Zeibārts: 20 gados bija iespēja augt kopā ar Zemessardzi

Viedoklis
51E2799FA8144779A3FCE1C453D2E8EB.jpg

Zeibārts: 20 gados bija iespēja augt kopā ar Zemessardzi

Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Juris Zeibārts savā rakstā atskatās uz Zemessardzes 20 gadiem - 23.augustā aprit 20 gadi, kopš 1991. gadā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma Likumu par Latvijas Republikas Zemessardzi:

Likums stājās spēkā jau nākamajā dienā. Tas noteica, ka Zemessardzes priekšnieks ir Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs. Šo amatu kopš 1990. gada maija ieņēma Anatolijs Gorbunovs, un tieši viņš kā Zemessardzes priekšnieks 1991. gada 24. augustā ar pavēli nr. 1 uzdeva nekavējoties uzsākt zemessargu reģistrāciju Latvijas pašvaldību teritorijās.

Tas aizsāka izcilu atjaunotās Latvijas fenomenu — valsts pilsoņu gatavību nākt un aizstāvēt savu valsti, būt valsts cēlājiem un veidotājiem, nevis malā stāvētājiem.

Zemessardze gan toreiz, gan arī šodien ir skaitliski lielākais formējums, spēku veids Latvijas bruņotajos spēkos.

Pēc Likuma par Zemessardzi pieņemšanas man, tāpat kā daudziem, nepastāvēja jautājums: stāties vai nestāties Zemessardzē? Kā Latvijas Tautas frontes Gulbenes nodaļas biedram un Atmodas līdzdalībniekam tas bija likumsakarīgs turpinājums. 1991. gada 23. augusts man personīgi, tāpat kā daudziem, piedāvāja vienreizēju iespēju — iespēju aizstāvēt savas valsts tikko atgūto neatkarību un uzvilkt formu ar savas valsts simboliku, to pašu, kādu valkāja mans vectēvs — Brīvības cīņu dalībnieks un Latvijas armijas virsnieks.

1991. gada 24. augusts, kad Zemessardzes priekšnieks A. Gorbunovs parakstīja pavēli nr.1, bija sestdiena, bet pirmie brīvprātīgie reģistrējās jau tajā pašā dienā. Tā gadījās, ka no 23. augusta līdz 26. augustam biju Rīgā, un Gulbenes pilsētas izpildkomitejā, kur reģistrēja zemessargu kandidātus, ierados 27. augustā. Līdz ar to es nebūt nebiju ne pirmais, ne otrais sarakstā (un tās jau arī nebija sacensības, kurās jācenšas būt pirmajam).Vēl tagad prātā palicis, ka reģistrācijas lapā jau bija sarakstīta krietna uzvārdu rinda, pazīstami un mazāk pazīstami pilsētas ļaudis. Dažu labu vēl tagad satieku Zemessardzes 25. kājnieku bataljona mācībās — tajās nu jau retajās reizēs, kad man izdodas tikt uz savu pirmo vienību.

Lielā gadadiena — Zemessardzes divdesmit gadi «nepieder» tikai tiem, kas Zemessardzes rindās stājās 1991. vai 1992. gadā.

Šie ir svētki visiem — gan tiem, kas nodienējuši jau divdesmit gadus, gan tiem, kas pievienojušies Zemessardzei pirms neilga laika. 

Jo šodien mūsu rindas papildina cita paaudze — jaunieši, no kuriem daudzi ir dzimuši pēc 1991. gada 23. augusta un tagad ir iepriekšējos divdesmit gados sasniegtā turpinātāji.

Nav iespējams aptvert visu divdesmit gados paveikto un sasniegto, tāpēc gribētu īsi pieskarties, manuprāt, būtiskākajiem notikumiem un lēmumiem, kuri aizgājušajā laikā ir atstājuši iespaidu uz Zemessardzi, virzījuši vai ietekmējuši tās attīstību, kuri ir kā labi saskatāmi ceļa stabi lielceļa malā. Domāju, ka Zemessardzes ilggadējiem karavīriem dažas atziņas no pieminētā būs sava veida atgriešanās atmiņās, savukārt jaunākās paaudzes zemessargiem varbūt palīdzēs labāk izprast šodienas realitātes — kāpēc mēs esam tādi, kādi esam.

