Štāba bataljonam - 100

Latvijas Neatkarības karš
Sargs.lv
359A9806E6574926B34EFBBAF14F2119.jpg

1919. gadā izveidotā Komandantūras rota gadu gaitā un reorganizāciju rezultātā 1936. gadā pārtop par bataljona izmēra vienību, un ir vienīgā vienība, kas 1992. gadā atjaunota ar tās vēsturisko nosaukumu. Mūsdienās Štāba bataljons ir izveidojies par daudzfunkcionālu vienību, kas to atšķir no citiem bataljoniem. Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljons šogad atzīmē savu 100. gadadienu.

Štāba bataljons ar lepnumu atzīmē simtgadi

“Štāba bataljona simtgade sākās 1919. gada 10. jūlijā, kad tikko tika izveidota Latvijas armija, tad arī radās vajadzība pēc Armijas virspavēlnieka štāba un štābam bija vajadzīga apsardzība. Tajos laikos tā bija reāla, fiziska apsardzība, kuru veica karavīri. Tagad šādas funkcijas vairs neveicam, tās beidzās, kad iestājās miera laiks Latvijā. Mūsdienās Štāba bataljons ir vienība ar dažādiem uzdevumiem. Mēs esam kaujas bataljons, Godasardzes rota, Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris, nodrošinām ne tikai savus, bet arī blakus vienību karavīrus ar uzturu. Viens no galvenajiem mūsu uzdevumiem ir sakaru nodrošinājums Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Ne katrs bataljons Nacionālajos bruņotajos spēkos ir ar tik daudzām nozarēm. Gadu laikā Štāba bataljona struktūra un uzdevumi ir mainījušies, bet tas padara mūs tikai pieredzes, vēstures un tradīciju bagātākus,” stāsta Štāba bataljona komandieris komandkapteinis Seldzis Grasmanis.

Kā vienu no nozīmīgākajiem notikumiem Štāba bataljona vēsturē komandkapteinis S. Grasmanis norāda dienu, kad Štāba bataljons saņēma savu vienības karogu, kas ir ļoti nozīmīgs simbols katrai vienībai. Štāba bataljons karogu saņēma 1933. gada 9. novembrī, kas bija Valsts prezidenta Alberta Kvieša kundzes Elzas Kvieses un virsnieku ģimeņu apvienības dāvāts. Komandkapteinis S. Grasmanis stāsta, ka kara laikā karogs pazudis un atjaunotais karogs ir veidots pēc oriģināla fotogrāfijām un metiem, saglabājot karoga krāsas, oriģinālos izmērus un simbolus. Štāba bataljona kaujas karogs tika atjaunots 1995. gada 31. martā.

Štāba bataljona viens no miera laika pamatuzdevumiem ir godasardzes nodrošināšana pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils. Karavīri goda sardzi uzsāka pildīt 1935. gada 18. novembrī pie jaunatklātā Brīvības pieminekļa. 1940. gada 21. jūlijā godasardze tiek noņemta un atgriežas pie Brīvības pieminekļa 1992. gada 11. novembrī.

1940. gada 26. oktobrī štāba bataljons tika oficiāli likvidēts, bet ar 1992. gada 1. februāri aizsākās atjaunotā Štāba bataljona vēsture, kas tiek atzīmēta kā bataljona otrā dzimšanas diena. Bataljona izveidošanas diena ir 1919. gada 10. decembris.

Štāba bataljona devīze “Ar vairogu vai uz tā” ir aizgūta no spartiešiem. “Spartieši bija slaveni ar kareivīgo audzināšanu un cīņas spēku. Kad mātes un sievas pavadīja savus mīļos kaujās, tad vienmēr novēlēja atgriezties ar vairogu vai uz tā, bet vienmēr ar cieņu,” akcentē komandkapteinis S. Grasmanis.

2012. gadā ar karavīru iniciatīvu, atzīmējot Štāba bataljona 20. atjaunošanas gadadienu, tika izveidota “Saliedētības lāpa”. Lāpa ir saliedētības un vienotības simbols, kas tiek aizdegta valsts un Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona svētku dienās, piemiņas dienās un pēc Štāba bataljona komandiera rīkojuma. Gods aizdegt lāpu tiek dots karavīram, kurš to nopelnījis ar ieguldījumu vai sasniegumiem dienestā.

