Litene - Latvijas armijas Katiņa

Vēsturiski jūtīgie jautājumi
47982C81846B412F9504D3167D108980.jpg

1941. gada vasarā Litenē armijas vasaras treniņu nometnē tika apcietināti Latvijas armijas virsnieki. Vairāki virsnieki tika nošauti uz vietas, pārējie - izsūtīti uz Sibīriju. 1941.gada 14.jūnijā Litenes un Ostroviešu nometnē, kas atradās aptuveni 10 km attālumā no Litenes, apcietināja un deportēja uz Sibīriju vismaz 430 virsnieku. Rīgā viņiem pievienojās vēl 130 – 135 virsnieku. Virsnieku apcietināšana vienlaikus notika arī 29.lietuviešu un 22.igauņu teritoriālajā korpusā.

Litene - Latvijas armijas Katiņa

Aizsākums Litenes nometnei meklējams 1935.gadā, kad Latvijas armijas Latgales divīzijai šeit sāka veidot vasaras nometņu kompleksu. Te bija izcirstas stigas, ierīkoti ceļi, izurbtas akas, uzbūvētas kazarmas un virtuves, uzcelts stiprs koka konstrukciju tilts pāri Pededzei, netālu atradās moderns poligons. Vairāki tūkstoši karavīru Litenē no maija līdz rudenim apguva kaujas taktikas iemaņas un šaušanas māku, iepazinās ar karaspēka lauka apmetnes apstākļiem, norūdījās fiziski un garīgi.

Pēc Latvijas iekļaušanas PSRS sastāvā 1940.gada 27.septembrī pārtrauca darboties Latvijas Kara ministrija, savukārt Latvijas armija tika pārveidota par Sarkanās armijas 24.teritoriālo korpusu. Pirms tā izveides tika atvaļināti 10 037 karavīru. Korpusā dienošos latviešu karavīrus centās iesaistīt komjaunatnē, taču šie centieni pārsvarā bija nesekmīgi. Tie karavīri, kuri jaunajai padomju varai bija nelojāli vai kuru darbība pagātnē šķita bīstama, drīz vien no korpusa tika atskaitīti.

Līdz 1941.gada jūnija masu deportācijām tika apcietināti vairāk nekā 300 virsnieku, instruktoru un karavīru, daudzi sodīti ar nāvi.

1940.gada jūnijā sākumā 24.korpusa augstāko komandējošo sastāvu nomainīja sakarā ar paredzēto nosūtīšanu uz kvalifikācijas celšanas kursiem Maskavā. Gandrīz visi uz „kvalifikācijas kursiem” nosūtītie vecākie virsnieki jūnija beigās tika apcietināti un sodīti ar nāvi vai gāja bojā nometnēs.

Armijas augstākā pavēlniecība karavīrus uz Liteni gribēja nosūtīt jau 15.maijā, taču, ņemot vērā bargo ziemu un auksto pavasari, 24.korpusa komandierim ģenerālim R. Kļaviņam izdevās panākt, ka Litenē uz vasaras nometni karavīri ierodas 1941.gada 1.jūnijā, bet Ostroviešos – 10.jūnijā. Pēc bargās ziemas gaisa temperatūra joprojām bija zemāka par normu un naktīs zemi klāja salna, tāpēc nakšņošanu teltīs karavīrus pavadīja ar stipru salšanu.

Drīz pēc ierašanās Litenē atvaļināja 1939.gada iesaukuma obligātā dienesta karavīrus. Viņu vietā ieradās jauniesauktie no Maskavas, Ļeņingradas un Kaļiņingradas kara apgabala, tādējādi latviešu skaitam korpusā samazinoties gandrīz par pusi. Sarkanarmieši daļās tika izvietoti proporcionāli latviešu skaitam.

Nometnē karavīriem tika ierobežota piekļuve informācijai un tās aprite - avīzes pienāca neregulāri, pasts tika kontrolēts, pa radio bija atļauts klausīties tikai vietējās ziņas.

Nometni diennakti apsargāja citās padomju republikās iesauktie karavīri, bez komandiera un poļitruka atļaujas latviešu karavīri nedrīkstēja atstāt savu teritoriju, uz Gulbeni doties bija aizliegts.

Litenē ieradušos latviešu karavīrus steidzīgi vakcinēja pret tetānusu, pēc saņemtās vakcīnas daudziem karavīriem bija slikta pašsajūta un māca nogurums. Tos, kuri no vakcinācijas bija izvairījušies, sodīja. Vēlākie notikumi dos izskaidrojumu šai it kā „nepieciešamajai” vakcinācijai.

11.jūnijā pēdējie pulku komandieri – latvieši – savus amatus nodeva sarkanarmiešiem, savukārt 12.jūnijā amatus sarkanarmiešiem nodeva divīziju komandieri.

