Ģenerālis Andrejs Bubinduss

Viņš jau agrā jaunībā sācis karavīra gaitas. 1908. gadā pēc Kuldīgas pilsētas skolas beigšanas 17 gadu vecumā A. Bubinduss iestājās cariskās Krievijas armijas 65. leibgvardes pulkā. Viņš bija tik labi apguvis militārās zināšanas, ka 1909. gadā varēja iestāties Odesas kājnieku junkurskolā, kuru beidza 1912. gadā kā podporučiks. Dienesta pakāpes mainās viena aiz otras. 1915. gadā sasniegta poručika dienesta pakāpe, dienot 335. kājnieku pulkā, bet, 1916. gadā viņš jau ir štābkapteinis, komandē rotu un piedalās Pirmajā pasaules karā. Kaujās tika ievainots un kontuzēts. No 1917. gada maija — pulka saimniecības priekšnieks. No 1918. gada februāra līdz aprīlim — 4. musulmaņu strēlnieku divīzijas 15. pulka komandieris. Tā paša gada aprīlī atvaļinājās, bet augustā jau iestājās 26. Šadrinskas kalnu strēlnieku pulkā kā bataljona komandieris, vēlāk bija pulka saimniecības priekšnieks.

Revolūcijas vētras Bubindusu aizveda uz tālo Sibīriju, kur viņš piedalījās Kolčaka armijas rindās štābkapteiņa dienesta pakāpē. 1919. gada 10. oktobrī iestājās 1. Latvijas (Troickas) strēlnieku bataljonā (no 1920.  gada oktobra — 1. Latvijas strēlnieku pulks), kur bija bataljona komandieris. A. Bubinduss bija arī simta komandieris kapteiņa dienesta pakāpē.

Latvijā A. Bubinduss atgriezās 1920. gada novembrī. No 1921. gada bija 1. Latvijas strēlnieku pulka saimniecības priekšnieks. 1922. gadā viņam bija pulkvežleitnanta zīmotnes, pēc diviem gadiem — jau pulkveža zīmotnes, bet 1940. gada 30. jūlijā tika saņemtas ģenerāļa zīmotnes.

A. Bubinduss aktīvi darbojies Latvijas armijas veidošanā. No 1922. gada bijis Jātnieku pulka saimniecības priekšnieks, bet no 1924. gada šī pulka komandiera palīgs, diviziona komandieris. No 1926. gada — 11. Dobeles kājnieku pulka bataljona komandieris, vienlaikus beidzis arī Virsnieku kursus. No 1927. gada novembra līdz 1930. gada jūlijam bija Virsnieku kursu priekšnieks. Jauns izaicinājums A. Bubindusam nāca 1930. gadā, kad viņu iecēla par Kurzemes divīzijas štāba priekšnieku. 1934. gadā — par 12. Bauskas kājnieku pulka komandieri. No 1935. gada viņu ieceļ par Zemgales divīzijas štāba priekšnieku, bet no 1939. gada oktobra — par Vidzemes divīzijas štāba priekšnieku. Nepagāja ne mēnesis, kad viņš kļuva par 8. Daugavpils kājnieku pulka komandieri. Pulku A. Bubinduss komandēja līdz 1940. gada 30. jūlijam, kad viņu iecēla par Vidzemes divīzijas komandiera palīgu, bet no 2. augusta viņš jau pildīja  Augstākās kara skolas priekšnieka pienākumus.

1940. gada septembrī ģenerālis Andrejs Bubinduss tika atvaļināts. Apcietināts un deportēts kopā ar ģimeni 1941. gada 14. jūnijā. 1942. gada aprīlī viņam piespriests nāvessods, kas izpildīts 1942. gada 18. maijā Soļikamskas labošanas darbu nometnē.

Ģenerālis Andrejs Bubinduss apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru, Viestura ordeņa 2. šķiru, Latvijas aizsargu Nopelnu krustu un vairākiem cariskās Krievijas ordeņiem.