Nacionālo bruņoto spēku diena Jēkabpilī - pilsētā, ar kuras atbrīvošanu Latvijas Neatkarības karā brīva kļuva lielākā daļa Latvijas teritorijas

1919. gada pavasarī un vasarā turpinājās Latvijas atbrīvošana no lielinieku karaspēka. 22. maijā pretlielinieciskie spēki atbrīvoja Rīgu - Latvijas galvaspilsētu, kas bija būtisks trieciens lieliniekiem. Sākās Padomju Latvijas armijas pakāpenisks sabrukums. Vienlaikus norisinājās Vidzemes atbrīvošana no ienaidnieka spēkiem, ko pamatā veica Igaunijas armijas daļas un Ziemeļlatvijas brigāde.

Pēc Vecgulbenes atbrīvošanas, latviešu un igauņu spēki 1919. gada 3. jūnijā, pēc iepriekš izstrādātā operatīvā plāna, sāka virzību uz Krustpili un Jēkabpili. Tajā pašā dienā 1. Valmieras kājnieku pulks sasniedza Jaungulbeni, un pievakarē iegāja Cesvainē. Pulkam līdzās uz priekšu devās 1. un 2. igauņu jātnieku pulki. Nākamajā dienā straujā virzība turpinājās. Ienaidniekam neizrādot nopietnu pretestību, ap pusdienas laiku tika sasniegta Madona, kā arī naktī – Ļaudona, kuru, gaismai austot, sasniedza arī Ziemeļlatvijas partizānu pulks.

Turpmākie notikumi risinājās pēc abu pulku komandieru izstrādāta plāna – Ziemeļlatvijas partizānu pulka karavīriem bija jāvirzās uz Mežāres un Atašienes staciju, bet Valmieras pulkam – uz Krustpili.

5. jūnija vakarā partizāni savu uzdevumu bija veikuši sekmīgi. Arī 1. Valmieras kājnieku pulks plkst. 21 sasniedza Krustpili, kur jau atradās igauņu jātnieku daļas. Naktī uz 6. jūniju 1. Valmieras kājnieku pulka 6. rotai pavēlēja pārcelties uz Jēkabpili, uzdodot tai veikt pilsētas aizsardzību, kā arī izveidot uz ceļiem sargposteņus. Jēkabpils un Krustpils bija atbrīvotas.

Jāatzīmē, ka Jēkabpils un Krustpils atbrīvošanā no lieliniekiem piedalījās arī Igaunijas armijas sastāvā karojošie dāņu brīvprātīgie karavīri. 6. jūnijā arī dāņi iegāja Krustpilī un vairākas dienas pilsētā pildīja komandanta dienestu. Līdz ar Krustpils un Jēkabpils ieņemšanu noslēdzās Vidzemes atbrīvošanas operācija. Ienaidnieks strauji atkāpās uz Latgali.