“No cilvēciskā viedokļa, man te ļoti patīk atrasties, jo tā ir vēsturiska. Karavīru un strēlnieku aura šeit mīt jau 100 gadus. Ar to arī tā pievelk kā magnēts. No vienības komandiera puses raugoties, mums ir īpašs statuss, jo esam atsevišķs bataljons, kas  ir tieši pakļauts Nacionālo bruņoto spēku komandierim. Štāba bataljons ir spēku veids, kas pielīdzināms Gaisa, Jūras un Sauszemes spēkiem. Uzdevumi, kurus veicam ikdienā ir ļoti nozīmīgi, lai Nacionālie bruņotie spēki spētu pilnvērtīgi funkcionēt,” uzsver Štāba bataljona komandieris.

“Brīvības piemineklis, skaistā forma, staltais augums – tā ir mūsu redzamā puse un visas Latvijas armijas seja. Bet mēs esam karavīri, kas trenējas konkrētām lietām un uzdevumiem, un esam spējīgi aizstāvēt savu valsti. Piemēram, Godasardzes rota, tā ir tikai mūsu redzamā puse, bet vienlaicīgi arī  ļoti smags un grūts dienests. Mēs pildām dažādus uzdevumus, bet man pats galvenais ir, lai karavīri, kuri dien Štāba bataljonā, lai viņi dien tāpēc, ka to vēlas, ” norāda komandkapteinis S. Grasmanis.

“Godasardze ir Latvijas tēla vizītkarte – stalta stāja, ass un mundrs skatiens, ko redzam pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils. Viņi ir pirmie karavīri, kurus redz ārzemju viesi Latvijā. Štāba orķestris vienmēr atrodas blakus goda sardzes vienībai spēlējot himnas, ceremoniālo mūziku un parādes. Protams, mūsu visu pirmais pamatuzdevums ir būt karavīriem un aizstāvēt savu valsti, bet Štāba orķestra, virsuzdevums ir spēlēt tautai. Mūzika raisa cilvēkos emocijas un tieši mēs esam tie, kuri caur mūziku nes patriotismu. Domājot par savu repertuāru, cenšamies izvēlēties tādu, kas raisa cilvēkos lepnumu par savu zemi un tautu. Es esmu Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestrī kopš 1992 gada.  Esmu uzstādījis sev personisku virsuzdevumu – komponēt mūziku pūtēju orķestrim tieši ar šo patriotisma virzienu, kas liek ieraudzīt Latvijas skaistumu un bagātību, atgādināt, ka esam stipra tauta ar stipru garu. Štāba bataljonā dien karavīri, kuri ir pārliecināti par sevi un savu valsti. Tādu es redzu Štāba bataljonu un tāpēc esmu šeit,” stāsta Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestra solists, komponists seržants Sergejs Austris Universs.

“Esmu daļa no Štāba bataljona pavisam vienkāršu iemeslu dēļ. Es mīlu savu valsti, ar mani lepojas mana ģimene un draugi, līdz ar to, lepojos arī es un, visbeidzot, mani mācīja darīt savu darbu pēc labākās sirdsapziņas. Citādāk es nemāku. Štāba bataljonam ir bagāta vēsture, bet tāda pati arī nākotne. Tāpēc es novēlu nepastāties pie sasniegtajiem mērķiem, pildīt uzticētos uzdevumu pēc labākās sirdsapziņas. Lai karavīriem nenolaižas rokas pēc pirmajām grūtībām, jo vienība bez karavīriem nav vienība,” uzsver Štāba un apgādes rotas galvenais tehniķis seržants Aleksandrs Murņikovs. 