Foto: Tēvijas Sargs

1991. gads — vienību izveide un pirmās aktivitātes. Zemessardzes priekšnieka 1991. gada 25. septembra pavēle nr. 17 bija juridiskais pamats Zemessardzes bataljonu izveidei. Īsā laika posmā — no augusta līdz decembrim tika izveidoti 35 teritoriālie Zemessardzes bataljoni — katrā no 26 valsts administratīvajiem rajoniem viens, Rīgā un Rīgas rajonā, kopā ar Jūrmalu — 9 bataljoni. Vēlāk tika izveidotas vēl dažas vienības, piemēram, speciālo uzdevumu vienība «Vanags», Zemessardzes štāba bataljons, Zemessardzes 47. Liepājas rajona bataljons. Te gan jāatzīmē, ka katrai Zemessardzes vienībai tradicionāli pieņemts cits datums, ko vienība uzskata par savu dibināšanas dienu un kurā atzīmē savas gadadienas — par atskaites punktu ņemot vai nu pirmo zvēresta ceremoniju, vai pirmā komandiera stāšanos amatā vai arī kādu citu vienībai tobrīd svarīgu notikumu.

1992. gada 30. jūnijā Zemessardzes štāba priekšnieks Ģirts Valdis Kristovskis parakstīja pavēli par piecu Zemessardzes brigāžu izveidi. Līdz tam laikam Zemessardzes bataljoni darbojās tiešā Zemessardzes štāba pakļautībā, taču tas apgrūtināja štāba darbu, vadot tik daudzas vienības. Pavēle paredzēja izveidot Zemessardzes 1. Rīgas brigādi ar štābu Rīgā, Zemessardzes 2. Vidzemes brigādi ar štābu Cēsīs, Zemessardzes 3. Latgales brigādi ar štābu Rēzeknē, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādi ar štābu Liepājā un Zemessardzes 5. Zemgales brigādi ar štābu Ogrē. Šāda struktūra pastāvēja līdz 2004. gadam, kad reorganizācijas rezultātā brigādes tika pārveidotas par Zemessardzes novadiem, taču kā mantojums un tradīcija ir palikusi Zemessardzes vienību numerācija, piemēram, Zemessardzes 27. kājnieku bataljons, Zemessardzes 35. nodrošinājuma bataljons, kur pirmais cipars atgādina piederību kādreizējai brigādei.

1992. gadā radās Jaunsardze — Zemessardzes izveidota jaunatnes organizācija, kuras nolikumu apstiprināja tā paša gada 25. novembrī. Jaunsardze palika Zemessardzes sastāvā līdz 2004. gadam, kad Nacionālo bruņoto spēku reorganizācijas ietvaros to nodeva Aizsardzības ministrijas tiešā vadībā. Taču šīs pārmaiņas nenozīmēja saišu pārraušanu starp Zemessardzi un Jaunsardzi, gluži otrādi — šķiet, ka būs grūti atrast kādu Zemessardzes karavīru, kurš nebūtu savā laikā vadījis jaunsargu nodarbību. Kā pēdējā laika nozīmīgākais Zemessardzes un Jaunsardzes kopējā darba rezultāts ir 2010. gadā veiktās izmaiņas nolikumos, kas paredz, ka vecākās grupas jaunsargi pēc sekmīgiem gala pārbaudījumiem var iestāties Zemessardzē bez pirmszvēresta apmācības, un šogad Alūksnē jaunsargu nometnes noslēgumā vecākās grupas jaunsargi jau kļuva par pilntiesīgiem zemessargiem.

