas pozicionēšana, Krievu pasaule, kurā tiktu apvienoti austrumuslāvi, Krievijai dabiski pienākošais lielvaras statuss, ukraiņu atainošana kā pseidonācija, kas nespēj vadīt paši savu valsti un to saglabāt, atsaukšanās uz Lielo Tēvijas karu, tādā veidā uzkurinot naidu pret nacismu un Eiromaidana protestētāju dēvēšana par nacionālistiem, nacistiem un fašistiem, kas rada draudus Ukrainas krieviem.

Krimas aneksiju varētu uzskatīt par izmēģinājumu Krievijas jaunā veida hibrīdkaram, kurā apvienota asimetriska karadarbība ar intensīvu informācijas kampaņu, kiberkaru un apmācītu īpašo uzdevumu vienību karavīru pielietošanu.

Ziņojuma autori secina, ka Krievija bijusi labi sagatavojusies šī jaunā veida karadarbības izvēršanai Ukrainā. Krimā realizētā scenārija pamatprincipi gandrīz gadu pirms Ukrainas krīzes izklāstīti Krievijas ģenerālštāba komandiera ģenerāļa Valērija Gerasimova ziņojumā. Ukrainas konflikts apliecina, ka NATO un ES ir jāpielāgojas jaunajai realitātei, kur aizvien svarīgāka loma ir informācijas pārākumam, nevis militāram spēkam.

Krievijas propaganda lielā mērā ir balstīta uz vēsturisko atmiņu. Krievija pilnībā izprot pati savu auditoriju, tostarp tautiešus ārvalstīs, kas tai ļauj iedarboties uz vēsturisko atmiņu: Krievijas impēriju, Otro pasaules karu un nacistu zvērībām un PSRS varu un sabrukumu, secināts ziņojumā.

Ukrainas krīze ir Krievijas ilgtermiņa stratēģijas rezultāts. Ņemot vērā Krievijas informācijas kampaņu Ukrainā, ir skaidrs, ka kritiski svarīga ir savlaicīga šādu elementu atklāšana un analizēšana Krievijas propagandā. "StratCom" arī norāda, ka šādas pazīmes satur arī Krievijas valsts politikas dokumenti.

Kritiski svarīga ir arī Krievijas "ārvalstīs dzīvojošo tautiešu" politika, un to nākotnē rūpīgi jāvērtē. Īpaši nopietnas drošības situācijas izmaiņas tā var izraisīt Krievijas kaimiņvalstīs. Ukrainā izmantotā Krievijas stratēģija vislabāk darbosies teritorijās, kur ir lielas krievu kopienas.

Latvijas un Lietuvas pieredze Ukrainas krīzes kontekstā apliecina, ka cīņa ar Krievijas naidīgās propagandas kanāliem un alternatīvu kvalitatīvu informācijas avotu nodrošināšana vietējai krievvalodīgo kopienai ir sarežģīta.

Kaut arī Krievijas informācijas kampaņa veiksmīgi ir ietekmējusi savas mērķauditorijas viedokli, tā arī zināmā mērā izraisījusi pretreakciju, radikalizējot un atsvešinot citu auditoriju - Rietumukrainā, Kijevā, NATO, ES un ASV.

Krievija aktīvi pielieto maldināšanas taktiku, lai novērstu uzmanību un aizkavētu reakciju. Krievija ātri un lielā klāstā izplata nepatiesu informāciju, notikumu dažādas versijas un pat konspirācijas teorijas, kuru atspēkošana starptautiskām organizācijām, Ukrainas valdībai, neatkarīgajiem medijiem, ekspertiem un parastajiem pilsoņiem prasa daudz laika, pūļu un resursu.

Izcīlības centrs norāda, ka jāturpina Ukrainas krīzes analizēšana no informācijas kara skatījuma, jo notikumu attīstība Austrumukrainā atšķiras no Krimas scenārija.

LETA

Dalies ar šo ziņu