12. – 13.jūnijā vairāk nekā 20 bijušos Latvijas armijas vecākos virsniekus nosūtīja uz „kvalifikācijas celšanas” kursiem Maskavā. Daļa no viņiem Maskavā gāja bojā, daļu deportēja uz Sibīriju.

13.jūnijā Litenē esošie virsnieki saņēma pavē1i neatstāt nometnes teritoriju. Apakšvienībām tika pavēlēts visus ieročus nodot pulka noliktavā. Komandieri saņēma pavēli apbruņot tikko Litenē ieradušos jauniesauktos no citām padomju republikām. Daļai vienību tika paziņots par gaidāmajām „mācībām”.

14.jūnija rītā par dežūrvirsniekiem izraudzījās un sardzes posteņos norīkoja cittautiešus. Nometnē novietoja speciālas Sarkanās armijas vienības un patruļas. Virsniekiem atņēma personīgo pistoļu patronas un pavēlēja nākamajā naktī gulēt kopējās komandieru teltīs. Par gaidāmajām „mācībām” paziņoja pārējām vienībām.

Turpmākos 14.jūnija notikumus atceras to aculiecinieks - Jātnieku pulka kapteinis Kārlis Bergs: "…tūlīt pēc brokastīm paziņots virsnieku saraksts uz apvidus mācībām Gulbenes apkārtnē, līdzi jāņemot kartes, tālskaši un lietusmēteļi. Pēc stundas jau jāsapulcējoties pie kādas barakas, kur gaidīšot automašīnas. Mani tas nemaz nepārsteidza, jo tādas virsnieku mācības jau parasta lieta. Uz mācībām apvidū vienmēr nozīmēja tikai noteiktu skaitu un pakāpju virsniekus - atkarībā no mācību tematikas un paredzamās darbības apjoma. Tālāk viss norisinājies ātri un īsi. Pēc sakāpšanas mašīnās devušies Litenes muižas virzienā, kur viņiem pievienojušās citas mašīnas ar virsniekiem no korpusa štāba un citām daļām, un tad visas tās korpusa štāba jaunā priekšnieka vadībā (majors Tkačovs, laikam) iegriezušās kādā mazākā lauku ceļā. Pēc dažiem kilometriem ceļš gājis cauri nelielam mežiņam ar bieziem krūmiem abās ceļa malās. Te pēkšņi mašīnas apstājušās, visiem dota komanda izkāpt un nostāties ierindā uz ceļa. Tad priekšā iznācis majors Tkačovs un izkliedzis: "Pie mums taktiskās mācības notiek tā - rokas augšā!" Tūlīt biezie krūmi abās ceļa malās pašķīrušies un atklājuši skatienam sarkanarmiešu ķēdes ar šaušanai paceltiem ieročiem. Atbruņošanas laikā, ja kāds izrādījis mazākās nepaklausības zīmes, tas uz vietas nošauts. Nošauts arī kāds krievu virsnieks. Pēc tam visi atkal sasēdināti atpakaļ automašīnās un bruņumašīnu un konvoja pavadībā nogādāti Gulbenes stacijā, kur ievietoti aizrestotos lopu vagonos.”

Jāpiebilst, ka apcietināšanas brīdī virsniekiem atņēma personīgos ieročus un arī personīgās mantas, tika nodīrātas zīmotnes un uzšuves.

14.jūnija vakarā ap plkst. 23.00 no Gulbenes stacijas uz Rīgu devās 17 – 20 vagonu vilciena sastāvs ar apcietinātajiem latviešu virsniekiem. 15.jūnijā vilciens atradās Rīgā, lai Litenē apcietinātajiem tiktu piepulcināti tie, kuri tobrīd slimoja, atradās komandējumā vai atvaļinājumā. 16. – 17.jūnijā vilciens uzsāka ceļu uz Sibīriju.

Deportētie virsnieki tika tiesāti no 1941.gada rudens līdz 1942.gada pavasarim, galvenokārt par dzimtenes nodevību. No aizvestajiem latviešu karavīriem pēc reabilitācijas atgriezās tikai 70, pārējie tika nošauti vai gāja bojā spaidu darbos dažādās nometnē.

Kopumā 1940. – 1941.gadā represijas skāra 4665 bijušos Latvijas armijas karavīrus, tostarp 1086 virsniekus - no viņiem viens bija admirālis, 23 – ģenerāļi.

2001.gada 14.jūnijā Litenes kapos atklāja Ivara Feldberga un Sandra Gribanovska veidoto piemiņas ansambli "Sāpju siena", kas veltīta nogalinātajiem un nomocītajiem Latvijas armijas virsniekiem. Latvijas armijas Litenes vasaras nometne ir oficiāli iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta.

Izmantotā literatūra:
D.Bleiere, I.Butulis, I.Feldmanis, A.Stranga, A.Zunda „Latvija Otrajā pasaules karā (1935 – 1945)”, Jumava, 2008

J.Zvaigzne „Kas ir Litene”, Vītola izdevniecība, 2009

Dalies ar šo ziņu