1993. gadā notika dienesta pakāpju ieviešana Zemessardzē. Sākotnēji Zemessardzē bija amati un to zīmes, kas tika pārņemtas no pirmskara Latvijas armijas zīmotnēm un bija identiskas tām. Tādas pašas zīmotnes lietoja arī Aizsardzības spēki, un dažbrīd radās arī pa kādam pārpratumam. Lai no tā visa izvairītos, 1993. gada pavasarī tika pieņemts lēmums par Zemessardzes dienesta pakāpju ieviešanu un Zemessardzes štāba priekšnieks Ģirts Valdis Kristovskis izdeva pavēli par atestāciju komisiju izveidi, lai izvērtētu katra zemessarga atbilstību attiecīgās dienesta pakāpes piešķiršanai. 1993. gada 21. jūnijā Zemessardzes štābs apstiprināja dienesta pakāpju zīmes un to nēsāšanas kārtību. Jāuzsver, ka tika piešķirtas Zemessardzes pakāpes — piemēram, Zemessardzes kaprālis vai Zemessardzes kapteinis. Šāda kārtība pastāvēja līdz 2004. gadam, kad visas Nacionālo bruņoto spēku pakāpes pielīdzināja un vienlaikus izvirzīja arī vienādus noteikumus nākamās dienesta pakāpes saņemšanai. Šis lēmums radīja lielas grūtības tieši zemessargiem, jo uz ilgāku laiku faktiski apstājās dienesta pakāpju piešķiršana un paaugstināšana, jo lēmumi par izglītības un kvalifikācijas kursiem tieši zemessargu sastāvam netika pieņemti. Diskusija par to turpinājās, faktiski bez rezultāta, līdz pat 2011. gadam.

1994. gadā Zemessardzē tika ieviests jauna parauga lauka formas tērps. Lai gan zemessargu formas tērps jau bija apstiprināts pirms tam, bija vērojamas zināmas atšķirības auduma tonējumos, līdz ar to zemessargu ierinda reizumis izskatījās diezgan raiba. Ne velti Zemessardzes vidū deviņdesmito gadu pirmajā pusē bija izplatīts joks — ja redzi desmit vienādi ģērbtus zemessargus, tad tie ir no kādas kaimiņvalsts specvienības! Šī parauga formas tērpu mazliet vēlāk apstiprināja kā visu Latvijas bruņoto spēku lauka formu, un tādu to mēs zinājām līdz jaunā parauga lauka formas tērpa ieviešanai 2007. gadā. Tiesa, Zemessardzē šo formas tērpu turpina valkāt zemessargi, kamēr Zemessardzes profesionālā dienesta karavīri ir ģērbušies jaunā parauga lauka formas tērpā. Zināmā mērā Zemessardzes ierinda atkal izskatās mazliet raiba, taču lēmumi par vienotu formas tērpu visiem bruņotajiem spēkiem ir pieņemti gan ministrijas, gan Nacionālo bruņoto spēku līmenī, vienīgi šodienas saimnieciskā situācija spiedusi uz kādu laiku atlikt jaunā formas tērpa ieviešanu zemessargiem.

1994. gadā pieņēma likumu «Par valsts aizsardzību», kas noteica, ka tiek izveidoti Nacionālie bruņotie spēki, kas sastāv no Aizsardzības spēkiem un Zemessardzes. Mūsu ikdienas apritē parādījās saīsinājums NBS, bet Zemessardze kļuva par vienu no mūsu bruņoto spēku veidiem līdzās Sauszemes, Jūras un Gaisa spēkiem.

1996. gada 23. augustā Zemessardze atzīmēja piecu gadu pastāvēšanu. Pirmo reizi notika Zemessardzes vienību gājiens pa Rīgas ielām, un tā radās tradīcija — katru piekto gadadienu atzīmēt ar parādi vai gājienu valsts galvaspilsētā. Piektās gadadienas svarīgākais notikums — Zemessardzes karoga iesvētīšana Doma baznīcā. Karogu Zemessardzei dāvināja organizācija «Daugavas Vanagi».

1999. gadā pilnībā izvērsās Augstskolu studentu militārā apmācība, kas notika uz Zemessardzes 65. atsevišķā studentu bataljona bāzes. Augstskolu studentu militāro apmācību bataljons bija aizsācis jau agrāk, taču šajā gadā tā pilnībā aptvēra visus Latvijas reģionus — bataljona rotas atradās Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī. 2004. gadā augstskolu studentu militārā apmācība tika nodota Mācību vadības pavēlniecības atbildībā, taču 2009. gadā tā tika apturēta. Jāpiebilst, ka Zemessardzes Studentu bataljons ir vienīgā vienība Nacionālajos bruņotajos spēkos, kura saglabājusi un nes tālāk Brīvības cīņu vienības — Studentu bataljona — vārdu.

