Latvijas karogs – viens no vecākajiem lietotajiem karogiem pasaulē
Par vecāko joprojām lietoto karogu pasaulē tiek uzskatīts Dānijas karogs - tā izcelšanās ir saistīta ar teiku par karaļa Valdemāra II 1219.gadā veikto karagājienu uz Igauniju, kura laikā karogs esot pie Tallinas nokritis no debesīm.
Taču arī Latvijas karoga pieminēšana Livonijas Atskaņu hronikā to ierindo starp vecākajiem pasaulē sastopamajiem karogiem. Hronikā minētais notikums saistās ar zemgaļu cīņām pret vācu ordeni 1279.gadā. Vēlēdamies atmaksāt ienaidniekam par Dobeles nodedzināšanu, Zemgales virsaitis Namejs tā paša gada nogalē ar karaspēku devies uz Rīgu. Livonijas ordeņa maršals uzbrukuma atvairīšanai sapulcinājis bruņiniekus un ar līgumu saistītos latviešu karavīrus. Starp tiem bijuši arī 100 latviešu karavīru no Cēsīm, kuri ieradušies ar sarkanu karogu, kas bija sadalīts ar baltu krāsu.
Pētot Livonijas Atskaņu hroniku, šo aprakstu, 19.gadsimta otrajā pusē uzgāja vēstures students Jānis Grīnbergs – Tērbatas latviešu studentu korporācijas „Lettonia” biedrs. Pēc viņa ierosinājuma par korporācijas pirmo krāsu salikumu tika pieņemts sarkans-balts-sarkans.
Latviešu dzejā Latvijas karoga krāsas piemin dzejnieks Auseklis – 1879.gadā sarakstītajā „Gaismas pils” ir teikts:
„..Zilā gaismā plivinātos
Sarkan-baltie karogi..”
Šajā pašā gadā Pirmo vispārējo latviešu dziesmu svētku laikā Rīgā Tērbatas Universitātes latviešu studentiem, kuri veica goda kārtībnieku pienākumus, amata atšķirības zīmes bija sarkanbaltas krūts lentas. Arī pirmais latviešu dziesmu svētku karogs bija šūts sarkanbaltos krāsu toņos un ir uzskatāms par pirmo Latvijas valsts karoga prototipu. Savukārt 1910.gadā notiekošajos V vispārējos dziesmu svētkos Jāzepa Vītola kora dalībnieki no Pēterpils Rīgā ieradās ar plecu lentēm sarkanbaltsarkanā krāsā.
Tomēr plašāk karogs vēl bija maz pazīstams. Tikai Pirmā pasaules kara laikā, dibinoties latviešu strēlnieku bataljoniem, savu īsto piedzimšanu piedzīvo Latvijas karogs. To godā ceļ strēlnieki un mākslinieki Ansis Cīrulis, Jāzeps Grosvalds, Konrāds Ubāns, Valdemārs Tone, fotogrāfs Jānis Rieksts, publicists Jānis Lapiņš un citi.
Lai novērstu neskaidrības saistībā ar karoga krāsu proporcijām, Latvju mākslas veicināšanas biedrība 1917.gadā izlēma uzskatīt Cēsu karavīru karogu par latviešu tautas karogu. Lai atšķirtu to no Austrijas karoga, tika pieņemts Anša Cīruļa mets ar 2:1:2 krāsu attiecībām un sarkanajai krāsai piešķīra ķiršsarkanu toni.
1918.gada 18.novembrī ar sarkanbaltsarkano karogu ir dekorēta 2.Rīgas pilsētas teātra (tagad Latvijas Nacionālais teātris) skatuve un tas iegūst tikko proklamētās Latvijas valsts karoga statusu.
Interesants fakts saistās ar karoga šūšanu, kas 1918.gada 18.novembrī atradās pie Nacionālā teātra nama galvenās ieejas. Par tā tapšanu savās atmiņās laikraksta „Laiks” 1972.gada 2.februāra numurā dalās tā šuvēja Marija Zeidaka: „Pirms trīs gadiem ar vīru Andreju un meitiņu Austru bijām atgriezušies no Krievijas bēgļu gaitām un dzīvojām Rīgā, kur manu vīru pieņēma par Rīgas pilsētas dārzu vecāko dārznieku, vēlāk ieceļot par direktoru. Tāpēc vīram bija pienākums dekorēt ar puķēm Nacionālā teātra skatuvi, uz kuras vakarā bija paredzēta mūsu brīvvalsts pasludināšana. Darbu veicis un pēcpusdienā pārradies mājās, viņš padusē turēja sainīti. Kad jautāju, kas tanī iekšā, vīrs sainīti atvēra un uz sarkano un balto zīmējumu norādīdams, teica: „Te ir nākamās Latvijas valsts karoga zīmējums un drēbe karoga pagatavošanai. Sēdies pie šujammašīnas un pēc norādītā zīmējuma mēriem un samēriem pagatavo karogu, jo uz Nacionālā teātra skatuves gan karogs ir, bet tāds vajadzīgs arī pie teātra galvenās ieejas.”
Juridiskās tiesības Latvijas karogs saņem ar Satversmes sapulces 1922.gada 15.februāra lēmumu un 1923.gada 20.janvārī Valsts prezidenta izsludināto likumu. Latvijas Republikas valsts karoga statusu tas saglabā līdz 1940. gada 25. augustam. Sākoties Padomju Savienības sabrukumam un latviešu tautas nacionālajai atmodai, 1988.gadā sarkanbaltsarkanais karogs piedzīvo savu atdzimšanu. 1990.gada 15.februārī sarkanbaltsarkano karogu apstiprina par Latvijas PSR karogu, bet 1991.gada 16.janvārī Latvijas Republikas Augstākā Padome izdara grozījumus iepriekš minētajā likumā, un sarkanbaltsarkanais karogs atkal kļūst par Latvijas Republikas valsts karogu.