Sabiedrības drošības departaments – pirmais solis valsts aizsardzības sistēmas veidošanā

Vēsture
C420CD12405740CCB3BACB5B3E4A4E0F.jpg

Sabiedrības drošības departaments – pirmais solis valsts aizsardzības sistēmas veidošanā

Šogad aprit divdesmit gadi kopš Latvijas neatkarības starptautiskās atzīšanas, kas ļāva veidot savu valsts aizsardzības sistēmu un realizēt neatkarīgu drošības politiku. Daudzu Latvijas iedzīvotāju atmiņās ir spilgti palikuši 1991.gada janvāra barikāžu notikumi, kas lika pamatus valsts pašaizsardzības sistēmas veidošanai. Tas bija laiks, kad sabiedrība apzinājās savu spēku un vienojās kopējai idejai par spēcīgu Latviju ar saviem karavīriem, kas nomodā gādās par valsts drošību un aizsardzību.

Ņemot vērā janvāra notikumus un situāciju valstī, 1991.gada 18.janvārī Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma izveidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju. Tādejādi LR Ministru padome ar 1991.gada 24.janvāra lēmumu Nr.33 „Par Latvijas Republikas Ministru Padomes Sabiedrības drošības departamentu” nolēma izveidot Sabiedrības drošības departamentu (SDD).

1991.gada 24.janvāris ir kļuvis par nozīmīgu datumu Latvijas vēsturē, jo tika izveidots Sabiedrības drošības departaments 

ar vienpadsmit štata vietām, kura galvenais uzdevums bija Latvijas Republikas sabiedrības drošības programmas izstrādāšana un realizēšana. SDD atradās tiešā LR Ministru Padomes pakļautībā. Par SDD direktoru tika iecelts Jānis Aivars Baškers, savukārt pārējos amatos tika iecelti vairāki Latvijas strēlnieku apvienības biedri. Viņu vadībā tika izstrādāti Robežsardzes formējumu amati, kas uzskatāmi par Aizsardzības spēku pirmsākumu.

Atminoties SDD sākumu, Jānis Aivars Baškers norāda: "Sabiedrība uzskatīja, ka mums ir vajadzīgi savi formējumi. Šāds viedoklis bija gan pirms barikādēm, gan barikāžu laikā. Lai parādītu sabiedrībai, ka valdība rīkojas šajā lietā – Ivars Godmanis sarunā ar saviem palīgiem un ar Augstākās Padomes deputātiem bija nolēmuši, ka nepieciešams veidot šādu Sabiedrības drošības departamentu.”

„1991.gada 23.janvārī Tālavs Jundzis aicināja mani par SDD direktoru. Tās pašas dienas laikā bija jādod atbilde un 24.janvārī tika parakstīts Ministru padomes  rīkojums par departamenta izveidošanu. Lēmums bija pieņemts un sabiedrība bija gatava pašaizsardzības spēku veidošanai, bet bija nepieciešama vadība. Tad sākās viss praktiskais process un cilvēku meklēšana. Sākotnēji bijām vienpadsmit cilvēki - tika meklēti speciālisti, kam būtu profesionālā pieredze, lai nodrošinātu sekmīgu SDD uzdevumu izpildi,” atminas J.A.Baškers.

SDD bija šādi galvenie uzdevumi:
• izstrādāt LR sabiedrības drošības programmu un tās realizācijas plānu, kā arī organizēt un vadīt sabiedrības drošības un pašaizsardzības sistēmas iestāžu un dienestu darbību;
• nodrošināt ar alternatīvo (darba) dienestu saistīto organizatorisko un vadīšanas pasākumu izpildi;
• jautājumu risināšana par attiecībām ar Latvijā izvietoto PSRS Bruņoto spēku un PSRS robežapsardzības karaspēka un iekšlietu karaspēka kontingentu;
• organizēt nepieciešamos pasākumus avāriju, stihisku nelaimju un citu ārkārtējo situāciju gadījumos.