2003. gadā notika NBS struktūras pārmaiņas, lai piemērotu bruņotos spēkus gaidāmajai dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. Vērienīga reorganizācija skāra arī Zemessardzes vienības, jo 2003. gada janvārī pieņēma lēmumu par Zemessardzes restrukturizāciju. Atsevišķas Zemessardzes vienības apvienoja jau 1999. un 2002. gadā, savukārt 2000. gadā reorganizēja Zemessardzes mācību centrus, taču 2003. gadā bataljonu apvienošanas laikā vienību skaits samazinājās līdz 20 bataljoniem. Šodien, atskatoties uz tālaika reorganizācijas procesu, jāatzīst, ka ne visi lēmumi toreiz bija pilnībā pārdomāti vai arī izskaidroti, lai arī pašam procesam bija objektīvs pamats. Lielākais zaudējums toreiz bija cilvēki, jo bataljonu apvienošanas procesā tika zaudēta saikne ar zināmu zemessargu skaitu, un šo saiti atjaunot prasīja lielu piepūli. Kopš 2006. gada Zemessardzes vienību skaits ir 18 bataljoni, un gandrīz katrs no šiem bataljoniem ir vēl kādas citas vienības «mantinieks», tas arī izskaidro daža vērotāja jautājumu: «Kāpēc bataljoniem ir vairāki, visbiežāk — divi karogi?»

2004. gadā pieņēma būtiskus lēmumus, kas deva pozitīvu grūdienu Zemessardzes attīstībai, un uzsāka Zemessardzes vienību specializāciju. Aizsardzības ministrs izdeva pavēles par Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljona, Zemessardzes 34. artilērijas bataljona un Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona izveidi. Nākamajā gadā tika izveidots Zemessardzes 31. aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem bataljons. Loģisks turpinājums bija trīs nodrošinājuma bataljonu izveide 2010. gadā martā, lai gan Zemessardzes 19., 35. un 45. kājnieku bataljonu pārveide par nodrošinājuma bataljoniem praktiski bija uzsākta jau agrāk. Specializēto vienību sarakstam jāpievieno arī Zemessardzes Psiholoģisko operāciju (PSYOPS) vads, kurš atrodas Zemessardzes komandiera pakļautībā. Šobrīd jau varam vērot šī procesa rezultātus — jēdziens «zemessargs» ir ieguvis papildu jēgu, katrs no specializēto bataljonu, tāpat kā kājnieku bataljonu, zemessargiem šodien jūtas vai nu kā artilērists, vai kā inženieru rotas kaujinieks vai arī kā kājnieks, lepodamies ar savu militāro specialitāti.

2005. gads — Zemessardzes vienība rotas sastāvā devās pildīt pienākumus starptautiskajā operācijā Kosovā. Tiesa, Zemessardzes vads Dānijas kontingenta sastāvā starptautiskajā operācijā piedalījās jau 1996. gadā, taču tie bija, kā toreiz oficiāli sauca, ierindas zemessargi. 2005. gadā uz starptautisko operāciju savu virsnieku vadībā devās tieši zemessargi. Toreiz bija daudz grūtību, ko nācās pārvarēt, taču rezultāts bija tā vērts — tika sperts pirmais solis, lai Zemessardze kā spēku veids pilnīgi iekļautos arī kolektīvās aizsardzības sistēmā. Kopš tā laika zemessargi kopā ar profesionālā dienesta karavīriem dažādu vienību sastāvā piedalījušies starptautiskajās operācijās Kosovā un Afganistānā. Arī likumdošanas sakārtošanā kopš tā laika sperts milzu solis uz priekšu — Zemessardzes likuma attiecīgie panti pilnībā paredz iespēju iesaistīt zemessargus starptautiskajās operācijās, viss atkarīgs no uzdevuma. Un vēl — kontingenta pavadīšanas ceremonijā rotas personāls nostājās ar jaunām galvassegām — melnās beretēs ar Zemessardzes simboliku, kopš 2006. gada tā ir kļuvusi par zemessarga formas tērpa sastāvdaļu.

