Aizsardzības ministrijai 20 gadi

Vēl viena lapa pierakstīta aizsardzības nozares vēstures grāmatā – tā varētu raksturot šo gadu aizsardzības nozarē, kad aprit divdesmit gadi kopš aizsardzības sistēmas izveides.

Divdesmit gadu tas ir gan īss, gan vienlaikus pietiekami garš laika posms, lai uzkrātu pieredzi, pierādītu sevi un apliecinātu savas spējas. Aizsardzības nozares attīstības pamatā ir bijis nenovērtējams cilvēku ieguldījums un struktūras attīstība. Šā gada 13.novembrī aprit divdesmit gadu kopš ir izveidota Aizsardzības ministrija, kas pēc Latvijas neatkarības atgūšanas bija viena no mazākajām struktūrvienībām, bet ar atbildīgākajiem uzdevumiem – nosargāt valsts drošību un neatkarību.

Aizsardzības ministrijas pirmsākums meklējams 1991.gada 24.janvārī, kad tika izveidots Sabiedrības drošības departaments (SDD), kura galvenais uzdevums bija Latvijas Republikas sabiedrības drošības programmas izstrādāšana un realizēšana.

1991.gada 13.novembrī Augstākā padome pieņem lēmumu par Aizsardzības ministrijas izveidošanu. Sabiedrības drošības departaments tika likvidēts, pamatojoties uz LR Ministru padomes 1991.gada 5.decembra lēmumu Nr.345 „Par Latvijas Republikas Ministru Padomes Sabiedrības drošības departamenta likvidāciju un LR Aizsardzības ministrijas izveidošanu”. Sabiedrības drošības departaments savu darbību beidza 1991.gada 27.decembrī, savukārt paralēli no novembra jau darbojās Aizsardzības ministrija.

Aizsardzības ministrijas ēka Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 10/12

Bijušais SDD direktors Jānis Aivars Baškers atminas, ka galvenais pamatojums Aizsardzības ministrijas izveidē meklējams tieši lielajā pienākumu apjomā, kas nebija pa spēkam SDD. „Bija nepieciešama jauna struktūra, kas spētu īstenot aizsardzības politiku, nodrošināt valsts dienestu pārvalžu darbību, apgādes nodrošināšanu, robežsardzes bataljonu formēšanu, starptautisko sadarbību un citus ļoti nozīmīgus jautājumus. Departamenta kapacitāte bija par mazu, tādēļ šis jautājums tika risināts, veidojot Aizsardzības ministriju,” norāda J.A.Baškers.

Aizsardzības ministrija tika veidota uz SDD bāzes, pārņemot tās materiālās vērtības un pieņemot darbā lielāko daļu departamenta darbinieku. Aizsardzības ministrijas tiešā pakļautībā nonāca arī likvidētajam SDD pakļautās struktūrvienības – valsts aizsardzības spēki, Nacionālā Aizsardzības akadēmija un mācību centri, kā arī citas ar valsts drošību saistītas struktūras. Principā ministrijas tiešā pakļautībā nonāca robežapsardzības daļa, kurā dienēja gandrīz 1000 karavīri, Zemessardze, kurā bija iestājušies ap 10 000 cilvēku, četri robežsargu apmācību centri, kā arī valsts dienesta pārvaldes Latvijas rajonos un pilsētās.

Ministrijas darbības virsmērķis ir nodrošināt valsts neatkarību, teritoriālo nedalāmību un pilsoņu drošību. Par sākotnēji svarīgāko uzdevumu tika uzskatīts valsts robežapsardzības izveide un nodrošinājums, kā arī nodrošināt valsts robežu nosargāšanu.

Atjaunot agrāko Latvijas Kara ministrijas nosaukumu Augstākās padomes deputāti neuzdrošinājās, baidoties, ka pasaule un Padomju Savienība to nesapratīs. To varētu raksturot kā sava veida piesardzību, izvairoties lietot jēdzienu „karš”, lai neradītu maldīgu priekšstatu par Latvijas nodomu karot.

Ministrijas vizuālā identitāte - grafiskā zīme - savu veidolu ir ieguvusi 1919.gadā. Logotipa izveides pamatā ir Latvijas valsts pirmais ģerbonis. Krāsu un formu lietojums logotipā asociatīvi atspoguļo brīvības cīņu zaudējumus un uzvaras, savukārt karoga un zvaigžņu atveids simbolizē Latvijas valsti.

1991.gada 19.novembra Augstākās padomes sēdē ar lēmumu „Par Latvijas Republikas aizsardzības ministra iecelšanu” par pirmo atjaunotās Aizsardzības ministrijas ministru iecēla Tālavu Jundzi.

Ministrijas darbu vada aizsardzības ministrs, kurš ir politiski atbildīgs Saeimas un Ministru prezidenta priekšā. Ministram tieši pakļauts ir parlamentārais sekretārs, kurš nodrošina saikni starp ministru un Saeimu, kā arī valsts sekretārs, kurš vada ministrijas administratīvo darbu un nodrošina tās funkciju izpildi. Pēc neatkarības atjaunošanas līdz 2011.gadam bijuši 12 ministri, no kuriem divi atkārtoti pildījuši šos pienākumus.

Kopš 1991.gada ir bijuši šādi aizsardzības ministri:
T.Jundzis (1991.11.-1993.08.), V.Pavlovskis (1993.08.-1994.09.), J.A.Trapāns (1994.09.-1995.03.), M.Gailis (1995.03.-1995.12.), A.Krastiņš (1995.12.-1997.03.), T.Jundzis (1997.06.-1998.10.), Ģ.V.Kristovskis (1998.11.- 2004. 03.), A.Slakteris (2004.03.-2004.12.), E.Repše (2004.12-2005.12), L.Mūrniece (2005.12. - 2006.04.), A.Slakteris (2006.04. - 2007.12), V.Veldre (2007.12. - 2009.03), I.Lieģis (2009.03. - 2010.11.) un A.Pabriks (2010.11. - pašreiz).

Aizsardzības ministrijas ēka svētku noformējumā

Aizsardzības ministrija divdesmit gados veikusi nozīmīgus soļus nozares attīstībā - Latvija ir iestājusies NATO, Nacionālo bruņoto spēki pārgājuši no obligātā uz profesionālo militāro dienestu, noorganizēts  NATO valstu un valdību vadītāju samits Rīgā, īstenoti nozīmīgi bruņoto spēku infrastruktūras attīstības un modernizācijas projekti (NBS bāzes „Lielvārdes” attīstība, Jūras novērošanas sistēmas ieviešana, jauno patruļkuģu būvniecība, sakaru sistēmas attīstība), kā arī Latvijas dalības starptautiskajās miera nodrošināšanas un uzturēšanas operācijās un NATO Reaģēšanas spēkos.

2010.gadā noslēdzās vērienīgas aizsardzības nozares strukturālās reforma, kuras ietvaros tika integrētas vairākas Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku funkcijas, tādejādi Aizsardzības ministrija no reiz civilas institūcijas ir kļuvusi par civili militāru institūciju.