Orķestri un koris Zemessardzes vēsturē

Mūsdienu vēsture
6E9B2FB6BFF44F36AE607702A44D2F2F.jpg

Muzikālu aktivitāšu aizsākumi meklējami jau Latvijas Republikas atjaunošanas sākuma periodā, jo kurš gan var iedomāties bruņotos spēkus bez galvenā krāšņuma – parādes, kad jebkurš cilvēks pilsētā jau iztālēm var sadzirdēt priecīgu orķestra marša skaņas, kurās lepni soļo karavīri un zemessargi.

Orķestri un koris Zemessardzes vēsturē

Jau 1991.gada septembrī, kad Zemessardzes štābs sadarbībā ar jauniešu pūtēju orķestri Fēnikss, kura diriģents tajā laikā bija Pēteris Rudzītis (vēlāk NBS štāba orķestra diriģents), sāka sadarbību ar tālāk ejošu vīziju – izveidot Zemessardzē pašiem savu orķestri. 1992.gadā tika oficiāli dibināts Zemessardzes orķestris. Orķestra vadītājs bija štāba virsseržants Uģis Gicēvičs. Zemessardzes orķestrī oficiāli dienēja 4 mūziķi, pārējie 12 bija brīvprātīgi civilisti vai ārštata zemessargi, bet bija sapnis un plāni veidot pilnu koncertorķestri. Orķestris nodrošināja Zemessardzes ceremoniju muzikālo noformējumu. Četri dienestā esošie zemessargi kā metālapūšaminstrumentu kvartets sniedza arī koncertus Latvijas mazpilsētās. 2001.gadā Zemessardzes orķestris tika pārcelts uz Daugavpili. Mūziķi, kuri nevēlējās turpināt dienestu Daugavpilī, pievienojās NBS štāba orķestrim. Bet 2004.gada 1.jūlijā Zemessardzes orķestris tika reorganizēts, pārsaukts par Sauszemes spēku orķestri un  iekļauts Nodrošinājuma pavēlniecības sastāvā un pakļauts orķestru pārvaldei.

Ņemot vērā iepriekšējā perioda svārstīgo Zemessardzes orķestra likteni, kurš tā arī neļāva izveidot pilna sastāva koncertorķestri ar pilnām instrumentu grupām, par orķestra īsto dzimšanu gribētos uzskatīt 2011.gadu, kad pilnīgi savādākas sistēmas orķestri Zemesardzē ar Zemessardzes štāba atbalstu dibinājuši majors Viesturs Lazdiņš un virsleitnants Andis Karelis (? Tolaik dižkareivis). Orķestra pirmais mēģinājums ar svinīgo uzrunu noticis 2011.gada 1.novembrī Zemessardzes štāba ceremoniju zālē, Rīgā. Sākotnēji vlt. Andis Karelis bija sapulcinājis aptuveni 20 cilvēku lielu grupu, ar kuriem tika sākts darbs pie tāda orķestra izveides, kurš spētu nodrošināt Zemessardzes pasākumu un ceremoniju muzikālo noformējumu. Bet interese par orķestri strauji auga, un jau drīz sastāvs bija ap 30 mūziķu un varēja jau sākt domāt par nopietnāku koncertprogrammu sagatavošanu. Koncertdarbības uzsākšana dažādu mūziķu interesi piesaistīja vēl vairāk un 2014.gada novembrī savu trīs gadu jubilejas koncertu ZS orķestris jau varēja atzīmēt kā gandrīz pilnīgi nokomplektēts koncertorķestris ar teju 50 mūziķiem uz skatuves. Lielākā daļa no mūziķiem, kuri 2011.gada 1.novembrī bija ieradušies uz pirmo ZS orķestra mēģinājumu joprojām A. Kareļa vadībā turpina muzicēt Zmessardzes orķestrī.
 
Par Zemessardzes bigbenda dzimšanas dienu varam uzskatīt 2014.gada 1.aprīli, kad virsleitnants Andis Karelis, pēc iepriekš novērotās  orķestra mūziķu intereses  par džeza un estrādes mūzikas spēli, sapulcināja mūziķu grupu pirmajam bigbenda mēģinājumam. Bigbends darbojas paralēli Zemessardzes orķestrim. Tas piedalās dažādos izklaidējošos pasākumos, priecējot publiku ar kvalitatīvu džeza mūziku un latviešu estrādes mūzikas pērlēm. Ar bigbendu uzstājas solisti gan no orķestra un bigbenda mūziķu vidus, gan arī viesi. Vairāki Zemessardzes mūziķi ir arī lieliski vokālisti un nebaidās to parādīt arī publikas priekšā, atskaņojot solo skaņdarbus ar bigbendu vai orķestri.