2005. gadā Zemessardze mērķtiecīgi sāka atjaunot transportēšanas spējas. Lēmums par ilgtermiņa glabāšanā esošā transporta pieprasīšanu un sakārtošanu ekspluatācijai atdeva Zemessardzei patstāvību vienību pārvietošanā, jo, lai gan sadarbība starp Zemessardzi un Nodrošinājuma pavēlniecību bija un ir laba, pavēlniecības resursi visu Zemessardzes vajadzību nodrošināšanai gluži vienkārši bija nepietiekami. Zemessardze, izmantojot savus iekšējos gan cilvēku, gan materiālos resursus, uzsāka remontspēju attīstību plānotajos nodrošinājuma bataljonos, un šodien mēs spējam iesaistīt gan personāla, gan materiāli tehnisko līdzekļu pārvadāšanā vairāk nekā 200 dažādas kravnesības automašīnas, vairākus desmitus kāpurķēžu transportieru «BandVagn». Un nav svarīgi, ka dažas tehnikas vienības gadi ir visai cienījami, savam uzdevumam tā kalpo labi. Pietiek atgādināt šī gada janvāra notikumus, kad Zemessardzes iesaiste ar jau minētajiem «BandVagn» transportieriem bija izšķiroša, lai «Latvenergo» tiktu galā ar dabas izraisītajiem postījumiem .

2006. gada septembrī sākās darbs pie Zemessardzes štāba reorganizācijas un 3. Zemessardzes novada izveidošanas ar štāba dislokācijas vietu Rīgā. 2004. gadā ieviestā Zemessardzes struktūra — divi novadi, kur katra pakļautībā ir desmit bataljoni, — nebija pietiekami efektīva, jo katra štāba pakļautībā bija pārāk daudz vienību. Par trešā novada izveides nepieciešamību Zemessardzes vadība sāka runāt drīz pēc reorganizācijas, un 2007. gada sākumā 1. Zemessardzes novads 3. Zemessardzes novada pakļautībā nodeva Studentu bataljonu, 17. pretgaisa aizsardzības bataljonu un 19. kājnieku bataljonu, bet 2. Zemessardzes novads — 54. inženiertehnisko bataljonu, 22. un 27. kājnieku bataljonu.

2007. gadā Zemessardze uzsāka nopietnu darbu, lai atjaunotu Zemessardzes rindas. Nav noliedzams, ka jau reorganizācijas un jaunās struktūras veidošanas laikā gados jaunu cilvēku pievienošanās Zemessardzes vienībām bija apsīkusi. Zemessardzes vienību komandieru sapulcē Zemessardzes štāba Operatīvā pārvalde sniedza ļoti detalizētu analīzi un tika pieņemts lēmums sākt pozitīvi «agresīvu» jauno zemessargu rekrutēšanu. Zemessardzei ir izdevies panākt, ka katru gadu mūsu rindās iestājas liels skaits jauniešu. Piemēram, 2008. gadā Zemessardze uzņēma vairāk par 800 jauniem zemessargiem, 2009. gadā — gandrīz 800. Zināms kritums bija 2010. gadā — vairāk par 400. Iemesls šādam samazinājumam bija ļoti vienkāršs — 2010. gadā zemessargu kandidāti nepieciešamās medicīniskās pārbaudes varēja veikt tikai Rīgā, Militārās medicīnas centrā, kas daudziem lauku jauniešiem nebija nemaz tikt viegli. Kopš 2011. gada medicīniskās pārbaudes var atkal veikt decentralizēti, un jau tagad uzņemto zemessargu un kandidātu skaits sasniedz 600. Patlaban jau var vērot aktīvās rekrutēšanas darbības rezultātus — aizvadīto gadu laikā mums kopumā nākuši klāt gandrīz vairāk par 2700 gados jauniem zemessargiem, un gandrīz 40% no mūsu personālsastāva ir krietni jaunāki par 30 gadiem.

