Ģenerālis Rūdolfs Klinsons

Mācījies Viļņas karaskolā (1910.—1913.), kuru beidzis kā podporučiks, un turpinājis dienestu 38. Sibīrijas strēlnieku pulkā Blagoveščenskā. Pakāpeniski pa dienesta kāpnēm virzījies uz augšu, un 1917. gada novembrī Klinsons jau nēsā kapteiņa uzplečus. Piedalījies Pirmā pasaules karā, latviešu strēlnieku pulkos (no 1915. gada oktobra) — 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā (bataljonā). 1916. gada jūlijā kaujās ievainots un kontuzēts. No 1915. gada bijis minētās latviešu strēlnieku vienības rotas komandieris. 1917.  gadā pārcelts uz Latviešu strēlnieku rezerves pulku par bataljona komandieri. 1917. gada martā un aprīlī bijis 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka komandiera vietas izpildītājs. Par cīņām pie Mangaļiem 1916. gada 23. decembrī apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (Nr. 392). 1917. gadā pulku atstājis, pēc neilga laika pulkā atgriezies, saslimis, evakuēts, dzīvojis Latvijā (Mēru pag.) līdz martam, kad saņemts vācu gūstā. 1918. gada novembrī atgriezies Latvijā. Ar 1919. gada 8. jūliju sācis dienestu Latvijas bruņotajos spēkos. Seko dienests 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. No 1919. gada septembra Kara skolas priekšnieks. Arī Latvijas armijā iemantojis cieņu ar savām zināšanām un darba spējām — 1919. gada decembrī viņš ir pulkvedis-leitnants, 1924. gadā jau pulkvedis, bet 1936. gadā — ģenerālis. 1920. gada 1. oktobrī viņš atvaļinājās no armijas un 30. oktobrī tiek ieskaitīts galvenā štāba virsnieku rezervē. No 1921. gada aprīļa R. Klinsons pildījis galvenā štāba apmācības daļas fiziskās audzināšanas instruktora pienākumus. No novembra viņš komandē 9. Rēzeknes kājnieku pulku. 1924. gadā otrreiz tiek iecelts par Kara skolas priekšnieku. 1929. gadā beidzis Kara akadēmiskos kursus. No 1930. gada komandē 6. Rīgas kājnieku pulku, bet no 1936. gada ir Latgales divīzijas komandiera palīgs. 1939. gadā beidzis divīzijas komandiera kursus.

R. Klinsona otrā darbības joma ir sports. No 1928. gada viņš bijis Armijas sporta kluba valdes priekšsēdētājs, Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis. 1939. gadā Rīgā rīkotajās Eiropas ātrslidošanas meistarsacīkstēs bijis galvenais tiesnesis. Latvijas Šaušanas savienības priekšsēdētājs. No 1934. līdz 1940. gadam — arī laikraksta «Rīts» redakcijas loceklis, žurnāla «Fiziskā Kultūra un Sports» redaktors. A/s «Aldaris» padomes priekšsēdētāja biedrs. Latvijas komandas vadītājs 1936. gada olimpiskajās spēlēs Berlīnē.

Pēc Latvijas okupācijas 1941. ga­­da februārī atvaļināts no armijas, strādājis par noliktavas pārzi­ni Olaines kūdras fabrikā. 1941. gada 12. maijā apcietināts, izvests uzKrieviju. 1941. gada 29. jūlijā piespriests nāves sods, kas izpildīts 1941. gada 16. oktobrī.

Apbalvots ar vairākiem Latvijas ordeņiem (to skaitā ar Triju Zvaigžņu ordeņa 2. un 3. šķiru), kā arī ārzemju un cariskās Krievijas goda zīmēm.