Lai izpildītu galvenos uzdevumus, SDD plānoja, vadīja un koordinēja pakļauto brīvprātīgo vienību un citu pašaizsardzības formējumu darbu un kontrolēja tā izpildi. SDD veica pasākumus pašaizsardzības spēku un tautsaimniecības nozaru komplektēšanai ar kadriem, organizēja alternatīvā (darba) dienesta un civilās aizsardzības rezervē esošo personu uzskaiti, kā arī automobiļu, traktoru un citas tehnikas uzskaiti. SDD funkcijās ietilpa gatavot nepieciešamos materiālus LR Valdības komisijai sarunām ar PSRS Aizsardzības ministrijas, Baltijas Kara apgabala un Baltijas Flotes vadību par PSRS Bruņoto Spēku kontingenta statusu LR, kā arī piedalījās šo līgumprojektu izstrādāšanā. SDD sadarbojās ar valsts pārvaldes un pašvaldības iestādēm, Iekšlietu ministriju un tai pakļautajām iestādēm, kara komisariātiem, sabiedriskajām un sabiedriski politiskajām organizācijām, kā arī tehnisko un citu veidu sporta klubiem

No 1991.gada 1.aprīļa departamentā bija 42 štata vienības un tika izveidotas daļas: Vispārīgā daļa, Organizatoriskā daļa, Finanšu - ekonomiskā daļa, Informatīvā daļa, Valsts dienesta uzskaites daļa, Apmācības daļa, Tehniskā daļa; Saimnieciskā daļa. No 1991.gada 1.jūlija departamentā tika izveidota Robežapsardzības daļa 10 cilvēku sastāvā, savukārt no 1.septembra – Jūras robežas apsardzības daļa 6 cilvēku sastāvā.

Rajonu SDD valsts dienestu pārvalžu vadītāju semināra dalībnieki Mālpilī 1991.gada septembrī.

1991.gada 6.augustā tiek izdots rīkojums par Sabiedrības drošības pārvalžu (vēlāk – Valsts dienesta pārvaldes) izveidošanu rajonos, to sastāvā paredzot arī Pašaizsardzības nodaļas un Alternatīvā dienesta nodaļas. Tika nolemts dibināt arī divus mācību centrus, kā arī apstiprināt Mālpils mācību centra štatu ar 61 štata vienībām.

Sabiedrības drošības departaments aktīvi iesaistās Latvijas Republikas aizsardzības pasākumos puča laikā, kur vēlāk par departamenta darbinieku pašaizliedzīgu darbu tika izteikta pateicība.

Sabiedrības drošības departamenta pakļautībā bija Latvijas Brīvprātīgo vienību štābs, LR Civilās aizsardzības štābs, Valsts dienesta mācību centri un Valsts dienesta pārvaldes.

1991.gada novembrī LR Ministru Padome nolēma nodibināt Aizsardzības ministriju. 

LR Ministru Padomes 13.novembra sēdē deputātu vairākums nobalsoja par Aizsardzības ministrijas izveidošanu un 19.novembra sēdē ar lēmumu „Par Latvijas Republikas aizsardzības ministra iecelšanu” par pirmo atjaunotās Aizsardzības ministrijas ministru iecēla Tālavu Jundzi.

Sabiedrības drošības departaments tika likvidēts, pamatojoties uz LR Ministru padomes 1991.gada 5.decembra lēmumu Nr.345 „Par Latvijas Republikas Ministru Padomes Sabiedrības drošības departamenta likvidāciju un LR Aizsardzības ministrijas izveidošanu”. SDD savu darbību beidza ar 1991.gada 27.decembri, savukārt paralēli no novembra darbojās Aizsardzības ministrija.

Aizsardzības ministrija tika veidota uz SDD bāzes, pārņemot tās materiālās vērtības un pieņemot darbā lielāko daļu departamenta darbinieku. Aizsardzības ministrijas tiešā pakļautībā nonāca arī likvidētajam SDD pakļautās struktūrvienības – valsts aizsardzības spēki, Nacionālā Aizsardzības akadēmija un mācību centri, kā arī citas ar valsts drošību saistītas struktūras.

Dalies ar šo ziņu