Zemessardzes orķestrī un bigbendā muzicē pamatā jaunieši, kas ir profesionāli mūziķi vai topošie profesionāļi. To uzdevums ir Zemessardzes popularizēšana sabiedrībā, Zemessardzes un NBS ceremoniju muzikālā noformēšana. Šo pastāvēšanas gadu laikā Zemessardzes orķestris ir piedalījies arī dažādu pilsētu svētkos un sabiedriskos pasākumos, piemēram, Tēvu diena, Krūts veselības atbalsta gājiens Rīgā, kā arī ir Grand Prix ieguvējs pūtēju orķestru konkursos Cēsu Kauss 2014 un 2015. Zemessardzes orķestris ir atbalstījis XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi. Orķestra sastāvs arī ērti transformējas un spēj muzicēt kā zaļumballes  orķestris, kura sastāvā orķestra mūziķi ar lielu degsmi spēlē īstu zaļumballes repertuāru.

Zemessardzes bigbends un orķestris sagatavo arī kopīgas koncertprogrammas ar Zemessardzes kori Stars. Kā lielāko šāda tipa skaņdarbu varam minēt Djūka Elingtona Sakrālo Koncertu korim, bigbendam un solistam.

2012.gadā sākumā radās ideja par kaut kā jauna, savādāka radīšanu pierastās militārās mūzikas lauciņā un tajā brīdī radās doma par Zemessardzes kori. Un jau 2012.gada augustā notika pirmais  Zemessardzes kora mēģinājums. Zemessardzes jauktais koris Stars ir augsta līmeņa pieredzējušu amatieru un profesionālu dziedātāju vienība. Tā misija ir rūpēties par Latvijas tautas garīgo un kultūras labklājību, sniedzot klausītājiem mākslinieciski augstvērtīgus, radošiem izaicinājumiem bagātus un iedvesmojošus koncertus. Zemessardzes kora diriģents ir Ārijs Šķepasts. Koris arī lieliski atsvaidzina militārās ceremonijas, kopā ar orķestri atskaņojot himnas, kas iepriekš nav bijusi ierasta prakse.

2015.gada novembrī Zemessardzes orķestrī ir tapusi jaunākā šī kolektīva mākslinieciskā apvienība. Tas ir metāla pūšaminstrumentu kvintets, par kura programmu sagatavošanu atbildība ir uzticēta zemessargam Kārlim Jēkabsonam.

Saksofonu kvartets n[ex]t move
 

Jau kopš Zemessardzes orķestra dibināšanas tā darbībā iesaistījies arī dāmu saksofonu kvartets n[ex]t move – četras profesionālas, šarmantas un atraktīvas mūziķes, kas paralēli aktīvai kvarteta darbībai līdzdarbojas gan orķestrī, gan bigbendā.

n[ex]t move koncertprogrammu pamatā ir gan kvarteta vadītājas zemessardzes Ingas Meijeres sacerētā oriģinālmūzika, gan arī viņas veidotie klasiskās, kino, džeza un populārās mūzikas aranžējumi. Neatņemama koncertprogrammu sastāvdaļa ir latviešu tautasdziesmu aranžējumi, ko I.Meijere veidojusi džezīgā stilā, un tie ir guvuši atzinīgu vērtējumu arī ārpus Latvijas robežām.

Eiropā visbiežākā sadarbība saksofonu kvartetam n[ex]t move ir bijusi ar Latvijas vēstniecībām dažādās valstīs, Zviedrijas koncertaģentūrām, uzstājoties Zviedrijas skolās, kultūras namos un Urkult festivālā, sadarbojies ar NBS orķestri, zviedru dziedātāju Beatrice Aurore, eifonistu un diriģentu Andi Kareli, dziedātāju Ievu Vēveri, ēnu teātra aktieriem Latvijas Koncertu organizētajā izrādē Alise Brīnumzemē, režisoru Uģi Brikmani, horeogrāfi Regīnu Kaupužu un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu Rīgas Svētkiem veltītajā uzvedumā 11.novembra krastmalā. n[ex]t move ar panākumiem piedalījies Skandināvijas Saksofonu festivālā Drammenā, Norvēģijā. Ārpus Eiropas saksofonu kvartets n[ex]t move vairākkārt devies koncertbraucienos uz dažādām Indijas pilsētām, uzstājies arī Taizemē. Šobrīd n[ex]t move aktīvi koncertē arī Latvijas kultūras namos un koorporatīvos pasākumos Baltijas valstīs.

n[ex]t move muzikālai paspilgtināšanai priekšnesumā tiek izmantoti dažādi horeogrāfijas elementi. Džeza un populārās mūzikas skaņdarbi sadarbībā ar horeogrāfiem Albertu Kivlenieku un Jāni Purviņu papildināti ar horeogrāfijām.

Saksofonu kvarteta n[ex]t move dalībnieces:
• Inga Meijere – soprāna/alta saksofons,
• Baiba Tauriņa – alta saksofons,
• Katrīna Kivleniece – tenora saksofons,
• Anete Levica – baritona saksofons.

 

Dalies ar šo ziņu