2007. gada augustā Jēkabpils apkārtnē notika mācības «Zobens», tās bija pirmās bataljona kaujas grupas — piesaistot arī specializētās vienības — mācības Zemessardzē. Zemessardzes vadības uzdevums 2. Zemessardzes novadam bija patiess izaicinājums kā jebkurš aizsākums. Nākamajā gadā mācības «Zobens 2008» rīkoja 3. Zemessardzes novads, un Zemessardzes komandieris plānoja, ka kopš 2009. gada bataljona kaujas grupas mācībām jākļūst par katra novada gada uzdevumu. Šodien «Zobena» mācību cikls un bataljona lieluma vienību mācības ir kļuvušas par katra Zemessardzes novada mācību ikdienu.

2008. gada beigās valsti piemeklēja saimnieciskas grūtības, ko izjutām arī mēs. 2009. gada otrā puse atnesa Zemessardzei krasu budžeta samazinājumu — pāri palika apmēram 30% no 2008. gada budžeta, kad Zemessardzes rīcībā bija 1 800 000 latu. Par spīti ierobežotajiem līdzekļiem, Zemessardzes izvirzītais uzdevums palika nemainīgs — mācību aktivitātēm jāturpinās! Smags bija arī NBS vadības lēmums sakarā ar grūto finansiālo situāciju, sākot no 2009. gada jūlija, pārtraukt izmaksāt zemessargiem kompensācijas par dalību mācībās un dienesta uzdevumu izpildē. Uzskatu, ka tobrīd Zemessardze sevi apliecināja kā vienots, saliedēts organisms — gan Zemessardzē dienošie karavīri, gan zemessargi. Toreiz mēs, visu līmeņu komandieri — gan es kā Zemessardzes komandieris, gan novadu un bataljonu vadība, vērsāmies pie zemessargiem ar aicinājumu turpināt visas jau iesāktās un plānotās aktivitātes uz pilnīgas brīvprātības pamata. Tas noteikti bija vislielākais gandarījums visiem komandieriem — zemessargi atsaucās mūsu aicinājumam! 2009. gada otrajā pusē un visu 2010. gadu zemessargi piedalījās mācības, nesaņemot likumā noteiktās kompensācijas, taču mācību aktivitāte nemazinājās. Tas bija grūts laiks, taču uzskatāmi pierādīja zemessargu gatavību kalpot savai valstij un tās idejai. Tolaik ar pilnām tiesībām, mācībās tiekoties ar zemessargiem, varēju viņiem teikt, ka jebkurās diskusijās par Zemessardzes nākotni mans kā Zemessardzes komandiera vislabākais arguments, ko nevar apstrīdēt, ir zemessargu gatavība nākt un darīt, neprasot, kas man par to būs. Ar gandarījumu varu teikt, ka 2011. gadā, kaut arī nepilnā apjomā, NBS budžetā atkal tika ieplānoti līdzekļi zemessargu mācību kompensācijām.

2009. gadā Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki saspringti darbojās, lai izstrādātu jauno NBS struktūru. Zemessardze aktīvi piedalījās visā procesā, lai arī diskusijas par Zemessardzes vietu jaunajā NBS struktūrā bija smagas un sarežģītas. 2010. gada sākuma tika ieviesta jaunā Nacionālo bruņoto spēku struktūra. Atšķirībā no iepriekšējās reorganizācijas, kas palikusi atmiņā ar vienību apvienošanu, Zemessardzi izmaiņas šoreiz skāra samērā maz. Skaitliski samazināja Zemessardzes štābu un Zemessardzes novadu štābus, taču Zemessardzes bataljonus nekādas pārmaiņas neskāra.

2010. gada 6. maijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Latvijas Republikas Zemessardzes jauno likumu, kas spēkā stājās 1. septembrī un nomainīja 13 reizes grozīto regulējumu, kurš reglamentēja Zemessardzes darbību kopš 1993. gada 5. maija. Zemessardzes uzdevumi, tās vieta valsts aizsardzības sistēmā, pakļautība un struktūra aizvadīto gadu laikā bija būtiski mainījusies. Vairākās likuma darbības jomās bija nepieciešams precīzāks un pilnīgāks regulējums, piemēram, Zemessardzes uzdevumi un to apgāde, zemessargu statuss, izdiena, sociālās garantijas, kā arī Zemessardzes veterānu statuss. Darbs, gatavojot jauno Zemessardzes likumu, ilga vairāk nekā divus gadus un nebija viegls. Diskutēt nācās par katru likuma pantu, lai rezultāts būtu optimāls, taču likuma nostādnes tika veidotas nākotnes attīstībai. Jaunais likums noteica Zemessardzes uzdevumus, struktūru, vadību un komplektēšanas principus, zemessargu dienesta gaitu, sociālās garantijas, tiesības, atbildību, apbalvošanas nosacījumus, kā arī nostiprināja Zemessardzes štāba institūciju. Likumā precizēja zemessargu dalību starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos. Zemessardzes likuma 2. pants skaidri noteica: «Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā, un tā piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajiem uzdevumiem.»

