Otrā Pasaules kara laikā kanādiešu karavīrus varēja sastapt gandrīz visās pasaules frontēs, jo Kanāda kā Lielbritānijas domīnija (būtībā neatkarīga valsts ar britu monarhu kā valsts galvu) un Nāciju Sadraudzības dalībniece bija iesaistījusies karā Sabiedroto valstu pusē.
Kanādas loma un ieguldījums Eiropas atbrīvošanā
Kara gados Kanādas armijā dienēja 1,1 miljons cilvēku, no kuriem vairāk nekā puse bija brīvprātīgie. Kanādas Sauszemes spēki (Canadian Army), Karaliskie Gaisa spēki (Royal Canadian Air Force), Karaliskā Jūras kara flote (Royal Canadian Navy) bija klātesoši gandrīz visos kara laukos, kur piedalījās Rietumu sabiedrotie. Kanādiešu karavīri piedalījās arī vairākās nozīmīgās militārās operācijās Eiropā, kam bija izšķiroša nozīme tā saucamo “Ass valstu” –nacistiskās Vācijas un fašistiskās Itālijas sakāvē.
1940. gadā “Kaujā pār Britāniju” Karaliskie Gaisa spēki palīdzēja nosargāt Lielbritāniju. 1943. gadā Kanādas Sauszemes spēki palīdzēja iekarot Sicīliju un Itālijas kontinentālo daļu. 1944. gada jūnijā kanādieši Rietumu sabiedroto sastāvā izcēlās Normandijas piekrastē (D-Diena). Operāciju atbalstīja ne tikai kājnieki, bet arī Karaliskā Jūras kara flote, dodot iespēju sākt Francijas, Beļģijas, Nīderlandes un citu Rietumeiropas valstu atbrīvošanu no nacistiskās Vācijas karaspēka. Kaujās līdz 1945. gada maijam, kad Vācija kapitulēja, kanādieši bija neatņemama Rietumu sabiedroto armijas sastāvdaļa. Kopumā 386 000 kanādiešu piedalījās kaujas darbībā Eiropas kara laukos.
Otrā Pasaules kara laikā krita vai pazuda bez vēsts 45 000 kanādieši, un vēl vairāk nekā 55 000 tika ievainoti. Kara beigās Kanāda bija nozīmīgs spēks, kam bija pasaules ceturtā lielākā kara flote un piektie lielākie gaisa spēki.
Pēc kara ievērojami pieauga Kanādas nozīme pasaules politikā, tai kļūstot par vienu no ANO un NATO dibinātājvalstīm. Kanāda joprojām ieņem vadošu lomu miera nodrošināšanas misijās visā pasaulē.