1910. gadā tika izveidota Krievijas bruņoto spēku Gaisa kara flote, un vienlaikus strauju attīstību uzsāka aviācijas rūpniecība, kurā dominēja vēlāk pasaules slavu ieguvušais konstruktors Igors Sikorskis. Pasaules kara priekšvakarā viņš sekmīgi izmēģināja t. s. krievu lidojošo cietoksni jeb četrmotoru kara lidmašīnu «Iļja Muromec», sasniedzot ar to vairākus aviācijas rekordus kravas apjomā, pasažieru skaitā, lidojuma laika un augstuma ziņā.
Aizmirstais latviešu kara lidotājs — Krišjānis Prūsis
Gaisa flotes ietvaros tika izveidotas divas lidmašīnu pilotu apmācības skolas — Gatčinā un Sevastopolē, uz kurieni tika nosūtīti apmācībā virsnieki, arī latvieši.
1911. gadā Sevastopoles aviācijas skolas divgadīgo programmu beidza Jānis Zemitāns (dzimis 1879. gadā Skrīveru pagastā). Viņš līdz 1915. gadam pa-lika skolā kā lidošanas instruktors, un viņu kā «mūsu veco ērgli» atcerējās kara laika kursanti latvieši (sk. «Tēvijas Sargs», 2012., nr. 5). 1913. gadā skolu beidza kapteinis, tad apakšpulkvedis Eduards Jaunits (dz. 1873. gadā Trikātas pagastā), un viņu 1914. gada februārī iecēla par Kijevas kara apgabala aviācijas nodaļas komandieri. Savukārt poručiks Jezups Baško (dz. 1889. gadā Jasmuižas pagastā) pēc Pēterburgas gaiskuģniecības skolas beigšanas 1912. gadā iestājās Gatčinas kara aviācijas skolā un pēc tās beigšanas pēc gada tika atstāts skolā kā lidošanas instruktors.
Tomēr bija vismaz vēl viens latvietis, kurš ieņēma ievērojamu vietu Krievijas militārās aviācijas vēsturē, taču līdz šim ticis pilnībā aizmirsts. 1914. gada 20. jūnijā (3. jūlijā, pēc jaunā stila) latviešu prese vēstīja: «Aviators Sikorskis naktī uz 16. jūniju pulksten 1 un 20 min. uzsācis ar savu gaisa drednautu «Iļja Muromec» braucienu no Pēterburgas uz Kijevu. 16. jūnijā pulksten 8 un 35 min. «Iļja Muromec» pārlaidies pār Vitebsku, aviators nometis uz Pēterburgu adresētu telegrammu, kura saņemta 16. jūnijā pusdienā. Telegrammā Sikorskis ziņo, ka brauciens veicas labi un ka pirmo nolaišanos nodomāts izdarīt Oršā, Mogiļevas guberņā. Braucienā bez Sikorska piedalās kara aviatori: leitnants Lavrovs, kapitans Prūsis un mehāniķis. Oršā 16. jūnijā plkst. pusdesmitos no rīta nolaidās Sikorskis, nobraucis 8 stundās un 20 min. apmēram 700 verstis. Pēc stundas atpūtas Sikorskis pacēlās gaisā, lai turpinātu braucienu uz Kijevu. No Oršas sākot, lidojums vairs nenorisinājies tik laimīgi. Motora nekārtīgas darbības dēļ lidotājs bijis spiests nolaisties pie stacijas Kopis. No Oršas izsaukti mehāniķi, kas bojājumu izlabojuši. Sikorskis ar saviem biedriem Oršā pārlaiduši nakti un 17. jūnijā plkst. 4 no rīta pacēlušies gaisā. Kijevas aerodromā braucēji nolaidušies 17. jūnijā plkst. 8 un 30 min. no rīta un svinīgi saņemti. Ceļojums no Oršas uz Kijevu bijis nelabvēlīgs, jo lietus dēļ nācies braukt 1200 metru augstumā, starp mākoņiem, rīkojoties vienīgi pēc kompasa. Ap plkst. 8 un 30 min. no rīta Sikorskis vērojis, ka nu viņiem vajag atrasties pār Kijevu un nolaidies 500 metru augstumā. Izkļuvuši no mākoņiem, gaisa braucēji ieraudzījuši apakšā Kijevas klostera kupolus. Pilsēta nolēmusi pasniegt Sikorskim kā balvu kausu. Ar savu 700 verstis tālo lidojumu 8 stundās un 20 minūtēs vienā paņēmienā no Pēterburgas līdz Oršai Sikorskis uzstādījis jaunu pasaules rekordu lidmašīnai ar 4 cilvēkiem.»
Toreiz viņš nolaidās zemē atpūsties tikai vienā vietā — pie Oršas pilsētas, bet tad pēc atpūšanās bij atkal pacēlušies gaisā un kādas 15 verstis nolidojuši, kad kaut kas sabojājies pie motora, tā ka vajadzējis atkal laisties zemē, kur tad palikuši pa nakti, pēc tam otrā rītā cēlušies gaisā un tad arī, nelūkojot uz stipru lietu, laimīgi nokļuvuši Kijevā. Viņa atpakaļlidojums no Kijevas uz Pēterburgu izdevies vēl lieliskāki. Šoreiz viņam bijuši divi pasažieri — štābkapteinis Prūsis un mašīnists Panasjuks. Viņi pacēlušies gaisā Kijevā svētdien pulksten pusčetros rītā, ceļā nolaidušies tikai vienreiz — pie Novosokoļņikiem, un tanī pašā dienā pulksten 6 pēc pusdienas laimīgi nonākuši Pēterburgā. Tālums starp Pēterburgu un Kijevu ir 1244 verstis, un šā tāluma nolidošanai viņiem vajadzējis 4 stundas un 45 minūtes. Pretim pūtis stiprs vējš, un lieliem apgabaliem deguši meži, kuru dūmi sniegušies ļoti augstu, pildījuši visu gaisu, tā ka lidotājiem ilgāku laiku nemaz nebijis iespējams apgabalu pārskatīt un izzināt, kur atrodas. Citādi viņi šo lielisko lidojumu būtu izdarījuši vēl īsākā laikā. Tomēr arī tagad laikraksti pārsteigti par viņu lidojuma ātro gaitu. Tā Pēterburgā viņus gaidījuši tikai ap pulksten 9 vakarā, bet viņi jau ieradušies tūliņ pēc pulksten 6. Drīz pēc viņu nolaišanās zemē ieradies lidošanas laukumā kara ministrs ģenerālis Suhomļinovs un Sikorskim un Prūsim novēlējis laimes uz viņu lieliskajiem panākumiem lidošanā.»