2011. gada 13. jūnijā Zemessardzes 51. kājnieku bataljona bāzē sākās Neintensīvais jaunākā instruktora kurss. Aiz šī fakta konstatācijas slēpjas liels darbs un saspringtas diskusijas vairāku gadu garumā — no pilnīgas neizpratnes un noraidījuma līdz pakāpeniskam atbalstam Aizsardzības ministrijā un Nacionālo bruņoto spēku vadībā. Diskusijas 2010. gada otrajā pusē un 2011. gada sākumā, aktīvi piedaloties arī NBS komandierim, noslēdzās ar mācību programmas izstrādi, kas tika iekļauta NBS instruktoru izglītības katalogā. Šis ir pirmais oficiāli, ar NBS komandiera pavēli apstiprinātais Mācību pavēlniecības izglītības kurss, kas ir piemērots tieši zemessargiem un pamats tālākai zemessargu militārās izglītības sistēmas attīstībai.

26. jūlijā aizsardzības ministrs ar savu pavēli apstiprināja Noteikumus par Zemessardzes veterāniem un to apvienībām. Līdz ar to zināmā mērā ir pielikts punkts Zemessardzes veterānu jautājuma sakārtošanā — tas ir turpinājums Zemessardzes jaunā likuma XI nodaļai, kas veltīta Zemessardzes veterāniem, kuru loma Zemessardzes veidošanā un tagadējā darbībā ir augstu novērtējama. Likuma 43., 44. un 46. pants paplašināja veterāniem uzticēto uzdevumu loku — nodot tālāk savas zināšanas un pieredzi, motivēt un uzturēt patriotisko garu dienēt Zemessardzē, atbalstīt jaunsargu kustību un saglabāt vēsturiskās tradīcijas Zemessardzes vienībās. Tādējādi veterāni bija un būs aktīvi organizācijas biedri.

Tie nu būtu mani izvēlētie pieturas un varbūt arī pārdomu punkti Zemessardzes noietajā ceļā. Vai tie ir visi? Noteikti nē, tādu vēl ir daudz un būs daudz, jo pēc kāda laika mēs vērtēsim šodienas sasniegto un rītdienas plānoto.

Kā Zemessardzes komandierim man šie 20 gadi ir dziļi simboliski, jo man bija iespēja augt kopā ar Zemessardzi.

Gribu pateikt paldies visiem, kuri vadīja Zemessardzi pirms manis un kuru iesākto man ir gods turpināt:

• Anatolijam Gorbunovam, Zemessardzes priekšniekam 1991.—1994. gadā;
• Ģirtam Valdim Kristovskim, Zemessardzes štāba priekšniekam 1991.—1993. gadā;
• pulkvedim Jurim Eihmanim, Zemessardzes štāba priekšniekam un vēlāk Zemessardzes komandierim 1993.—1998. gadā;
• ģenerālmajoram Raimondam Graubem, Zemessardzes komandierim 1998.—1990. gadā;
• pulkvedim Jānim Kononovam, Zemessardzes komandierim 1999.—2000. gadā;
• brigādes ģenerālim Jurim Kiukucānam, Zemessardzes komandierim 2000.—2004. gadā;
• pulkvedim Jurim Bezzubovam, Zemessardzes komandierim 2004.—2008. gadā.

Un vislielākais paldies šajā svētku reizē ir visiem Zemessardzes ļaudīm — karavīriem, zemessargiem. Paldies par jūsu uzņēmību, darboties gribu, spītu! Paldies jūsu ģimenēm un tuviniekiem!

Juris Zeibārts,
brigādes ģenerālis, Zemessardzes komandieris

Dalies ar šo ziņu