“Man ir gods dienēt Štāba bataljonā jau kopš 2002. gada un man ir patiess lepnums par savu vienību. Manuprāt Nacionālajos bruņotajos spēkos nav tādas vienības, kas savā emblēmā var nēsāt skaitli 1919. Mēs sargājam valsts simbolus, nodrošinām pasākumus un sakarus, nodrošinām un radam skaistu mūziku – izjūtu godu un lepnumu par vienību. Es daru to, kas man patīk  Tas, ko es daru dienestā man patīk. Lai arī reizēm šķiet, ka ir grūti, bet es zinu, ka varu sniegt savu ieguldījumu Štāba bataljona attīstībā. To es arī novēlu – nepārtrauktu attīstību un turpināt pildīt savus pienākumus tikai labāk un labāk, ” pauž Radiosakaru un kontroles daļas priekšnieks majors Valdis Lāčaunieks.

“Štāba bataljonam ir jābūt pamanāmam un prestižam. Mums ir jāspodrina savs mundieris un to mēs varam paveikt, karavīros audzinot garu un sajūtu, ka viņi pieder īpašai vienībai. Karavīriem ir jābūt lepniem, ka viņi ir daļa no šī bataljona. Ideāli ir tad, ja karavīri grib nāk dienēt uz Štāba bataljonu un tie, kas jau šeit ir, ka viņi izjūt šo lepnumu un gandarījumu,” saka komandkapteinis S. Grasmanis.

“Es vēlos novēlēt Štāba bataljonam, kā arī visiem cilvēkiem, kuriem ir kāda saikne ar Latviju, vēlreiz paskatīties uz Gaujas krācēm un stāvkrastiem, Latvijas plašumiem, Daugavas lokiem, novērtēt mūsu ļaužu daudzveidību un sirsnību. Palūkoties uz vidzemnieku askētismu, kurzemnieku kaujinieciskumu, zemgaliešu zemes mīlestību un latgaliešu viesmīlību. Mums ir brīnišķīga zeme. Es novēlu vienkārši to mīlēt un aicinu vēlreiz ieskatīties, cik tā ir skaista. Padomāt, ka tā ir tava zeme, tu vari viņu aizstāvēt un tajā dzīvot,” pauž seržants S. A. Universs.

“Mums ir dāvana, ko pasniedzam citām vienībām viņu gadadienās. Tas ir akmens, mūsu bruģakmens, ar iekaltu Štāba bataljona emblēmu. Tad parasti vienībām es novēlu to akmens mūžu. Tāpēc es arī Štāba bataljonam vēlu akmens mūžu, akmens izturību un stingrību,” vēl komandkapteinis S. Grasmanis.

“Štāba bataljona simtgades svētkus mēs veltām trīs lietām –  vēsturei, sabiedrībai un paši sev. Gada sākumā mēs sākām īstenot projektu “Štāba bataljona simtgades labie darbi”. Mēs apmeklējām vairākas skolas dažādos Latvijas reģionos, kuru apmācību programmā iekļauta valsts aizsardzības mācība. Mēs stāstījām par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, par Štāba bataljona vēsturi, mūsdienu uzdevumiem un par karavīru ikdienu, ko mēs arī turpināsim darīt. Šis projekts ir veltīts sabiedrībai, ar kuru mēs atklājām mūsu simtgadi. Kulminācija būs 7. septembrī Brīvības laukumā, kad notiks Štāba bataljona simtgadei veltīts pasākums. Vēsturei mēs 6. septembrī Rīgas Brāļu kapos ieraksim kapsulu ar karavīru vēlējumiem, kā arī iestādīsim ozolu, kur tam atrasta īpaša vieta Varoņu terasē. 10. decembrī, Štāba bataljona gadadienā, mēs sagādāsim svētkus paši sev, kad būs balle karavīriem un viņu ģimenēm. Štāba bataljonam būs arī sava simtgades pastmarka, kas tiek veidota sadarbojoties ar Latvijas Pastu, kā arī gadadienai veltīta Štāba bataljona simtgades grāmata, kurā būs iekļauti bataljona vēstures nozīmīgākie notikumi ar bildēm un aprakstu no 1919. līdz 2019. gadam,” norāda komandkapteinis S. Grasmanis. 

 

Dalies ar šo ziņu